Noklausās putnus, kukaiņus un abiniekus 2
Ornitologs Edmunds Račinskis pabeidzis darbu pie jauna albuma “Dabas skaņas Ādažu poligonā”, kas iznāks rudenī. Šo darbu pasūtījusi Aizsardzības ministrija LIFE+ “Putni Ādažos” projekta ietvaros. Jau šobrīd fragmentus no šī albuma var noklausīties mājaslapā www.putniadazos.lv. Tur dzirdamas Ādažu poligonam raksturīgāko putnu – sila cīruļu, stepes čipstes, rubeņa un zaļās vārnas – balsis; abinieku – brūnā varžu krupja, smilšu krupja; kukaiņu – zemes vēža, bišu un parkšķa – izdvestās skaņas. Edmunds Račinskis šobrīd ir vienīgais putnu balsu kolekcionārs Latvijā, kas ar to savā brīvajā laikā nodarbojas, izmantojot profesionālu aparatūru. Taču cilvēku, kuri ieraksta putnu balsis ar telefoniem un diktofoniem, kļūstot arvien vairāk. Tas priecē, uzsver ornitologs, kurš par šīm tēmām lasījis daudz izglītojošu lekciju.
Edmunds Račinskis ar putnu balsu kolekcionēšanu nodarbojas jau deviņus gadus. Viņš uzskata, ka putnu dziesmas atšķirt un atpazīt var iemācīties ikviens cilvēks, kurš tās dzird.
Ar dziesmām putni, īpaši tēviņi, vēstījot pārējiem sugas brāļiem, ka šī vieta ir aizņemta un tiem, kuri vēlēsies to atņemt, būs jārēķinās ar pretestību. Ar dziesmu tiekot sūtīta ziņa arī pretējam dzimumam – te ir vieta ligzdiņai, te ir ko ēst. Grūtāk esot saprast, ko putni vēstī ar citām skaņām: saucieniem, klabināšanu, šņācieniem un pīkstieniem.
Paši putni gan pēc balss pazīstot ne tikai savus sugas brāļus, bet arī konkrētus indivīdus un ir lieliski citu sugu balsu un dažādu trokšņu atdarinātāji.
Tāpēc putnu balsu medniekam ne vienu reizi vien nācies pārliecināties, ka tapis maldināts. E. Račinskis: “Putni ir veikli uz atdarināšanu un piemānīšanu. Reiz biju izbrīnīts, dzirdot pūču mātītes saucienu gaišā dienas laikā. Bet patiesībā bars sīļu, saklausījušies cits no cita, klaigāja kā traki pūču mātes balsī. Esmu arī dzirdējis, ka žubīte dzied kā paceplītis. Man ir izdevies ierakstīt sīļa dižošanās dziesmu savai mīļotajai – tā gan sastāvēja no diezgan bezgaumīga savārstījuma, taču demonstrēja ļoti plašu amplitūdu. Sīlis atdarināja gan dzērvi, gan vistu, gan ķīvīti, gan izdvesa dīvainus tarkšķus, kas atgādināja šaušanu ar bērnu rotaļu automātu un varēja būt noklausīta kaut kur mazdārziņos.”
Kāda ornitoloģe no Lielbritānijas, kas specializējusies Āfrikas putnu balsu izpētē, apgalvo, ka ziemeļos dzīvojošie gājputni, atgriežoties dzimtenē, savās dziesmās iestarpinot arī pa fragmentam no Āfrikas putnu dziesmu repertuāra.
Diski ar putnu balsīm ir nekomerciāls produkts, kura radīšanas ideja ir vienkārša – ierakstīt pēc iespējas vairāk Latvijas savvaļas putnu balsu, lai izveidotu fonotēku, kuru varētu izmantot cilvēki, kuri gribētu uzlabot savas zināšanas. Tas varētu interesēt gan putnu vērotājus brīvdienās, gan ornitologus amatierus, gan profesionāļus.
Taču Edmunda Račinska ornitologa darbs ikdienā saistīts ar pavisam nedziedošu putnu – zaļo vārnu, kas visā Eiropā saglabājusies vien Pierīgas mežos. Nupat tiekot domāts, kā šo reto putnu pasargāt no caunu uzbrukumiem, jo visādi mēģinājumi mainīt būrīšu konstrukciju tā, lai cauna netiktu klāt, nav bijuši pārāk veiksmīgi. Taču labus rezultātus devis eksperiments ietīt speciālā materiālā koka stumbru, kurā atrodas zaļās vārnas ligzda, – tas slīd un neļauj plēsējiem tikt augšup.
