“Nokia” lielvalsts bez telefoniem skolās? Somijā ar likumu plāno aizliegt telefonu lietošanu mācību iestādēs 53
Gunta Pāvola, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Astoņdesmit procenti somu ir gatavi aizliegt tālruņu lietošanu skolās, secināts nesenajā aptaujā, kas veikta pēc Somijas lielākā laikraksta “Helsingin Sanomat” pasūtījuma. Pret ir desmit procenti, un vēl tikpat daudz viedokli nav noformulējuši. Interesanti, bet ne pārsteidzoši tas, ka, jo vecāks atbildētājs, jo vairāk grib aizliegt.
Plāno aizliegt ar likumu
Pēc šī pavasara vēlēšanām beidzot sastādītā jaunā labējā valdība plāno likumā ierakstīt iespēju aizliegt telefonu lietošanu skolās. No otras puses, Izglītības pārvalde atgādina, ka jau tagad skolām ir tiesības savos iekšējās kārtības noteikumos aizliegt mobilo ierīču “traucējošu lietošanu” mācību stundās. Uz visu mācību dienu aizliegumu noteikt tomēr pašreizējo likumu ietvaros nevar. Nav iespējams neļaut ņemt telefonus līdzi uz skolu vai likt tos noglabāt īpašā “telefonu parkingā” uz mācību dienas laiku vai likt turēt somās.
Telefonus lietot starpbrīžos var aizliegt tikai tajos gadījumos, ja tie tiek izmantoti “traucējošā veidā”.
2017. gadā Somijas valsts ziņu dienests YLE aptaujāja pamatskolu direktorus un skolotājus, vai skolēni drīkst lietot tālruņus mācību dienas laikā ārpus mācību procesa, un jau tad 51% atbildēja, ka nedrīkst. Vēl 44% atbildētāju stāstīja par maigākiem ierobežojumiem. Atgādināsim, ka Somijas izglītības sistēmā skolotājiem ir gan laba izglītība, gan liela brīvība mācību līdzekļu izvēlē. Tādēļ ir skolas un klases, kur modernās tehnoloģijas tiek izmantotas daudz, un ir arī tādas, kur mācības notiek daudz tradicionālākā – reizēm pat savu laiku pārdzīvojušā – veidā.
Par būtiskākajiem iemesliem telefonu lietošanas ierobežošanai no gada gadā tiek saukti mobings, traucējoša filmēšana un uzmanības sadalīšana. Arī veselības problēmas un kustību trūkums tiek uzskatītas par telefonu un citu viedierīču vainu, parasti nepieminot nedz kovida laiku ar sportošanas ierobežojumiem, nedz daudzviet Somijā par normu kļuvušās milzu skolas ar atvērto plānojumu.
Ierīces mācību procesā
Somijas nacionālajā mācību programmā liela vieta ir ierādīta digitalizācijai.
Tas rada pretrunu: savu ierīču lietošanu grib aizliegt, bet mācību programmas ietvaros daudzās skolās ierīces tiek lietotas tik daudz, ka vecāki gribētu to samazināt.
Tehnoloģijas nav atbilde uz visu – ne tagad, ne agrāk, tomēr tās vajag prast lietot. Viens no pamatskolas uzdevumiem ir izaudzināt bērnus par pilsoņiem, kuri prot lietot telefonus un datu tīklus.
Kādu piemēru bērniem rāda pieaugušie?
Kreiso partijas deputāte Veronika Honkasalo ierosināja parlamenta deputātiem rādīt bērniem piemēru un komisiju darba laikā “noparkot” savus tālruņus, lai nav kārdinājuma speciālistu uzklausīšanas laikā bakstīt ekrānu.
Savukārt mediju pētnieki un izglītotāji izceļ Somijas Zinātņu akadēmijas 2021. gada pētījumu pārskatu, ka pie digitālajiem medijiem pavadītajam laikam nav tiešas saiknes ar bērnu un jauniešu labbūtību un veselību, un atgādina, ka svarīgāk ir tas, kas ar ierīcēm tiek darīts. Bērni nav pasīvi mediju upuri, bet gan aktīvi mācās tos lietot, uzsver pētnieki.
“Īstenie somi” un disciplīna
Vēl 2017. gadā Somijas Izglītības pārvalde uzskatīja, ka nedrīkst aizliegt telefonu lietošanu uz visu mācību dienas laiku, jo tas pārāk ierobežo bērnu pamattiesības, tostarp vārda brīvības tiesības.
Interesanti, ka tieši vārda brīvības tiesības visskaļāk aizstāvošā Somu partija (agrāk “Īstenie somi”) ir tā, kas stingrāku viedierīču aizliegumu skolās ierakstīja partijas programmā jau 2019. gadā.
Savukārt skolotāju domas dalās. Izglītības pārvalde uzskata, ka lemšanas tiesības būtu jāatstāj skolotājiem, nevis politiķiem.
Sociāldemokrātiskās partijas deputāte, skolotāja Pia Hiltunena ir vīlusies jaunajā valdības programmā attiecībā uz izglītību. Pirms vēlēšanām premjerministra partija sludināja, ka “izglītībai ir īpaša aizsardzība”, bet šobrīd tā nonākusi latviešiem pazīstamajā situācijā “kā var nesolīt”, kas realitātē ietver valsts finansējuma samazināšanu pašvaldībām, gan vienlaikus solot pamatizglītībai par 200 miljoniem eiro vairāk.
Jaunā valdība plāno pilnībā pārtraukt pabalstu pieaugušo tālākizglītībai un samazināt valsts atbalstu sporta pakalpojumiem. Arī Hiltunena uzskata, ka skolotājiem ir jāsaglabā tiesības pašiem lemt par mācību metodēm un telefonu izmantošanu mācību procesā.
Iepriekšējās valdības izglītības ministre Li Andersone uzskata, ka pilnīgs telefonu lietošanas aizliegums likumā nestu līdzi arī problēmas un jautājumu par likuma izpildes uzraudzību. Vai to darītu skolotāji? Kas notiktu, ja likums tiktu pārkāpts?
