Necilvēki tiesas zālē likuši apcietināt slimu, traumētu cilvēku un izmežģītai pēdai nav uzlikuši ne kompresi! Egila Līcīša feļetons 43
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ventā uz pēdējā ledus pašlaik īstais laiks žibulētājiem vilkt maktenus stinšu lomus. Medniekiem būtu ko nobristies pa Piltenes mežiem, trencot stirnu bukus.
Tas ir smags pārdzīvojums, kad esi radis staigāt ar bisi plecos, zvērus lūkodams, vai – līdzi valkādams āliņģa cērtamo vergu un bļitkotāja kasti zivju izvilināšanai, un pats tieci uz divžuburu āķa uzķerts un uz gaidi nomedīts.
Ventspilnieks no saviem piekritējiem un cienītājiem atvadījās vīrišķīgi, un, uzmezdams liesmaini dzalkstījošu acu skatienu ilggadējiem vajātājiem prokuroriem un politisko pasūtījumu izpildījušajām tiesnesēm, atstāja tiesas zāli policijas seržantu pavadībā, teikdams – uz drīzu redzēšanos!
Pirmās vēstis no soda izciešanas vietas pienāca optimistiskas. Kamera tā pati, kur sēdējis, kad ienāca pirmoreiz pirms trīspadsmit gadiem. “Hotel centrale” viss pa vecam, iekārtojies maksimāli ērti, cik nu ieslodzījuma apstākļos iespējams, ir pabarots, padzēris, siltumā, kur mušas nekož.
Bet kas tad nu, ka knapi nedēļu Lembergs cietumā, bet advokāts jau prasa mīkstināt sodu un laist vaļā – veselības problēmu dēļ! Aizstāvība dara, ko var. 67 gadu vecumā Aivars varbūt arī ir mazliet apvītis, bet nebūt ne sačervelējies.
Būdams izturīgs medību pārgājienos, elpu neatvilkdams, soļojis garus kilometrus un bijis nenokausējams draiskulībās. Un še tev! Spirgtais, sportiskais vīrs, faktiski atlēts, tik ātri jau nevesels?
Cietums nav sanatorija. Drūmajos mūros nevarēs iekārtot slēpošanas distances, izveidot slaloma trases vai atvērt peldiestādes. Spartiskos apstākļos, iespējams, administrācija var būt pretimnākoša, ka kamerā ļauj ievietot boksa treniņbumbieri vai ienest kādu trenažierīti.
Noteikti atļauts jogas paklājiņš, pastaigas stundu dienā pa perimetru un espanders. Nebrīvībā nākas pieciest trūcīgāku pārtikas racionu un organismam var nepietikt nepieciešamo uzturvielu un vitamīnu, bet jāatzīmē, ka Lembergs par azaidu nekad nav sūdzējies, arvien devis priekšroku kalorijās sabalansētai diētai, pieticīgām ēdienreizēm.
Protams, kolīdz aiz tevis aizkrīt smagās kameras durvis, tā brīvību mīlošais, urdīgais gars tiecas laukā, prom no šejienes, kaut arī miesas strīpainās drēbēs vēl spiestas nīkt turpat.
Kas var atcerēties traumatologu uzstādīto diagnozi, bet skaidrs, ka Ventspils vadītājam būtu uzaudzis kupris vai tiktu neatgriezeniski bojāts sprands, tāpēc viņš ar ārsta zīmi tika uz brīvām kājām.
Piebildīsim, ka ne pirms, ne pēc ieslodzījuma Aivars nekad vairs netika redzēts ar kakla iežmaugu. Savukārt šoreiz, nākdams uz sprieduma nolasīšanu, apsūdzētais nedaudz pievilka kāju, rādīdams cietušo ekstremitāti žurnālistam, sacīja – no rīta slēpoju, re, izmežģīju!
Tas vedina domāt, ka šoreiz veselības problēmas radīsies no traumatisma ķermeņa apakšdaļā – ne augšgalā.
Bet kas lai zina. Dr. Apiņa sastādītā medicīnas enciklopēdija “Cilvēks” ir astoņsimt lappušu bieza un kilogramiem pasmaga anatomijas grāmata.
Šajā mediķu bībelē atrodamās kaites ir melnais tūkstotis, sākot no reti sastopamām, teiksim, ka deguns paliek līks uz vecumu, līdz biežiem ūdens celī gadījumiem, kamdēļ cilvēks nekavējoties hospitalizējams cietuma lazaretē.
No turienes jau paveras nomierinošāks skats pa logu, un humānisma vārdā tiesa atkal var taisīt nolēmumu, ka daudzcietušam bijušajam Ventspils mēram atveras cietuma vārti tālākai termiņa izciešanai mājas arestā.