Noķerti izmanīgi zagļi 0
Policijai izdevies aizturēt divus veiklus zagļus, kuri apzaguši vairāk nekā 20 dzīvokļu. Pārinieki (dzimuši 1971. un 1982. gadā) darbojušies pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā vairākās Latvijas pilsētās, arī Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Saldū.
Izmeklēšanas interesēs policija pagaidām vairāk informācijas neatklāj. Tomēr “Latvijas Avīzes” žurnālists pēta, kā aizturētie veikuši noziegumus Saldū, kur kramplauži 16. decembrī apzaga trīs un 5. janvāri – astoņus dzīvokļus.
Pārliecinājušies, ka noskatītajā īpašumā saimnieka nav mājās, garnadži prasmīgi atlauzuši vai atmūķējuši durvis. Telpās pārinieki rūpīgi izložņājuši visus kaktus, skapjus un plauktus, bet aiztiktās lietas centušies atlikt atpakaļ un neko nav speciāli demolējuši. Noziedznieki acīmredzot darbojušies ar cimdiem, jo pirkstu nospiedumus nav atstājuši. Zagļiem traucēklis nav bijis ne mājās esošs mājdzīvnieks, ne arī vērīgi un dzirdīgi kaimiņi – tātad strādājuši klusu. Saldus epizodes liecina, ka drošs par savu īpašumu nevar būt neviens – ne tas, kas devies ilgākā prombūtnē no mājām, ne tas, kurš izgājis uz pāris stundām.
Dažs tikai pēc garnadžu viesošanās ir aizdomājies par drošības pasākumiem, un te vietā atgādināt, kas patīk zagļiem. Tās ir viegli atmūķējamas koka durvis.
Kramp laužus pievilina mitekļi, kas nav aprīkoti ar signalizāciju. Jāatceras, ka zagļiem patīk noziegumu pastrādāt ātri un klusu, tāpat viņi savā labā izmanto cilvēku paradumu vērtīgas mantas slēpt viegli uzminamās vietās, piemēram, drēbju skapjos, kurpju, konfekšu un citās kastēs.
Ielikt somā un ātri pārdot
Kādas valsts iestādes vadītāja Dzintra (šeit un citur noziegumu upuru vārdi mainīti) bija pirmo dienu darbā pēc divu nedēļu viesošanās pie bērniem Nīderlandē. Zagļi, iespējams, bija izlūkojuši saimnieces prombūtni, tomēr noziegums pastrādāts tūlīt pēc viņas atgriešanās.
“Kad vakarā atnācu mājās un redzēju, ka durvis atlauztas, ar interesi pētīju, ko tad man nozaguši, jo vērtīgākais dzīvoklī man ir grāmatas. Zeltlietas es turu citā drošākā vietā. Uzreiz sapratu, ka gadījušies prātīgi zagļi – nekas nebija saplēsts un sagāzts. Pat kāda ļoti trausla porcelāna krūzīte uzmanīgi pabīdīta malā, nevis nošķūrēta uz grīdas, fotogrāfijas plauktos atliktas vietā,” stāsta Dzintra un pat priecājas, ka “Dievs man domāšanu nolicis pareizā vietā”. Par notikušo viņai stipru morālu paģiru neesot, lai gan nekā patīkama jau, protams, neesot. Visvairāk žēl četras 80. gadu beigu armēņu konjaka pudeles, ko bērni atstājuši, dodoties uz ārzemēm. Tās atpakaļ nav dabūtas, pretēji liķiera pudelei zirga izskatā, ko pirms sešiem gadiem nopirkusi uz prāmja, kuģojot uz Zviedriju. To policisti atraduši pie zagļiem, un īpašniece to pazinusi.
“Pēc tam visā Saldū runāja, ka Dzintrai zirgs bijis nozagts… Kad ziņu portālā parādījās ziņa, ka Saldū no kāda dzīvokļa nočiepts alkohols un parfimērija, parādījās arī komentārs “Ko tad pāķei vairāk var nozagt kā tikai šņabi un lūpenes”,” turpina Dzintra.
“Taču zagļi nav aiztikuši ne svētbildes, ne jaunas drēbes ar visām birkām, no rotaslietām izvēlējušies, viņuprāt, vērtīgāko – iekrita uz falšo zeltu. Skapi izskatījuši, guļamistabas dzijas grozā ielūkojušies. Labi, ka piemiņas lietas nav ņēmuši vai sabojājuši, bet parastām mantām nav ko pieķerties! Var redzēt, ka zagļi ātri ņēmuši to, ko var ielikt somā un viegli pārdot.”
Dzintra domā, ka zagļi izvēlējušies viņas dzīvokli tāpēc, ka tam bijušas parastas koka durvis. Tagad likšot drošākas. Piecstāvu mājai nav bijušas arī slēgtas ārdurvis, bet tas tomēr neesot galvenais, jo tajā pašā dienā apzagts dzīvoklis ar visu ārdurvju koda atslēgu.
Neatstāja pirkstu nospiedumus
Arī Andra strādā valsts iestādē, taču necilā amatā, ar nelielu algu un dzīvo pieticīgā vienistabas dzīvoklī. Atšķirībā no Dzintras viņa par notikušo ir ļoti nikna: “Nelieši un gļēvuļi! Iet un apzagt bagātniekus, kam ir sargi un ieroči, viņi neiedrošinās, tikai tādus kā es, kas strādā par pārsimt latiem mēnesī. Droši vien dabūs ne vairāk kā piecus gadus cietumsoda, un mēs vēl viņus uzturēsim.”
Andra neiešot uz tiesu, jo nevēloties dzirdēt visus tos murgus, ko zagļi teiks, arī labākas durvis dzīvoklim nelikšot, jo zagļi attaisīs jebko. Sievietes dzīvokļa durvis zagļi atvēra starp desmitiem un divpadsmitiem rītā, ar garam īlenam līdzīgu instrumentu atspiežot slēdzenes mēlīti. Darbojušies ar cimdiem, jo policisti neatrada nekādus zagļu pirkstu nospiedumus. Vīrieši izčamdījuši visu drēbju skapi, pārbaudījuši visas kastītes. Paņemtas visas vērtīgās rotaslietas, cara laika rubļi un senie lati, tos īpašniece atpakaļ nav dabūjusi un to viņai visvairāk žēl. Videokamera aplūkota, bet atstāta.
“Domāju, ka zagļi vienkārši staigāja gar durvīm un zvanīja: ja neviens nenāca, mēģināja atvērt. Zinu, ka viens saldenieks tieši tajā dienā bija atnācis mājās zupu pusdienās paēst un vienkārši negājis pie durvīm. Kad jutis, ka skaņas tāda jocīgas, tomēr piecēlies no galda, bet durvīs stāv tips ar īlenu rokās. Skrējis vienās zeķēs pakaļ, bet nav noķēris,” zina stāstīt Andra.
Saimniekam bijusi priekšnojauta
“Laba pieredze un mācība,” saka Dins, viņš ieņem vadošu amatu privātā uzņēmumā un drīz pārvāksies ar ģimeni uz dzīvi privātmājā – tur tagad par drošību tiks īpaši padomāts. Dzīvokli Dins īrējis, tas bijis ar dubultām koka durvīm un apdrošināts. Pārsteigts, ka līdz tam īpaši vērīgie un dzirdīgie kaimiņi, kas bijuši mājās, neko neesot manījuši. Bet mazais falēnu šķirnes suns, liels un skaļš vaukšķētājs, iespundēts vannasistabā un licies apdullināts. Paņemtas rotaslietas, fotoaparāts un portatīvais dators.
“Varbūt kāds paziņoja, ka pie manis var šo to nozagt, jo braucu ar labu mašīnu, bet varbūt arī neziņoja. Tomēr domāju, ka katrā pilsētā var atrast ziņotājus. Atceros, sēdēju sapulcē, un man bija riebīga priekšnojauta, ka ar dzīvokli kaut kas nav labi. Tomēr neaizbraucu. Domāju, ka mūsu sabiedrībā cilvēcība ir pārvērtēta – zagļi ir tādas kā aklās zarnas, kas jāizgriež,” spriež Dins.
Kundzes krelles izbrāķētas
Pensionāri Vitauts un Ārija tajā dienas vidū uz pāris stundām bija izgājuši pilsētā, arī lai saņemtu pensiju. Zagļi mājās iekļuvuši, lai gan ārdurvīm ir koda atslēga. Koka durvis atmūķētas ar garu īlenu. Tagad saimnieks durvju stenderei piemetinājis dzelzs malu, kam būtu jāpasargā no ielaušanās.
“Nekā tāda jau mums nebija ko ņemt,” smej abi pensionētie celtnieki.
Zagļi paķēruši elektrisko urbi, makšķerāķu un atsvaru komplektu, arī skrūvgriežu komplektu 25 latu vērtībā, tas vienīgais dabūts atpakaļ. Veltīgi izčamdīts drēbju skapis. Vitautam prieks par sevi, ka mājās nav glabājis 600 latus, ko ieguvis, pārdodot mazdārziņa zemi. Kundzes krelles izbrāķētas – acīmredzot atzītas par prastām.
Mājoklis abiem garu mūžu nodzīvojušajiem saldeniekiem apzagts pirmoreiz. Pirms četriem gadiem pagrabā nozagts ievārījums. Noķerti seši plenči, kas steigušies, pa ceļam daļu burku izmētājot, šo to bija paspējuši apēst.
Zagļu upure Dzintra un tā, kas apzagta pirmo reizi mūžā, kopumā vērtē, ka Saldus ir droša pilsēta. Pēdējo reizi par dzīvokļu zādzībām dzirdējuši padomju laikā, kad garnadži apmeklējuši veikalu vadītāju mājokļus. Viņiem tajos gados bieži bijušas deficītas preces, un tie bijuši turīgākā sabiedrības daļa.
