Okeāna ceļš 1
Lidmašīnai tuvojoties zemei, Eiropa izskatās zaļa, bet Austrālija – sarkana. Tādā krāsā ir dzelzi saturošās smiltis, kuras Austrālija miljoniem tonnu eksportē uz Ķīnu un Japānu. Austrālijas viduci ar milzu Uluru klinti ne velti dēvē par sarkano Austrāliju. Iesarkanas “cepures” ir arī klintīm (Remarkable Rock) Ķenguru salā. Īpaši gleznainas šīs mūsu laukakmenim līdzīgās klintis izskatās saulrietā… Mazliet sarkanas virsmas arī akmeņiem nelielajā Granīta salā Adelaidas tuvumā. No cietzemes uz šo salu, kur vien akmeņiem ieskautas pastaigu takas, pār tiltu var iet kājām, taču var sēsties arī zirgu vilktā vagoniņā. No maija līdz novembrim okeānā gar Granīta salu peld vaļi. Kad radio tiek vēstīta ziņa par dzīvnieku parādīšanos, cilvēki sēžas mašīnās un brauc uz salu cerībā ieraudzīt zilos muguru lokus paceļamies virs viļņiem.
Adelaidas apkārtnē sākas viens no skaistākajiem dabas veidojumiem Austrālijā – vairākus simtus kilometru garais Lielā okeāna ceļš (Great Ocean Road), kas beidzas mazliet pirms Austrālijas otras lielākās pilsētas Melburnas. Tikpat labi, protams, var doties arī pretējā virzienā. Ar vietējo latviešu palīdzību Adelaidā ceļojuma biļetes nopērkam internetā, pietiek ar līdzpaņemto kredītkarti. Bijām jau atgriezušies mājās, kad Austrālijas tūrisma firmas turpināja īsziņās sūtīt vēl citus vilinošus piedāvājumus… Neesmu rasiste, taču, ko tur slēpt, bažījos: kā tas būs – busā kopā ar piecdesmit ķīniešiem un vēl nakšņot ar vairākiem vienā hosteļa istabā (ja taupības nolūkos iegādātas lētākas ekskursijas biļetes…). Tūristi Austrālijā lielākoties ir tieši ķīnieši un japāņi, turklāt tik daudz, ka dažs pat man Sidnejā prasīja ceļu… No rīta Adelaidā tūrisma firmas noteiktā vietā piebrauc busiņš ar piekabi čemodāniem. Iedomāto ķīniešu vietā priekšā vien trīs jaunas meitenes – no Šveices, Vācijas un Īrijas. Ceļo vienas un iepazinušās pirms dažām minūtēm. Gids un šoferis vienā personā jauns puisis, vārdā Rodrigo, stāsta, ka pirms pāris dienām no Melburnas atbraucis ar pilnu tūristu busu un tādēļ tagad varot atļauties doties atceļā tikai ar pieciem pasažieriem. Ekskluzīvi!
… Ar sērsnai līdzīgu palsu kārtiņu pārvilkušies sāls ezeri, šie Austrālijas sviedri, tropu mežs ar palmām, tūkstošgadu veciem un simts metrus augstiem eikaliptiem un Grempjanu kalni – ar zaļiem kokiem virs smilšakmens klintīm. Tā dēvētajā Okeāna ceļā netālu no krasta gadu simteņos viļņu grebtas smilšakmens klintis vairākstāvu māju augstumā. Ik pēc dažiem desmitiem kilometru – ar citu siluetu un apveidu. Tāpēc katrai savs vārds. “Londonas tilts” no attāluma patiesi atgādina šo Lielbritānijas galvaspilsētas būvi… Agrāk pa smilšakmens veidojumu kā pa platu ceļu varēja ieiet okeānā vairākus simtus metru. 1990. gadā klints vidū pāršķēlās un iegāzās okeānā. Austrālijā to atceras daudzi – klints viņā pusē palikušos krastā cēla ar helikopteriem. Citviet pa dēļu laipām noeju līdz pašam okeānam. Pēdas apņem silts vilnis. Jūties kā skudra milzu aizu skāvienā. “Divpadsmit apustuļi” savu vārdu ieguvuši tādēļ, ka vēl nesen viļņi apskaloja 12 klintis. Tagad palikušas desmit, divas aprijis okeāns. Par 95 dolāriem desmit minūtes ainavu var baudīt lidojumā helikopterā 30 metru augstumā.
Tuvojoties Melburnai, ceļš pārvēršas. Vienā pusē mežiem apauguši kalni, otrā – līdz apvārsnim okeāns, aiz kura – Antarktīda.
