Marejas krastā 1
Eleganti kopto šoseju malās brīdinājuma zīmes ar ķengura attēlu. Ja, nedod Dievs, liels, divus metrus garš dzīvnieks pēc sadursmes ar automašīnu paliek dzīvs, savā agonijā viņš varot pie stūres sēdošo ar saviem nagiem uzšķērst. Pārāk trakulīgiem braucējiem nevajag būt arī tādēļ, ka draud bargs sods. Ja atļauto ātrumu pārsniedz par vairāk nekā trīsdesmit kilometriem un bēg no policijas, automašīnu atņem un bez vārda runas saplacina metāllūžņos.
Naktīs ceļa malās Austrālijas stirnas acis iezibas kā zaļi jāņtārpiņi, bet dienā tās baros ganās, izbradājot kviešu laukus. Ķenguru medībām noteiktas kvotas, bet to steiks ir viens no iecienītākajiem cienastiem. Pie tūristu namiņa Ķenguru salā ķenguru ģimene jau priekšā, mielojas ar krūmu lapām, auto rūkoņa nav uzmanības vērta. Tik jāatskatās pār plecu, lai nejauši neuzkāptu kādam ķenguram uz astes. Šo atsperi lēcienam dzīvnieks sargā kā acuraugu. Bez spējas lēkt ķengurs kļūst par vieglu laupījumu suņiem un lapsām. Dzirdēts, ka dažs labs ķengurs iestrēdzis atpūtas māju durvīs, bet daži redzēti Adelaidas ielās. Taču sastapšanās ar nepieradinātu dzīvnieku notiek negaidīti – garākās Austrālijas upes Marejas krastā Maldas un Edgara Ceplīšu upes mājas pagalmā. Pievakarē maltītes laikā kāds pēkšņi pamana – pa vaļējiem vārtiem no meža pagalmā ienācis milzu ķengurs. Tam slāpst, taču dzīvnieka sensori laikam jūt, ka tos dažus desmitus metru līdz upei privātīpašumu tomēr nevajadzētu šķērsot, jo pie loga mājas iekšpusē pieplakuši ziņkārīgie saimnieka viesi. Pāris lēcienu, un ķengurs atpakaļ mežā.
Mareja, Adelaidas un apkārtnes apūdeņotāja, šī dzīvības dzīsla plūst tumšiem sūnu zaļiem ūdeņiem. 150 kilometru garumā upes pretējā visai stāvajā krastā miljoniem gadu senos dzeltenos smilšakmens iežos putnu nospiedumi kā skulptora darbi. Marejas krastā uzcelto upes māju īpašniekiem pieder arī 12 metri upē. Svešam laivotājam nepiestāt. Fotogrāfijā pie sienas mājas saimniece žebērklī tur čūsku (protams, jau nosistu, un tas bijis pirms daudziem gadiem), taču vēlāk arī dēls izstāsta par mauriņa pļaušanas laikā notvertu rāpuli, kurš tagad skolas herbārijā kalpo kā eksponāts. Lai nu kā, taču pagalma abās pusēs ik pa dažiem metriem zemē tādas kā zaļas stikla plāksnītes – virszemē redzamā sensoru jeb vibratoru daļa – čūsku aizbiedēšanai. Austrālijā indīgas ir visas čūskas, taču, ieraugot zirnekli, īpaši jāpiesargās no melnā, kam pāri mugurai sarkans krusts. Vēlāk kādam automobilim pievēršu uzmanību tikai tādēļ, ka uz sāniem uzkrāsots vārds – REDBEK (tā sauc šo zirnekli). Pēc sastapšanās ar šo tīklu pinēju klīnikas apmeklējums gandrīz garantēts. Mūsu izglītošanas labad mājas saimniece pagalmā keramikas pūcītei noceļ “galvu”. Jā – zem tās melns zirneklis ar sarkanu krustu. Lai redzam, kā šis izskatās… Savulaik šajā apvidū atpūtas mājas piederējušas 22 latviešu ģimenēm, tagad vairs tikai sešām, pārējie pārdevuši. Lielākais bieds ir plūdi. Mirklī ēkas pirmais stāvs pilns ar ūdeni, un pēc tam atliek vien lasīt istabās zāles, vēžus un citas radības. Kā liecina īpaša atzīme milzu kokā tuvīnās vīndarītavas apkārtnē, postošākie plūdi bijuši 1956. gadā.
… Sešos rītā zemu pār upi kliegdami baros laižas vairāk nekā simts baltu lielu papagaiļu. Pie pašas laivas malas, klaudzinot garos knābjus, kuros var saturēt vairāk barības nekā guzā, cēli piepeld pelikānu pāris, bet virs galvas kokā vīd melnā ērgļa ligzda. Absolūts klusums, miers un tāda pati arī makšķeraukla. Bet viens mirklis, un – pusotru sprīdi gara karpa ierijusi āķi. Ceplīšu mazdēls divpadsmitgadīgais Aksels ar ierastu kustību manam lomam caur žaunām izdur sprunguli – lai zivs pagalam – un iemet atpakaļ upē.
Izrādās, esmu noķērusi nevis delikatesi, bet šīs upes visnevērtīgāko zivi, īstu sērgu. Izvilktā esot par mazu, lai, to ēdot, knakstītos ar asakām. Bet dzīvot tai nav ļauts, jo karpa aprij citu zivju ikrus. Pēc plūdiem karpas vestas ķerrām. Marejas upes asaris, piemēram, karpu uzbrukumu dēļ kļuvis par lielu retumu, kuru tagad audzē Tasmanijas salā un Sidnejas tirgū pārdod par 30 dolāriem kilogramā.
Tirgus ir īpaša valstība. Visdažādākās zivis no Austrālijas ūdeņiem, krabji un jūras vēži… No dažiem desmitiem līdz simtiem dolāru kilogramā. Kādai okeāna radībai sānā it kā zils nospiedums. Saka – Dieva pirksts.
