Tas ir simbolisks pagrieziena punkts! Okupācijas pieminekļu demontāža var sākties 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pašvaldības varēs uzsākt padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu demontāžu Latvijas teritorijā. To paredz Saeimā ceturtdien pieņemtais likums, kurā noteikts, ka okupācijas pieminekļu demontāža ir jāpabeidz līdz šā gada 15. novembrim.
Bija vairāki priekšlikumi par termiņa saīsināšanu līdz Saeimas vēlēšanām, bet tie neguva atbalstu. “Lēmums par okupantu pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu iezīmē simbolisku pagrieziena punktu. Tas pārvelk svītru Krievijas tiesībām kultivēt savus imperiālistiskos ideoloģiskos rituālus šeit pie mums, mūsu zemē,” tā ceturtdien, uzrunājot Saeimu, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Speciālais likums, uz kura pamata būs aizliegts eksponēt okupācijas režīmu slavinošos objektus, vispirms bija nepieciešams, lai atvieglotu Rīgā Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšanu, kas paredzēta šajā likumā. Citu demontējamo objektu sarakstus līdz jūlija beigām sagatavos Ministru kabinets.
Ar šo likumu ir uzdots visām pašvaldībām līdz noteiktajam datumam atbrīvot savas teritorijas publisko ārtelpu, publiskās būves vai publiskās personas iekštelpas no minētajām pagātnes liecībām – pieminekļiem, piemiņas zīmēm vai plāksnēm. Likums neattiecas uz šāda veida objektiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījumu vietās, kas ir neaizskaramas.
Objekts vispirms jānofotografē
Likumā ir noteikts, ka lēmumu par objekta nojaukšanu pieņem pašvaldība, kura arī veic tā demontāžu. Taču šī procesa finansējumu valsts un pašvaldības solidāri dala uz pusēm. Saeimas Juridiskais birojs bija iesniedzis priekšlikumu, ka visu nepieciešamo summu sedz no valsts budžeta, jo tas ir valsts papildus uzlikts pienākums pašvaldībām. Taču gan atbildīgā komisija, gan Saeima šo ierosinājumu noraidīja.
Pirms objekta demontāžas tiek veikta tā fotofiksācija un to ir nepieciešams dokumentēt, izmantojot trīsdimensionālo lāzerskenēšanu. Par demontāžas uzsākšanu pašvaldībai ir jāinformē Latvijas Okupācijas muzejs un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Ja objekta oriģinālajām detaļām vai fragmentiem ir mākslinieciskā vērtība, arhitektoniskā kvalitāte, kultūrvēsturiskā vai izglītojošā nozīme, tie tiek iekļauti Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Lēmumu pieņem muzeja direktors, ņemot vērā krājuma komisijas atzinumu un konsultējoties ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Muzejs var nodot šos fragmentus arī valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam.
Saeimas deputāts, mākslinieks Aigars Bikše (“AP”) iepriekš Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē sacīja, ka arī Latvijas Mākslinieku savienība vēlētos piedalīties šajā procesā, jo, iespējams, daļai no šiem skulpturālajiem objektiem ir arī mākslinieciskā vērtība. “Tāpēc pret šiem objektiem būtu uzmanīgi jāizturas demontāžas procesā, lai tos var pienācīgi saglabāt,” sacīja A. Bikše. Saeimas sēdē ceturtdien viņš kā piemēru minēja arī Uzvaras laukuma pieminekļa fragmentus, kuru autori ir Latvijas mākslinieki. Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) varētu uzglabāt šādus objektu fragmentus tās īpašumā esošajā Zvārtavas muižas kompleksa teritorijā, teica A. Bikše.
Aicina nojaukt objektus līdz vēlēšanām
Saeimas sēdē likuma izskatīšanas laikā asākas debates bija par termiņu, līdz kuram pašvaldībām būtu savas teritorijas jāatbrīvo no šiem objektiem. Viktors Valainis (ZZS) bija ierosinājis, ka tas jāpaveic līdz 23. augustam, bet Jānis Iesalnieks (NA) piedāvāja darbus pabeigt ne vēlāk kā līdz 15. septembrim. Saeima priekšlikumus noraidīja, kā demontāžas pēdējo termiņu atstājot spēkā 15. novembri.
Abi politiķi uzskata, ka šis uzdevums ir jāpaveic līdz Saeimas vēlēšanām. V. Valainis teica, ka pretējā gadījumā okupācijas pieminekļu temats aizēnos priekšvēlēšanu debatēs svarīgus jautājumus, piemēram, par pedagogu vai ārstu algām, cenu pieaugumu. J. Iesalnieks uzsvēra, ka vasara ir būvniecībai labvēlīgākais gadalaiks, “lai nojauktu visus okupekļus, kurus pašvaldības vēl nav sadūšojušās nojaukt”. Ja tas netikšot izdarīts šīs Saeimas laikā, tad neesot ticības, ka šis uzdevums vispār tiks izpildīts, uzskata deputāts.
Objektu nojaukšanai dažos gadījumos ir jāveic ne tikai tā dokumentēšana, bet arī iepirkuma procedūra, kas gan ir atvieglota. Rīgā esošajam piemineklim ir arī pazemes daļa un ar to saistītais dīķis – tās demontāža un teritorijas sakopšana paredzēta līdz 2023. gada 30. jūnijam. “Latvijas Avīze” sazinājās ar vairākām pašvaldībām, kuru vadītāji tām uzlikto pienākumu nesaskata kā lielu apgrūtinājumu.
Kuldīgas novada priekšsēde Inga Bērziņa (“JV”) teica, ka novadā tādi pieminekļi ir tikai pie apbedījumiem, bet esot vairākas piemiņas plāksnes, par kuru noņemšanu tagad notiek diskusija. Gulbenes novada priekšsēdis Andis Caunītis (LRA) atzina, ka viņa vadītajā pašvaldībā esot pāris tādas piemiņas vietas, bet pie tām nekādi pasākumi nenotiek un ievērību tās nav izpelnījušās. Dome esot saņēmusi ierosinājumus par ielu pārdēvēšanu.
Piemēram, bijis priekšlikums par Annas Sakses ielas pārdēvēšanu Lejasciemā, bet tās nosaukumu neesot plānots mainīt. Arī Saeimas pieņemtajā likumā deputāte Linda Medne (“Konservatīvie”) bija ierosinājusi iekļaut ielu pārdēvēšanu, bet pati atsauca savu priekšlikumu, lai nekavētu likuma pieņemšanu.
Augšdaugavas novada priekšsēža vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija) teica, ka novadā esot pieminekļi kopā ar apbedījumiem, bet par divām vietām neesot skaidrs, vai tur ir vai nav apglabāti karavīri, tāpēc dome tagad meklēšot arhīvos dokumentus. Taču neesot zināms, vai tāda informācija vispār ir atrodama. Pašvaldībām būtu vieglāk, ja valdība sagatavotu demontējamo objektu sarakstu, piebilda V. Aizbalts.
