Kaulu lūzumi dēļ stresa!? Jā, tas ir iespējams, apliecina traumatoloģe ortopēde Sarmīte Dūze 0
Biežāk – svētdienas skrējējiem
Dodoties ikdienas gaitās, pat nenojaušam, ka mūsu kauli regulāri gūst mikroskopiskas traumas – plaisiņas, kas pa nakti sadzīst pašas no sevis. Ja ļoti daudz staigājam, skrienam vai ilgas stundas pavadām, stāvot kājās, bet pārāk maz atpūšamies, sīkās traumas uzkrājas un kādā brīdi bez kāda redzama iemesla kauls pārlūst. Tā saucamie stresa jeb noguruma lūzumi visbiežāk kaitē pēdu un apakšstilbu kauliem.
“Noguruma lūzumi liecina par to, ka slodze kaulam bijusi par lielu,” stāsta medicīnas sabiedrības “ARS” traumatoloģe ortopēde Sarmīte Dūze. “Normāli kaulu atjaunošanās procesi pēc mikrotraumām notiek ik dienu, kad atpūšamies, ja vien osteoklastiskie un osteoblastiskie – kaulus noārdošie un atjaunojošie – procesi ir līdzsvarā. Ja atpūtas ilgums vai intensitāte pēc fiziskas slodzes ir nepietiekama, kaula atjaunošanās tiek traucēta un tas var lūzt. Pārslodzi nespēj novērst arī apkārtējie muskuļi, kas amortizē triecienus, skrienot vai staigājot.”
Lai gan parasti noguruma lūzumi rodas sportistiem – skrējējiem, tenisistiem vai profesionāliem dejotājiem –, arvien biežāk no tiem cieš cilvēki, kuru nodarbošanās saistīta ar ilgstošu stāvēšanu vai staigāšanu, piemēram, pastnieki vai pārdevēji.
Ārste norāda, ka šādu lūzumu risku palielina arī dažādas saslimšanas, kas ietekmē kaulaudu vielmaiņu un kaulu masas blīvumu (osteopēnija un osteoporoze), pēdas kaulu un locītavu deformācija, piemēram, greizais īkšķis, kā arī agrāk pārciestas traumas, kuru dēļ pēdas tiek nepareizi noslogotas. Piemēram, cilvēks, kas salauzis kājas īkšķi, to saudzējot, visu ķermeņa svaru centīsies pārnest uz pēdas ārmalu. Arī medikamentu lietošana, kas pastiprināti izvada no organisma kalciju (glikokortikoīdi), un uzturs, kas nenodrošina kaulus ar nepieciešamo “būvmateriālu” – kalciju vai D vitamīnu –, var veicināt kaulu “nogurumu”.
“Profesionāli skrējēji vai tie, kas ar to nodarbojas regulāri, apguvuši skriešanas tehniku, prot pareizi iesildīties un atsildīties, stiept muskuļus un valkā piemērotus apavus, kas amortizē triecienus un pasargā no kaulus lūzumiem. Visbiežāk cieš svētdienas skrējēji – tie, kas vienu dienu noskrien divus kilometrus, bet citu – jau divdesmit. Nepareizi izvēlēta slodze nelabvēlīgi ietekmē arī muskuļus, kas tiek sastiepti vai pārpūlēti,” atklāj traumatoloģe, piebilstot, ka vislielākais pacientu skaits ar nogurumu lūzumiem vērojams pavasaros, kad klāt jauna skriešanas sezona un cilvēki treniņus atsāk pārāk strauji. Noguruma lūzumus visvieglāk gūt, bieži mainot skriešanas virsmu – no mīksta zemes seguma uz cietu, piemēram, asfaltu. Profesionāliem sportistiem šādu lūzumu iemesls parasti ir ļoti liela slodze treniņos un sacensībās.
