Nogurusī CVK priekšsēdētāja, biržas cenas debesīs un atgādinājums, ka zivs pūst no astes. Nedēļas notikumu apskats 2
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Nogurusī CVK priekšsēdētāja
Šogad Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) svin savu simtgadi, un tuvojas arī 14. Saeimas vēlēšanas, tāpēc CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa), kura šajā amatā ir pirmā sieviete, nokļuvusi žurnālistu uzmanības lokā. Salīdzinājumā ar ilggadējo CVK priekšsēdētāju Arni Cimdaru, kurš šajā amatā tika pārvēlēts septiņas reizes un bieži bija redzams, K. Bērziņa ir bijusi mazāk redzama, bet tagad atklāj, ka turpināt šo darbu nevēlas.
To viņa paziņoja aizvadītajā ceturtdienā Latvijas Radio, atzīstot, ka esot piekususi. “Es strādāju pārāk daudz. Nākamajam CVK vadītājam jāstrādā ar to, lai attīstītu pašu komisiju. Mēs līdz šim esam attīstījuši vēlēšanu sistēmu, kārtību, domājuši par vēlētājiem, bet tie mūsdienu izaicinājumi mūsu iestādei, kas ir ļoti maza, – šobrīd ir vienkārši kapacitātes trūkums. Mēs esam izdeguši.”
Iespējams, ka Bērziņa vairs nevēlas turpināt iesākto, jo ir sapratusi, ka viņai pietrūkst to īpašību, kuras būtu nepieciešamas vadītājam, tostarp – panākt, ka viņā ieklausās un ņem vērā. Vēlēšanu noorganizēšanai naudas pietiekot, bet iestādes attīstībai ilgtermiņā tās trūkstot, kaut gan CVK priekšsēdētāja finansējumu ir pieprasījusi.
Bērziņa sūrojas arī par resursu trūkumu IT sistēmas pilnveidošanai. Labais standarts būtu to veidot tā, lai tā ir gatava trīs līdz sešus mēnešus pirms vēlēšanām. “Nākamās mums ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas nozīmē, ka jau tagad vai pagājušogad būtu bijis jāsāk izstrādāt iepirkuma materiālus, lai izstrādātu nākamo vēlēšanu modeli, bet mums nav tam resursu. Mēs tam varēsim pieķerties tikai tad, kad būs beigušās Saeimas vēlēšanas,” atzīst CVK priekšsēdētāja.
Pagājušajās Saeimas vēlēšanās savu pilsoņa pienākumu izpildīja tikai 54% vēlētāju, un sociologs Arnis Kaktiņš prognozē, ka 14. Saeimas vēlēšanās neapzinīgo pilsoņu varētu būt vēl vairāk. Vai CVK vadītāja jūt savu atbildību par to? Bērziņa uzskata, ka CVK nav pienākums nodrošināt pēc iespējas lielāku vēlētāju skaitu, bet tajā pašā laikā viņa domā, ka tā esot problēma un ka CVK uzdevumi būtu jāpaplašina. Patlaban likums noteic, ka CVK pienākums ir tikai un vienīgi informēt par balsošanas kārtību, un, kā sacīja Bērziņa, arī nevienai citai iestādei valstī neesot pienākums rūpēties par vēlētāju līdzdalību.
Satraukums. Biržas cena uzlec debesīs
Iedomājieties, ka viens veļas mašīnas vai trauku mazgājamās mašīnas cikls izmaksā apmēram trīs eiro. Izklausās vājprātīgi, vai ne? Bet 21. jūlijā tā varēja būt realitāte, ja izmantojat elektroenerģijas biržas tarifu un laika posmā no plkst. 18.00 līdz 19.00 nebijāt gana vērīgi un darbinājāt minētās ierīces. Vai vēl trakāk – ko vēl jaudīgāku. Tieši šajā stundā “NordPool” biržā elektrība maksāja 2,54 eiro/kWh (ar PVN), kas vairāk nekā divas reizes pārsniedza iepriekšējo biržas cenu rekordu, ko vienu stundu varēja novērot pērnā gada decembrī.
AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Gatis Junghāns “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka tieši tobrīd tik augsta elektrības cena Latvijas (un arī Lietuvas) elektroenerģijas tirdzniecības sektorā bija novērojama, jo tieši tajā stundā ar nemainīgu pieprasījumu bija samazināts piedāvājums gan mazās vietējās ģenerācijas (zema ūdens pietece un dambja rekonstrukcija Daugavas HES, kā arī gandrīz nestrādājoši TEC dārgās un grūti pieejamās gāzes dēļ), gan ierobežota importa dēļ.
Skaidrojot mazliet sīkāk – elektroenerģijas cenu biržā konkrētajā stundā nosaka augstākā cena, par kādu iespējams apmierināt visu pieprasījumu – ja tā brīža plānotais patēriņš ir, piemēram, 750 MW, tad tāds pats daudzums elektroenerģijas Latvijā jāsaražo vai jāimportē no kaimiņvalstīm, ja tāda iespēja tehniski pastāv. Tādējādi iepriekšējā dienā visi biržā esošie ražotāji izsaka savus piedāvājumus attiecībā gan uz saražotās elektroenerģijas apjomu, gan arī uz cenu, par kādu ir gatavi realizēt savu produktu.
Biržā šī informācija tiek automatizēti apstrādāta un tiek noteikta nākamās dienas ik stundas cenas, par kādu var apmierināt visu pieprasījumu konkrētajā stundā, no sākuma “grozā” iekļaujot lētākos piedāvājumus, pēc tam dārgākus, pēc tam vēl dārgākus, līdz sasniegts tirgū nepieciešamais elektroenerģijas daudzums.
Savukārt cenu, ko saņem visi “grozā” ieliktie piedāvājumi, nosaka tieši pēdējais dārgākais piedāvājums, bez kura nebūtu iespējams apmierināt visu pieprasījumu. Tādējādi, jo zemāks plānotais patēriņš, jo zemāka ir arī cena un var izvēlēties no lētākiem piedāvājumiem. Bet, ja visi lētākie piedāvājumi jau salikti “grozā” un vairs nav pieejami, jāizvēlas dārgāki.
Tāda situācija veidojās arī Latvijā, kad visi lētākie piedāvājumi bija beigušies, bet, lai piepildītu “grozu”, gala cenu noteica piedāvājums, kas pārsniedza 2000 eiro/MWh, jo tieši par šādu cenu kāds ražotājs biržā bija izteicis vēlēšanos pārdot savu produkciju.
Vai šādus milzu cenu pīķus varēsim novērot arvien biežāk? Tas pavisam noteikti nav izslēgts. Īpaši tad, ja saglabāsies karsts laiks un vietējās ražošanas apjomi nepalielināsies. “AST” jau vairākkārt uzsvēris, ka Baltijā pietrūkst stabilas bāzes ģenerējošās jaudas, kas spētu stabilizēt cenas šādos gadījumos.
Kauns. Pamanīja, kad paši izgaismojās
“Academy KidsTV” vadītāja Nadežda Bukharova un viņas izaudzinātā TV “zvaigzne”, jauns Latvijas pilsonis, kurš piekrītoši māj ar galvu, kad Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko aicina viņu nedienēt Latvijas armijā, šobrīd uzturoties Baltkrievijā. Turp devusies arī TV “zvaigznes” māte. Tā ir trīs bērnu māmiņa, un viņas jaunākie bērni esot palikuši Latvijā. Baltkrievijas propagandas mediji tagad ceļ trauksmi, ka Latvijas varasiestādes mazākos ģimenes bērnus varot mātei atņemt. Lai tā nenotiktu, arī mazie steigšus jāved uz “laimes zemi” Baltkrieviju.
Tā nu, pateicoties šai “Academy KidsTV”, tās braucienam uz Baltkrievijā notiekošo “Slāvu bazāru” un interviju ar A. Lukašenko kaimiņvalstij sanācis lielisks propagandas stāsts.
Diez vai tas ir nejaušs. N. Bukharova pēdējos gados ir Krievijas pilsone, pirms tam viņa ilgus gadus dzīvoja kā nepilsone un neuzskatīja par nepieciešamu “Academy KidsTV” ne reģistrēt Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), ne arī Rīgas pašvaldībā kā interešu izglītības iestādi. IKVD tagad skaidro: tā bijusi neatļauta uzņēmējdarbība, par ko darīšana esot Valsts ieņēmumu dienestam.
Patiesībā par šo organizāciju tagad ieinteresējies Valsts drošības dienests. Tiesa gan, krietni par vēlu, jo kauns jau nodarīts. “Kāda ir Lukašenko veiksmes formula?” tāds ir pirmais teikums, ar kuru vietnē “YouTube” interviju ar diktatoru piesaka “Academy KidsTV”.
Jā, iepriekš šī akadēmija varēja šķist gluži nekaitīga: pārējie tās kanāla sižeti ir par visdažādākajām tēmām, piemēram, intervēts Raimonds Pauls, bijušais prezidents Andris Bērziņš, stāstīts par Ķīpsalu. Daži sižeti veidoti sadarbībā ar LTV raidījumu “Sems”. Tomēr jau iepriekš daļa sižetu bija saistīti gan ar Baltkrieviju, gan Krieviju – stāstīts par Krievijas dienām Latvijā, intervēts šaha funkcionārs no Krievijas, filmēti Soči. Domājams: ja Valsts drošības dienests strādā preventīvi, tam laikus vajadzēja pamanīt virzienu, kurā darbojas “Academy KidsTV”, nevis sākt notikušo pētīt tikai tagad, kad TV “akadēmiķi” paši tik spilgti izgaismojušies Baltkrievijā.
“Academy KidsTV” vairākus gadus īrēja telpas privātajā augstskolā “RISEBA”. Kā noskaidroju augstskolā, nu tā pilnībā norobežojas no šīs televīzijas, paudusi savu nosodījumu un grasās lauzt īres līgumu.
Mācība. Kad zivs pūst no astes
Viena atvaļināta un trīs amatā pazeminātas Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona policijas pārvaldes amatpersonas – tāds ir iznākums šā gada 9. un 10. maija notikumiem Pārdaugavā, kur Krievijas atbalstītāji bija nolēmuši parādīt, ka uz viņiem nekādi aicinājumi un liegumi neattiecas. Kā zināms, šis skandāls jau maksāja amatu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai, bet VP priekšnieks Armands Ruks uzreiz solīja sankcijas pret atbildīgajiem policistiem “par mugurkaula neparādīšanu un pavēļu nepildīšanu”. Nu viņš parādījis, ka tie nav bijuši tikai vārdi. Cits jautājums – vai ar to būs pietiekami?
Pēdējā laika notikumi ir radījuši daudz aizdomu par noskaņām policijas iekšienē. Proti, kāpēc policisti ir tik kūtri, kad jāreaģē uz nepārprotamiem naida noziegumiem, kad tiek pausta naidīga attieksme pret Ukrainu vai ukraiņiem. Runa ir gan par izteikumiem, gan par darbībām, piemēram, Ukrainas karogu noraušanu, automašīnu bojāšanu un tamlīdzīgi. Policija uz šīm darbībām gan reaģē, taču bieži it kā mēģinot padarīt nodarījumu par maznozīmīgu sadzīvisku konfliktu, sīko huligānismu un tamlīdzīgi.
Par vienu šādu piemēru “Latvijas Avīze” nupat rakstīja – “Bolt” taksometra vadītājs ne vien skaļi paudis pasažierei savu pārliecību par to, ka ukraiņus vajagot nogalināt, bet arī strīdoties iesitis viņai pa seju. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Teikas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Aleksandra Minajeva atzinums – nodarīti “maznozīmīgi miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgas maznozīmīgas sekas”. Bet vēlreiz jāuzsver – tas ir tikai viens piemērs, kuram turklāt pievērsta preses uzmanība.
Labi zināms un bieži citēts teiciens, ka “zivs pūst no galvas”, taču šis var izrādīties tas gadījums, kad “zivs pūst no astes”. Proti, policijas vadība gan ir gatava demonstrēt izlēmību un apņēmību nepieļaut, ka Krievijas agresijas atbalstītāju izdarības paliek nesodītas, taču tai nav iespēju šo noskaņu novadīt līdz visiem līmeņiem un panākt reālu rīcību. Sākot šo situāciju šķetināt, var izrādīties, ka tā ir ne vien atsevišķu amatpersonu neizdarība vienā datumā vai kādā vienā konkrētā lietā, bet milzīga sistēmiska problēma, kas ietver gan policistu kvalifikāciju, gan atalgojumu, gan darba apstākļus, gan viņu lojalitāti.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Māris Antonevičs, Raivis Šveicars, Ilze Kuzmina
