Kādas ir pēkšņa asinsspiediena pazemināšanās pazīmes un kā rīkoties 0
Vājums, reibonis, auksti sviedri, bāla āda, tieksme žāvāties – tā par sevi liek manīt zems asinsspiediens. Parasti tas notiek, kad asinsspiediens krītas strauji, piemēram, augšējais radītājs no 120 mmHg stundas laikā noslīd līdz 80 mmHg. “Pēkšņa, negaidīta asinsspiediena krituma iemesls visbiežāk ir sirds darbības traucējumi, asinsvadu sašaurināšanās vai nepietiekams asiņu daudzums organismā,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Veselības studiju prorektors, Iekšīgo slimību katedras docētājs, kardiologs Guntis Bahs. Akūta asinsspiediena pazemināšanās ir bīstama, tādēļ, ja sliktās sajūtas dažu minūšu laikā nepāriet, jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigāde.
Sirds nestrādā, kā nākas
Problēma. Ja sirds savas sūkņa funkcijas vairs nespēj veikt pilnvērtīgi, krītas arī asinsspiediens. Tā var notikt, piemēram, akūtu sirds ritma traucējumu vai miokarda infarkta gadījumā, kad vājumam var pievienoties dedzinošas, plēsošas, žņaudzošas sāpes aiz krūšu kaula, kas izstaro uz kreiso roku, plecu, pakrūti. Taču dažkārt vienīgā infarkta izpausme ir pēkšņs izteikts vājums vai aukstu sviedru parādīšanās.
Ko darīt? Ja pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos izraisa sirds slimība, piemēram, miokarda infarkts, tā nespēj sūknēt asinis, tādēļ cietušais nevis jānogulda, bet jānosēdina, lai asinis attecētu no sirds un tai būtu vieglāk strādāt. Ja cietušajam ir līdzi ārsta izrakstītie medikamenti, tie jāiedzer un nekavējoties jāizsauc NMP brigāde.
Smadzenēm par karstu
Problēma. Asinsvadu diametru regulē centrālā nervu sistēma un smadzenes.
Daļai cilvēku ļoti lieli pārdzīvojumi vai nelabvēlīgi apkārtējie apstākļi, piemēram, liels karstums, skābekļa trūkums un smacīgums, kas valda pārpildītā transportā, ilgstoša kājās stāvēšana, var izraisīt smadzeņu “pārkaršanu” un izjauc asinsspiediena regulāciju. Asinsvadi paplašinās, sirds vairs nevar piepildīt paplašinātos asinsvadus ar pietiekamu asiņu daudzumu, un spiediens tajos krītas.
Ko darīt? Vispirms cietušais jānovieto vēsākā vietā vai ēnā pusguļus, jāatver logs vai papildus jāpievada vēsa gaisa plūsma, piemēram, vēdinot ar avīzi vai žurnālu, mitrināt ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis, iedot padzerties vēsu ūdeni. Vēsumā asinsvadi sašaurinās un spiediens tajos normalizējas.
“Apkārtējiem nevajag cietušajam dot savus medikamentus, piemēram, nitroglicerīnu. Tās ir ļoti stipras iedarbības zāles, kas strauji paplašina asinsvadus. Ja tie jau ir paplašināti, asinsspiediens vēl vairāk pazemināsies, un cietušais var zaudēt samaņu,” brīdina Guntis Bahs. Ja piecu minūšu laikā cilvēkam nekļūst labāk vai viņš zaudē samaņu, jāizsauc NMP brigāde.
Ja trūkst šķidruma
Problēma. Ja, piemēram, asiņo kuņģa čūla, rodas akūts asiņu deficīts. Ārsts norāda, ka līdzīga situācija var rasties arī karstā laikā, kad cilvēks ļoti maz dzer, organisms atūdeņojas, samazinās asinsvados cirkulējošais asiņu daudzums un asinsspiediens pazeminās. Lai no tā izvairītos, karstā laikā vajag palielināt izdzertā šķidruma daudzumu, kā arī izvairīties no urīndzenošo līdzekļu un dzērienu lietošanas, kas veicina atūdeņošanos, piemēram, alkohola, stipras kafijas un tējas.
Ko darīt? Cietušo vajag noguldīt, novietojot viņa kājas pēc iespējas augstāk. Tas palīdzēs atlikušo asiņu daudzumu novadīt uz sirdi, smadzenēm un citiem dzīvībai svarīgiem orgāniem. Ja kādam kļuvis slikti sabiedriskajā transportā, vajag viņu noguldīt uz grīdas vai apsēdināt, noliecot galvu uz priekšu, lai tā atrastos pēc iespējas zemāk un smadzenēm pieplūstu vairāk asiņu. Guntis Bahs stāsta, ka parasti viss beidzas labi – cilvēks atvēsinās, atgūstas, iedzer ūdeni, un viss ir kārtībā, taču, ja piecu minūšu laikā cietušajam nekļūst labāk vai viņš zaudē samaņu, jāizsauc NMP brigāde.
Uzziņa
Par pazeminātu asinsspiedienu liecina:
* nespēka un noguruma sajūta;
* satraukums, sirdsklauves, baiļu izjūta;
* reibonis, ņirboņa gar acīm, īpaši pēc straujas stāvokļa maiņas, piemēram, pieceļoties no gultas;
* vēsas plaukstas un pēdas, bāla āda, tieksme žāvāties;
* paātrināta elpošana.
