Noguris pavasarī… Meklējam mundrumu! 0
Latvijā un daudzviet citur pasaulē 31. martā notika pāreja uz vasaras laiku, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Bieži to uzskata par vienu no pavasara noguruma iemesliem. Vai tiesa?
Aptaujas liecina, ka aptuveni ceturtā daļa cilvēku izjūt izteiktu pavasara nogurumu. Klīnikas “Premium Medical” interniste Dace Cibule uzsver, ka hormoni vainojami pie tā, ka pirmos siltos saules starus nesagaidām enerģijas un spēka pilni.
Ziemā organisms pastiprināti izdala melatonīnu – hormonu, kas regulē miega un nomoda ritmu, un miega fāzēs tā koncentrācija asinīs ir īpaši augsta.
Kad pavasarī dienas atkal kļūst garākas un organisms saņem vairāk gaismas, tas samazina melatonīna ražošanu, bet pastiprināti izdala serotonīnu. Tas ir hormons, kas cita starpā gādā arī par labu noskaņojumu un aktivitāti. Tādēļ to dēvē par laimes hormonu.
Šīs hormonālās izmaiņas nenotiek gluži nepamanāmi, un organismam nepieciešams laiks, lai viss atkal nostātos līdzsvarā.
Daudziem to vēl vairāk ietekmē pāreja uz vasaras laiku, jo kopējais miega periods samazinās par vienu stundu vai pat vairāk. Tādēļ arī dienā cilvēki jūtas miegaini. Parasti paiet apmēram četras nedēļas, līdz organisms jaunajam ritmam pielāgojas, bet tas ir individuāli un ļoti atšķirīgi.
Bet ir arī citi faktori, kas rada pavasara nogurumu. Kad paaugstinās gaisa temperatūra, tad izplešas asinsvadi, pazeminās asinsspiediens, un cilvēks jūtas paguris. Mainīga gaisa temperatūra var papildus noslogot asinsrites sistēmu. Turklāt ziemā daudziem ir neveselīgāks dzīvesveids – mazāk fizisko aktivitāšu, uzturs biežāk ir kalorijām bagāts un vienveidīgs. Saules trūkuma dēļ organismā veidojas mazāk D vitamīna, un tas ietekmē ne tikai kaulu stāvokli, bet arī imūnsistēmu un šūnu veidošanos. Nedrīkst aizmirst, ka arī vīrusi un infekcijas ziemas mēnešos mums bieži atņem spēku.
Lai pārvarētu pavasara nogurumu, pēc iespējas vairāk jāizmanto dienasgaisma. Biežāka telpu vēdināšana apgādā smadzenes ar skābekli, tā veicinot darbaspējas. Uzmundrina arī dažādi stiepšanās un izkustēšanās vingrinājumi. Nepieciešams sabalansēts uzturs, īpašu akcentu liekot uz svaigiem zaļumiem, augļiem, dārzeņiem.
Pavasaris ir laiks, kad viegli arī uzsākt aktivitātes – pastaigas, nūjošanu, izbraucienus ar velosipēdu u.c. Visas palīdz uzturēt lielisku fizisko formu, izturību un spēcina imūnsistēmu.
Sen zināms un labs veids, kā uzturēt možumu, ir kontrastduša no rītiem – 30 sekundes ar siltu ūdeni un trīs sekundes ar aukstu, un tā pārmaiņus trīs reizes, noslēdzot ar auksto dušu.
Ierastajam pavasara nogurumam mēdz pievienoties arī pārejoša sezonālā depresija. Noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista, ja šie simptomi ilgst vairāk par vienu mēnesi.
