Jūrmalas ugunsgrēku varēja novērst, ja ne paviršība un, iespējams, blēdības 5
Paaugstinātas bīstamības ugunsnelaime atkritumu glabātavā Jūrmalā, ugunsnelaime Brocēnu novada atkritumu glabātavā, aptuveni 12 000 tonnu no Lielbritānijas ievesto un pārstrādei iestrēgušo atkritumu “Ventspils labiekārtošanas kombināta” teritorijā Vārves pagastā – tie ir redzamākie notikumi atkritumu saimniecības nozarē aizvadītajās trīs nedēļās, kas dabai radījuši neaprēķināmu kaitējumu, bet nodokļu maksātājiem, visticamāk, miljonos eiro mērāmus zaudējumus.
Situācijas izvērtējums Jūrmalā rāda – ugunsnelaimi varēja novērst. Pavirša attieksme pret darba pienākumiem (pavisam nevaram izslēgt arīdzan ļaunprātību) noteikti bija viens no iemesliem, kas ļāva sadegt aptuveni 9000 tonnu pagaidām nezināmas izcelsmes atkritumu un turēja stresā kūrortpilsētas iedzīvotājus. Jācer, ka ugunsnelaime neļaus noslēpt pēdas tās izraisītājiem, kas izmantoja valsts iestāžu mazspēju un vainīgo izdosies sodīt.
“Prima M” vietā pārbauda citu
Oficiālā versija – Valsts vides dienests (VVD) anonīmu zvanu par atkritumu glabāšanu Slokā saņēma jau pērn 29. jūlijā, kad šo vēsti pārsūtīja Jūrmalas domei. Pamatojums – par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu valstī ir atbildīgas pašvaldības, bet VVD uzrauga, kontrolē procesus vien valsts mērogā.
Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija 2016. gada 11. augustā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu SIA “PRIMA M” par Jūrmalas pilsētas domes 2007. gada 12. jūlija saistošo noteikumu Nr. 20 “Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” prasību pārkāpšanu – atkritumu uzglabāšanu vietās, kuras nav paredzētas atkritumu glabāšanai.
Jūrmalas izpilddirektora p. i. Edgars Stobovs piektdien informēja “LA” redakciju, ka šā gada 5. jūlijā ir saņemta kādas jūrmalnieces VVD adresētas vēstules kopija. Šī jūrmalniece apgalvo, ka zvanījusi VVD 2016. gada vasarā ar lūgumu pārbaudīt atkritumu glabāšanas vietu Ventspils šosejā. “Tātad signāli pašam VVD bija jau pērn vasarā gan Vides SOS sistēmā, gan telefoniski. Acīmredzot VVD uz tiem nav reaģējis. Jūrmalas pašvaldība savas kompetences ietvaros veica darbības, paļaujoties, ka arī dienests, kas ir galvenā institūcija valstī, kam jārūpējas par vides aizsardzību, reaģēs uz iedzīvotāju sūdzībām, ko pats dienests ir saņēmis, un veiks darbības savas kompetences ietvaros,” secina izpilddirektors.
Mājas vietnē www.videssos.lv redzams, ka šī sistēma ir izveidota, lai ikviens varētu ātri paziņot VVD par pārkāpumiem pret vidi. Tur norādīts, ka visi Vides SOS ziņojumi vispirms nonāk pie VVD diennakts dežuranta, kas izvērtē saņemtos ziņojumus un nosūta Reģionālās vides pārvaldes inspektoriem, kuru pārraudzītajā teritorijā pārkāpums novērots.
