1
Sabiedrība iegūs kvalitāti
Jaunais regulējums rosina uz ātrāku, vienkāršāku, pārredzamāku un lētāku iepirkumu veikšanu. No 2018. gada visiem publiskajiem iepirkumiem būs jānotiek elektroniski. Tas nozīmē, ka arīdzan dokumentu iesniegšana, komunicēšana ar pretendentiem, izņemot specifisku jautājumu risināšanu, notiks virtuālajā vidē.
Jaunajā PIL projektā jaunums ir 19. pants “Zaļais publiskais iepirkums”. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas par to ir un būs atbildīga, uzsver – zaļais publiskais iepirkums turpmāk (no 2017. gada 1. janvāra) ar Ministru kabineta regulējumu septiņām produktu grupām būs obligāts. Tās ir: biroja papīrs, biroja tehnika, datortehnika, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi (ir ietverts jau patlaban), tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli. Svarīgi, ka zaļajā iepirkumā ir jāvērtē produkta izmaksas visa tā dzīves cikla laikā, kas ilgtermiņā ietaupa iepirkumam paredzētos kopējos izdevumus un uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Tas būtu sabiedrības vislielākais ieguvums no jauno direktīvu ieviešanas.
Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu ģenerāldirektorāta amatpersona vakar “Latvijas Avīzei” pastāstīja, ka patlaban septiņas valstis ir paziņojušas par jauno direktīvu ieviešanu: Dānija, Francija, Itālija, Ungārija, Lielbritānija, Bulgārija un Slovēnija. “Eiropas Komisija nav sākusi nevienu pārkāpuma procedūru saistībā ar šo jautājumu. Komisija cer, ka pārējās ES dalībvalstis pastiprinās centienus un ieviesīs jaunos nosacījumus savos likumos iespējami ātrāk,” tā ierēdnis.
Vismaz tuvākajā laikā soda sankcijas Latvijai nedraud, tomēr uzņēmējiem jātiek galā ar neierasto situāciju. Izsludinot iepirkuma procedūras virs ES noteiktās līgumcenu robežvērtības (proti, EUR 135 000 piegāžu un pakalpojumu līgumiem un EUR 5 225 000 būvdarbu līgumiem), pasūtītājiem jāņem vērā, ka jau šobrīd ir tieši piemērojams jaunais regulējums attiecībā uz t. s. B daļas pakalpojumu iepirkumiem, uz piegādātāja finanšu apgrozījumu, kā arī uz pretendentu izslēgšanu nodokļu parādu dēļ.
VIEDOKLIS
Māris Logins, zvērināts advokāts, ZAB “Eversheds Bitāns” partneris: “Sekas no abu direktīvu nepārņemšanas var būt divējādas. No vienas puses, Eiropas Komisija ir tiesīga ierosināt pret Latviju pārkāpumu procedūru, kas galarezultātā var novest pie bargām soda sankcijām, kuras valsts būs spiesta maksāt par katru nokavēto dienu. Tomēr parasti šajā ziņā Eiropas Komisija ir “saprotoša”, tāpēc paredzams, ka Latvija var nesatraukties par šīm soda sankcijām, ja vien direktīvu pārņemšanas process tiks pabeigts saprātīgā termiņā, piemēram, līdz šā gada beigām.
No otras puses, lai gan direktīvas vēl nav pārņemtas, atsevišķos gadījumos tās Latvijā var būt piemērojamas jau šobrīd. Direktīvas pēc būtības ir nekonkrēts tiesību akts, sava veida vadlīnijas nacionālo normatīvo aktu pieņemšanai. Šī iezīme atšķir tās no regulām un vienlaikus piešķir dalībvalstīm visai plašu rīcības brīvību direktīvās noteikto mērķu īstenošanai. Tomēr ir situācijas, kad privātpersonai attiecībā pret valsti ir tiesības atsaukties uz atsevišķām vēl nepārņemtu direktīvu normām, lai aizstāvētu savas aizskartās tiesības. Līdz ar to, pašreizējā pārejas posmā gan Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), gan arī tiesām var nākties saskarties ar virkni jaunu izaicinājumu. Piemēram – vai šobrīd pasūtītājs kā piedāvājuma izvēles kritēriju ir tiesīgs piemērot zemāko cenu, ko jaunās ES direktīvas vairs neparedz?
