Nogriezties velo sacensībās nepareizā virzienā – murgs! Konkursa stāsts 0
Jau ziņojām, ka beidzies konkurss “Mana velosipēdu vasara” un tajā uzvarēja Baiba Ozola. Iepazīstinām ar citu dalībnieku stāstiem.
Šo stāstu iesūtījis Andris Štrāls.
Kādā karstā rītā, pamostos aukstos sviedros klāts, tie lēnām plūst lejup uzsūcoties palagā. Atverot acis vēl spilgtā atmiņā iespiedies mokošs murgs, kurā – piedaloties velo sacensībās, esmu nogriezies nepareizā virzienā. Sapnī viss notika pa īstam – zaudētas pozīcijas un patiess izmisums. Sajūtas uzlabojas atgriežoties realītātē, kad ar vieglu nopūtu izkāpju no gultas – tas bija tikai ļauns murgs.
Šajā rītā, nedēļu pēc Smiltenes posma, mana ķermeņa kreisajā daļā vēl manāmas svaigas brūces un pāris šuves elkonī. Neveiksmīgs kritiens divdesmit metrus pirms finiša ir atstājis nedaudz vairāk pēdu, kā tobrīd bija redzams no pasākuma komentētāja skatu punkta, ka puisim būs jāiegādājas jauns velo krekls. Lielākais pārdzīvojums ir par to, ka septīto dienu jau neesmu minies, nevis saplēstais krekls vai elkonī ieaugušie zilie šuvju diegi. Mierinājumu sniedz tas, ka diegu krāsa saskan ar acu krāsu, paldies Smiltenes dakterēm par to. Bet tiklīdz diegi būs izņemti, acu krāsa mainīsies no gaiši zilas uz liesmojoši oranžu.
Šī ir jau otrā vasara, kad lielākā daļa brīvdienu tiek aizvadītas kalnu velo sacensībās. Smiltene jau pirmajā reizē atstāja fantastisku iespaidu. Tas atkārtojās arī šogad – aizraujoši kāpumi, ātri nobraucieni un priežu mežs – tā ir šīs vasaras formula. Šajā vienādojumā ietilpst arī mana ģimene – jaunākais brālis Ingus, kurš darbojas arī kā komandas mehāniķis, viņa sieva Laila jeb Rūkija (iesācēja no angļu valodas). Kā arī vecākais brālis Ivars, kurš piedalās visilgāk šajās sacensībās. Mazā māsa šķiet vēl neapjauš, ko viņa palaiž garām.
Vasara piepildīta ne tikai piedaloties sacensībās Latvijas trasēs, bet dodoties kopīgos pārbraucienos pa paugurainajām meža takām. Iemīļotākās takas jau no bērnības ved gar Gaujas gleznainajiem krastiem. Aktīva atpūta pa meistarīgi izdveidotām trasēm rada ne tikai prieku, bet ļauj uzturēt veselu ķermeni un balansu dzīvē. Viens no spilgtākajiem piedzīvojumiem bija došanās no Rīgas līdz Kolkai un atpakaļ nakšņojot teltī. Diena sākās ar atspirdzinošu peldi jūrā un beidzās, kad saule lēnām noslīdēja aiz horizonta, izgaismojot debesis visdažādākajās krāsās. Kurzemes jūrmalas nelielie ciemati ik pēc pārdesmit kilometriem neatstās vienaldzīgu nevienu. Katra pieturvieta dod iespēju sajust pagātnes elpu, kad jūra bija nozīmīga daļa no latviešu dzīves. Nenoliedzami, savu vasaru nespēju iedomāties bez treniņiem, kuri sākas apņēmīgi minoties, bet beidzas zvilnot pludmalē veldzējošās jūras tuvumā.
Vēl mazāk par nedēļu un vasara turpināsies episkajā Cēsu posmā. Gaidītākā diena šovasar – atkal uzkāpt uz velo un ļauties sajūtām, kad pulss paātrinās, muskuļi sasprindzinās un acīs iedegas neapdzēšamas liesmas.
Lasiet arī citus konkursa stāstus:
Četri bērni un riteņi, rati, zīdainis un… velo kruīzs!
Lauku sievietes liktenis: saglabāt labu veselību pie jebkādiem dzīves pavērsieniem
Kā mēs braucām pa “īsāko ceļu”. Velosipēdu konkursa stāsts
Velosipēda stāsts ar bēdīgām beigām. Konkursa stāsts
Bildes un stāstiņi no konkursa dalībniekiem
