Noglabātie vērtspapīri jāpārliek 0
Maksātnespējas administrators – uzņēmums “KPMG Baltics” atkārtoti aicina bankrotējušās Latvijas Krājbankas klientus līdz 30. novembrim izņemt bankā glabātos vērtspapīrus aptuveni divu miljonu latu vērtībā.
Uzņēmuma “KPMG Baltics” pārstāvis Oskars Fīrmanis vēsta, ka sāktās bankrota procedūras laikā banka vairs nedrīkst veikt nekādas finanšu operācijas, kā arī uzglabāt klientiem piederošos vērtspapīrus. Pirmoreiz maksātnespējas administrators aicinājis savākt vērtspapīrus jau jūlijā, izsūtot klientiem rakstiskus paziņojumus un nosakot laiku līdz 30. oktobrim. Diemžēl atsaucība neesot bijusi pārāk liela.
Pašlaik Latvijas Krājbankā joprojām glabājas aptuveni 8500 klientiem, galvenokārt privātpersonām, piederoši vērtspapīri. Lielākoties tās ir šo cilvēku deviņdesmito gadu sākumā un vidū par sertifikātiem iegādātās dažādu uzņēmumu akcijas, kuru vērtība bijusi noteikta Rīgas Fondu biržā (pašlaik “NASDAQ OMX” – valstī vienīgā fondu birža, kas kopā ar Latvijas Centrālo depozitāriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju gādā par Latvijas vērtspapīru tirgus infrastruktūru).
Maksātnespējas administrators atklāj, ka vienai privātpersonai piederošo akciju vērtība pārsvarā esot niecīga – no desmit līdz pāris simtiem latu. Tomēr kopsumma sanākot iespaidīga – aptuveni 2 miljoni latu.
Lai vērtspapīri nepazustu, Latvijas Krājbankas klientiem vispirms būtu jāsazinās ar “KPMG Baltics”, lūdzot par viņu īpašumā esošo vērtspapīru pārskaitīšanu uz citu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību. Klientiem gan jāņem vērā, ka lielākā daļa Latvijas Krājbankas filiāļu ir slēgtas. Vēl atvērtas ir tikai divas – Rīgā un Daugavpilī.
“Swedbank”, “SEB” un “DNB” bankā vērtspapīru konta atvēršana klientam maksātu 3 latus. Kontu var atvērt arī internetā, un tad par to nekas nav jāmaksā. Bet jārēķinās, ka jāmaksā arī par kontu apkalpošanu. Piemēram, “Swedbank” vērtspapīru konta apkalpošana ir 0,02% no vērtspapīru vērtības vai minimālā maksa – 70 santīmi mēnesī. Uzglabājot uzņēmumu akcijas “DNB bankā”, par konta apkalpošanu būs jāmaksā 0,01% vai minimālā maksa – 95 santīmi mēnesī. “DNB bankā” paskaidro, ka cenrāži atkarīgi no tā, kādi vērtspapīri tajā tiek uzglabāti. Piemēram, par valsts parādzīmju glabāšanu – 0,002% no vērtības vai minimālā maksa – 50 santīmi mēnesī. Ja īpašniekam pieder vien dažas kāda uzņēmuma akcijas un ja vienas akcijas vērtība ir, piemēram, trīsdesmit santīmi, tad var gadīties, ka šā konta atvēršana un apkalpošana ir dārgāka par vērtspapīru vērtību. Bankas ieguldījumu speciālisti atzīst, ka Krājbankā turēto akciju skaits klientiem parasti ir tik niecīgs, ka nav jēgas tos uzglabāt. Vērtspapīrus pārvedot uz citu banku, visbiežāk uzreiz pēc iesnieguma par to pārvešanu tiek izlemts tos pārdot.
Taču, ja līdz 30. novembrim sabrukušās Latvijas Krājbankas klienti neko nedarīs, tad pēc likuma maksātnespējas administratoram ir tiesības pārdot vērtspapīrus atklātā izsolē. Par vērtspapīriem iegūto naudu klients pēc tam varēs atprasīt valsts amatpersonai – zvērinātam notāram, kuram tā tiks nodota glabāšanā pēc izsoles beigām. Pēc maksātnespējas administratora pārstāvja teiktā, Latvijas Krājbankas vērtīgākā daļa – kredītportfelis varētu tikt pārdots aptuveni pusotra gada laikā. Tomēr bankrota procedūras beigu termiņu neesot iespējams noteikt. Turklāt dažādās Latvijas vietās bankai pieder arī ap 500 nekustamo īpašumu, kuru pārdošana var ieilgt.
