Nogalina atmiņu un veicina insultu: zinātnieki nosaukuši smadzenēm visbīstamāko pārtiku 0
Jaunākais zinātnieku pētījums atklājis satraucošu sakarību starp uzturu un smadzeņu veselību. Liels augsti pārstrādātu pārtikas produktu – piemēram, bezalkoholisko dzērienu, čipsu un ātrās ēdināšanas produktu – patēriņš var ievērojami palielināt insulta un kognitīvo spēju pasliktināšanās risku, raksta “Express”.
Lai gan pētījums nenosaka tiešu cēloņsakarību, tā rezultāti rāda skaidru tendenci: jo vairāk šādu produktu uzturā, jo lielāks apdraudējums smadzeņu darbībai.
Augsti pārstrādāti pārtikas produkti tiek pakļauti intensīvai rūpnieciskai apstrādei, kas bieži vien nozīmē augstu cukura, tauku un sāls saturu, bet minimālu vērtīgo uzturvielu daudzumu.
Šādi produkti zaudē šķiedrvielas, olbaltumvielas un citas būtiskas vielas, kas nepieciešamas organisma normālai darbībai.
Pretēji tam svaigi un minimāli apstrādāti produkti – piemēram, augļi, dārzeņi un svaiga gaļa – saglabā savu dabisko uzturvērtību un palīdz uzturēt labu veselību.
Masačūsetsas vispārējās slimnīcas zinātnieku veiktajā un žurnālā “Neurology” publicētajā pētījumā piedalījās 30 239 cilvēki vecumā no 45 gadiem, un tas ilga 11 gadus.
Dalībnieki sniedza informāciju par saviem uztura paradumiem, kas vēlāk tika analizēta, dalot viņus četrās grupās pēc pārstrādātas pārtikas patēriņa līmeņa.
Pētījuma sākumā neviens no dalībniekiem necieta ne no kognitīviem traucējumiem, ne insulta. Tomēr 11 gadu laikā: 768 cilvēkiem attīstījās atmiņas un domāšanas traucējumi, 1 108 cilvēki piedzīvoja insultu.
Tie, kuriem radās kognitīvie traucējumi, vidēji 25,8% no ikdienas uztura veidoja augsti pārstrādāti produkti, kamēr tiem, kuri saglabāja labas smadzeņu funkcijas, šis rādītājs bija 24,6%.
Pēc tādu faktoru kā vecums, dzimums un augsts asinsspiediens korekcijas zinātnieki atklāja, ka katrs papildu 10% augsti pārstrādātas pārtikas uzturā palielina kognitīvo traucējumu risku par 16%. Savukārt tiem, kuri uzturā iekļāva vairāk svaigu un maz apstrādātu produktu, risks samazinājās par 12%.
Līdzīga sakarība tika novērota attiecībā uz insultu.
Dalībniekiem, kuri cieta no insulta, vidēji 25,4% no uztura veidoja augsti pārstrādāta pārtika, kamēr tiem, kuri insultu nepiedzīvoja – 25,1%.
Lai gan atšķirība šķiet neliela, statistiskā analīze parādīja, ka šāda uztura ietekme uz insulta risku ir nozīmīga – par katriem 10% papildu pārstrādātas pārtikas uzturā insulta risks pieauga par 8%. Turpretī tiem, kas uzturā biežāk lietoja dabiskus produktus, insulta risks bija par 9% zemāks.
Šie rezultāti papildina pieaugošās bažas par uztura ietekmi uz smadzeņu veselību.
Iepriekšējie pētījumi jau ir pierādījuši saikni starp augsti pārstrādātu pārtiku un aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī cukura diabētu.
Tagad iegūtie dati rāda, ka šādi produkti arī ievērojami palielina demences un insulta risku.
Lai gan pētījums apstiprina ciešu saikni starp uzturu un smadzeņu veselību, zinātnieki vēl nav noskaidrojusi, kuras konkrētas sastāvdaļas vai apstrādes metodes rada vislielāko kaitējumu.
