Kabiles “Nogalēs” plāno divkāršot slaucamo govju skaitu un kāpināt izslaukumu 0
Kabiles pagasta z/s Nogales saimnieks Ainars Guštilo, attīstot vienlaikus piena lopkopību un graudkopību, par prioritāti aizvien izvirzījis jaunu zemes platību pirkumu. Patlaban saimniecībai ir jauns izaicinājums – modernas fermas būvniecība, moderna aprīkojuma un Holšteinas melnraibās šķirnes govju pirkums 1,6 miljonu eiro vērtībā. Ainars ar savu tēvu Robertu Brižu intervijā stāsta par saimniecības nākotnes iecerēm un līdzšinējo pieredzi.
Kādēļ būvējat jaunu fermu?
Ainars Guštilo: – Patlaban piena lopkopība ir vissvarīgākā nozare. Mums ir 600 ha zemes, vēl vairāk nekā 100 ha nomājam. Visus agrākos gadus naudu ieguldīju zemē, nevis piena lopkopībā. Bankām patīk, ka saimniekiem pieder zeme. Kas ir govis, ferma vai tehnika? Kam to vajag? Zeme ir kapitāls! Par paplašināšanos iecere radās jau pirms pirmās piena krīzes. Proti, tās būtu pēdējās lielās saimniecībā ieguldāmās investīcijas un pie tā apstātos. Vismaz nākamos desmit gadus. Visiem saimniekiem ir aizdevumi. Man tūlīt būs 41 gads, kamēr tos nomaksāšu, vēl paies laiks. Vairāk nevēlos. Mums patlaban ir rozā ganāmpulks. Pavisam 100 slaucamās govis, ar teļiem un bullīšiem ir 230 galvu. Dažādu šķirņu un krustojumu ganāmpulks. Govis turam piesietas, slaucam vidēji 5000 kg piena no govs gadā. Jā, tas ir samērā maz. Patlaban sekoju līdzi ģenētikai, tomēr piena šķirnes izkopšanai ir vajadzīgi daudzi gadi. Kad uzbūvēsim jauno kūti, izkopsim Holšteinas melnraibās šķirnes ganāmpulku. Vedīsim no Nīderlandes 120 Holšteinas šķirnes grūsnās teles. Cena orientējoši ir 1600 eiro par teli. Šāgada oktobrī dzīvniekiem vajadzētu būt kūtī.
Kādi patlaban ir piena kvalitātes rādītāji?
Somatiskās šūnas patlaban ganāmpulkā pārsniedz 200 000, tauku ir 4,2–4,3%. Tik augsts tas ir tāpēc, ka mums ir daudz brūno govju. Olbaltumvielu ir aptuveni 3,2%. Pārdodam pienu SIA Ķiršu piens, kas to tālāk ved uz Lietuvu. Pirmajā piena krīzē ar mums un daudziem citiem saimniekiem sadarbību pārtrauca Valmieras piens. Kopš tā laika sadarbojamies ar Ķiršu pienu. Esam apmierināti, mums regulāri maksā, pircējs pilda solījumus. Saņemam par pienu vidējo Latvijas cenu. Nesaprotu, kāpēc patlaban mūsu pagastā pienu vāc četri pieci piegādātāji. Tie konkurē ar labāku cenu. Tās taču ir papildu dārgas transporta izmaksas, kas sadārdzina gala produktu! Līdzīgi kā maizi ved no Daugavpils uz Liepāju un otrādi. Ačgārni. Pienam pašizmaksu neesam rēķinājuši. Ar šābrīža piena cenu 28 centi/l mūsu saimniecībai piena lopkopības nozare ir ienesīga, peļņu nesoša.
Roberts Brižs: – Man nepatīk, ka Krievijas, trešās valsts, pilsoņiem pieder vismaz trīs Latvijas piena kombināti. Nav pareizi arī, ka zemkopības ministra alus darītavas līdzīpašnieks ir ar Krievijas militāro rūpniecību saistīts cilvēks
Ko darāt ar bullīšiem?
A. G.: – Sākām paši audzēt, agrāk mazus bullīšus pārdevām. Jau daudzus gadus dzīvniekus pārdodam kautuvei Lāses. Svarīgi, ka pircējs samaksā zemniekam solītajā laikā un ir stabils sadarbības partneris. Cenas Lāsēm ir stabilas, saimnieks Aigars Melderis ir saprotošs uzņēmējs. Piemēram, ja kādu reizi vajag, neliedz avansu. Jūtu, ka mums ir izveidojusies cilvēciska sadarbība, ne tikai uz papīra noslēgtās līgumattiecības. Mums zvana daudzi uzpircēji un piedāvā labāku cenu nekā Lāses. Nepiekrītu šādiem piedāvājumiem. Aigars Melderis pats nodarbojas ar lauksaimniecību un saprot šo nozari. Pie mums arī brauca pārstāvji no nu jau piena pirkšanu pārtraukušā Baltic Dairy Board. Viņi solīja labu piena iepirkuma cenu, un kas beigās iznāca? Man nepatīk lēkāt no viena pircēja pie cita.
R.B.: – Ja vēlies spēlēt loteriju, var mēģināt.
Kā šajā vasarā sokas ar lopbarības gatavošanu?
A.G.: – Agrāk vienu reizi sējām kukurūzu, neizdevās. Šajā gadā sējām otru reizi – 60 ha platībā. Sēklu pirkām Scandagra komplektā ar pesticīdiem un fungicīdiem. Arī četru dienu ceļojums bija kā dāvana klāt. Esmu ļoti apmierināts, kā kukurūza izskatās patlaban (13. jūnijā. – U. G.). Sējām to ar Amazone precīzās izsējas sējmašīnu uzreiz ar minerālmēslojumu. Mums arī sagatavots jau diezgan daudz lopbarības – skābsiens ir savākts, siens arī. Gaidām lietu, lai var atālu pļaut. Gan jau līdz septembrim sagaidīsim. Mēs nevaram investēt smalcinātājā, mums nav arī skābbarības bedres. Visu skābbarību liekam rituļos. Mums ir McHale prese, nu jau trīspadsmito sezonu to izmantojam.
R.B.: – Bijušais šīs tehnikas pārdevējs Guntis Tīģeris tolaik ieteica – apskatiet pasē pērkamā agregāta svaru! Ja agregāts ir viegls, tad no konservu bundžu metāla gatavots, ilgi nekalpos. Mūsu prese ir no dzelzs.
Kādas graudu kultūras audzējat?
A. G.: – Šajā gadā bija strauja ieiešana no ziemas vasarā. Mums 250 ha aug ‘Skagen’ šķirnes ziemas kvieši. Orientējamies uz pārtikas graudiem, tāpēc šo šķirni sējam. Labi aug. Pērn sēju pupas, šogad saistībā ar miglošanas aizliegumu nesēšu. Aptuveni 80 ha platībā ir iesēti mieži. Kādu sēklu no zemniekiem var dabūt, tādu sēju. Vissvarīgākais, lai būtu dīdzība. Vasaras kvieši ‘Taifun’ ir aptuveni 100 ha platībā, vasaras rapši – aptuveni 150 ha platībā. Ceru, ka lietus uznāks. Rapšiem ir sīki stiebri, ceru, ka pēc lietus šī kultūra saņemsies. Visi ziemas rapši bija jāpārsēj, to vietā sēju vasaras rapšus. Patlaban cenas biržās nav augstas. Parasti aptuveni trešdaļai ražas cenu fiksēju agrāk. Vidēji kuļam vairāk nekā 5 tonnas no ha.
R. B.: – Viena nozare ir riskanta. Zemniekam vajag darboties vairākās nozarēs. Šogad grūti ar graudiem, piena ražošana var dot līdzsvaru. Otra nozare var izvilkt pirmo.
A. G.: – Graudus pārdodam Elagro Trade Ventspilī. Pirms diviem gadiem nopirkām 25 tonnu kravnesības kravas automašīnu. Agrāk ik gadu par transporta pakalpojumiem maksājām 15 000 eiro. Rēķinājām, ka izdevīgāka ir sava mašīna. Palīdzam arī citiem zemniekiem aizvest ražu pircējam.
Savs zemes īpašums nozīmē stabilitāti. Ir mums graudu šķūnis, MEPU graudu kalte ar 20 t/h jaudu. Uzstādījām to par ES atbalsta naudu 2013. gadā. Patlaban vēl norēķināmies par pirkumu, maksājam kredītu. Graudu šķūni saimniecībā vajag, lai labība sezonas karstumā uzreiz nav jāved projām.
Cik darbinieku nodarbina Nogales?
Mums ir seši darbinieki. Ir arī tādi, kuri lieto alkoholiskos dzērienus. Kad viņi nedzer, redzam – rokas atrodas pareizajā vietā. Gadās, ka kāds darba laikā lieto grādīgos dzērienus. Ja kaut kas notiek – ko paņemsi no viņa? Kad šis darbinieks nedzer, padsmit stundas strādā.
Kāda ir jūsu saimniecības sadarbības pieredze ar lauksaimniecības tehnikas tirgotājiem un servisa veicējiem?
Ir mums traktori, kombains, sējmašīna, minerālmēslu kliedētājs, miglotāji. Nu jau otrs aplis iet, mainām veco tehniku pret jauno. Pēc aizvadītajā gadā notikušā pārtraucu sadarbību ar Dotnuva Baltic. Pērku vien rezerves daļas. Iemesls ir šā uzņēmuma priekšniecība, nevis darbinieki. Ar viņiem varam vienoties. Daudzus gadus regulāri pirku no šā uzņēmuma tehniku, pavisam aptuveni viena miljona eiro vērtībā, biju VIP klients. Divus kombainus pie viņiem mainīju, arī traktoru, arklu, sējmašīnas. Pārtraukt sadarbību rosināja pēdējais pirkums – Kverneland 6 m darba platuma sējmašīna. Man demonstrēja, kā agregāts visu izdara, kā sensori darbojas, sējot rapšus. Sēju ziemas kviešus 350 ha platībā. Sējas laikā nevarējām atklāt, ka 350 ha platībā ik pēc 12 metriem 80 cm platā joslā nekas nav iesēts. Tātad laukos izveidojas 80 cm platas neapsētas joslas. Sējmašīnai bija garantija. Man vajadzēja saņemt kompensāciju par neiesētajiem graudiem. Sarēķināju, ka jaunā Kverneland sējmašīna neapsēja 25 ha platību. Biju izlietojis minerālmēslus, kulšanas izdevumi arī jāņem vērā, ražas neiegūšana. Piesūtīju uzņēmumam rēķinu. Viņi man pretim – tu laikā neapmaksāji tādu un tādu rēķinu. Ja viņi sarēķinātu procentus, tie būtu līdzvērtīgi manam prasījumam. Man Dotnuva Baltic tehnikas menedžeris rudenī iedeva traktoru sējai, jo mans traktors nav savietojams ar jauno sējmašīnu. Vienojāmies ar viņu. Priekšniecība uzzināja, sāka man pierēķināt nomas izdevumus. Teicu, ka Kverneland 6 metru sējmašīnu pērku ar nosacījumu, ka man uz sējas laiku iedod traktoru. Ar citādu nosacījumu šo agregātu nebūtu pircis. Citi zemnieki redzēja manus raibos laukus, man bija kauns teikt, kādu sējmašīnu esmu nopircis. Es Dotnuva Baltic vadītājam prasu – kur cilvēciskā attieksme? Sējmašīnai bija rūpnīcas defekts – ir izveidota gaisa pneimatika, plīsa lielā caurule. Lūdzu, sūdzieties ražotājam! Viņiem tas neinteresē. Kopš tā brīža secināju – priekšnieki ir smuki un pūkaini tikai tad, kad runā. Kad nonākam pie lietas, tad ir cauri. Dotnuva Baltic priekšnieks sarunai ar mani bija pasaucis arī juristu. Man tad arī savu juristu līdzi vajadzēja ņemt. Pat neatvainojās. Teicu, ka pēc šādas attieksmes vairs ar viņiem nesadarbojos. 25 ha apstrādē ieguldīto naudu zaudēju, turklāt zaudējumos rēķināju 5 t/ha ražu, nevis 8 t/ha kūlumu. Teicu, ka viņi varētu segt kaut minerālmēslu un ķīmijas izlietojumu, meklēju kompromisu. Tomēr paliku nesadzirdēts.
Kā esat iecerējis attīstīt Nogales?
Izslaukumi kāps, kad uzbūvēsim jauno kūti. Graudaugu ražības vēl tālāka celšana ir apšaubāma tāpēc, ka jau patlaban izmantojam precīzās sējas tehnoloģiju. Augsnes analīzes esam veikuši, otrreizējā minerālmēslu izsēja, pārklāšana patlaban vairs nenotiek. Sistēmas, kur konkrētajā vietā augsni barotu ar vajadzīgo minerālmēslu daudzumu, mums nav. Vēl svārstos, vai vajag. Iespējams, pēc pieciem septiņiem gadiem sapratīšu, ka vajag. Tīrumus kaļķoju. Pirms vairākiem gadiem vienā sezonā nokaļķoju gandrīz 400 ha, pH līmenis augsnē gan nebija pārāk zems.
Vai ir iespējams nosaukt minimālo platības lielumu konkurētspējīgai saimniecībai, kas audzē klasiskās kultūras?
Mūsu saimniecība patlaban ir sasniegusi optimālo zemes platības lielumu. Būs mums nākamos desmit gadus kur darboties. Laukos paliek aizvien mazāk cilvēku, aizvien grūtāk ir atrast darbiniekus. Zemnieku saimniecībām ir kā privātmāju īpašniekiem – visu laiku ir jauni darbi. Konkurence ir ļoti liela. Tik ilgi, kamēr notiks zemes pirkšana un pārdošana, saimniecībām būs iespēja augt.
Labi dzīvot var graudaudzēšanas saimniecība ar 200 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur bez saimnieka darbojas vēl viens darbinieks. Zinu konkrētu piemēru. Mazās saimniecības un jaunos zemniekus valstij noteikti vajadzētu atbalstīt. Piemēram, sākot lauksaimniecisko uzņēmējdarbību, piešķirt jaunajiem saimniekiem 40 ha zemes ilgtermiņa nomā ar izdevīgiem nosacījumiem. Kā jaunais saimnieks bez valsts atbalsta dabūs zemi un sāks biznesu?
Vairāk par šo un citu lauksaimnieku pieredzi lasiet žurnālā Agro Tops
