Nofotografēja nozieguma vietā 2
Kad 16. oktobra rītā lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Lestene” vadītājs Egīls Seņkāns pamanīja, ka naktī kāds lauzies graudu un minerālmēslu noliktavā, viņam bija skaidrs gan paša, gan zagļu rīcības plāns.
“Sapratu, ka zagļi nāks otrreiz, tāpēc aizbraucu uz Tukumu un mednieku veikalā par 250 latiem nopirku fotovideokameru LTL “Acorn”, kas spēj dažādos režīmos fiksēt notiekošo, tostarp arī naktī. Biju jau mācīts. No tās pašas noliktavas kilometru no Lestenes centra Tukuma ceļa malā pirms kāda laika jau bija nozagta tonna minerālmēslu. Policija tad zagļus neatrada, bet man ieteica uzlikt kameru. Tagad draudēja kaut kas līdzīgs. Noliktavas durvis ir pamatīgas, zagļi līdz galam ar tām nebija spējuši tikt galā,” stāsta Egīls.
“Zagļi ir jāizķer”
Daudzas tonnas minerālmēslu un 300 tonnas kviešu bija liels vilinājums. Acīmredzot zagļi cerēja, ka iepriekšējās nakts nedarbi būs palikuši nepamanīti, un viņi bez bailēm uz noliktavu devās jau nākamajā vakarā, kad tikko kā bija sācis krēslot. Viņi nepamanīja vai nenoticēja arī baltai uzlīmei “Tiek veikta video novērošana”, kas vīdēja tieši cilvēka skatiena augstumā uz pelēki šīferotās noliktavas stūra. Šo uzlīmi Egīls bija uzlīmējis tajā pašā 16. oktobrī, kad noliktavas iekšpusē bija ielicis plaukstas lieluma kameru aizsargkrāsā. Ierīci, kas darbojas ar parastajām baterijām, zemnieks uzstādīja fotografēšanas režīmā ar intensitāti viena fotogrāfija desmit sekundēs pēc katras kustības sensora nostrādes. Pirmā bildīte tapa precīzi pulksten 18.37.
“No rīta durvis bija atlauztas, redzamas auto un citas zagšanas pēdas. Kad kameras atmiņas karti ieliku datorā, liels bija pārsteigums, ka tajā bija simtiem fotogrāfiju.
Pēdējā bilde bija uztaisīta pulksten 1.13. Darbības notika arī pēc tam, taču kartē vairs bildēm nebija vietas. Taču ar esošajām pilnīgi pietika, lai saprastu, kas bija noticis un kas ir zagļi. Diemžēl mani gaidīja vēl viens pārsteigums, šoreiz jau personīgi nepatīkams, jo divus jaunekļus es viegli atpazinu,” atceras Egīls.
Šie divi bija lestenieki. Viens strādāja netālajā “Lestenes maiznīcā”, otrs pie Egīla bija praksē kā Kandavas lauksaimniecības tehnikuma audzēknis, veica dažādus ar tehniku saistītus darbus.
Fotogrāfijas zemnieks nogādāja policijā. Tā ātri sameklēja jau atpazītos zagļus, kuri atzinās un nosauca arī abu pārējo vārdus. Visi četri 20 – 22 gadus veci jauni vīrieši, trīs no Lestenes, viens no Lanceniekiem. Zagļu vārdus Egīls man nesaka, kaut gan viņš tos arī nežēlo, piedot nevēlas, iesniegumu policijai atsaukt negrasās. “Bet lai tiesa sauc vārdā un soda. Čaļi iekrituši ar seju dubļos, tagad jāpieceļas un jāiet tālāk pa dzīvi. Ceru, ka sapratīs, būs mācība uz visu mūžu. Gan jau tikai nosacīto sodu dabūs. Nezaga jau tāpēc, ka nebija ko ēst. Vienkārši gribēja labāk dzīvot. Praktikants bija atnācis pie manis un nožēloja, esot kaut kāds stulbums uznācis. Bet nebūtu man bildītes, nebūtu arī nožēlas un es ķertu vēju laukā. Zagļi ir jāizķer.”
Ieguldījums atmaksājies ar vienu reizi
Kā tad “brašuļi” bija darbojušies? Pēc iepriekšējās nakts neveiksmīgās durvju laušanas viņi mainīja taktiku.
Noliktavā iekļuva pa aizmugures sienu, izlaužot šīfera plātnēs caurumu un durvis mēģinot izlauzt no iekšpuses. Spriežot pēc bildēm, tas nenācās viegli, kaut arī bija bruņojušies ar laužņiem un atslēgām. Piemetinātās eņģu skrūves un citas metāla daļas turējās braši. Zagļiem vajadzēja vairākus piegājienus, līdz durvis padevās.
Tad zagļi iebrauca noliktavā ar vieglo automobili, ar kuru izveda pusotru tonnu minerālmēslu, tos sagrābjot nelielos maisos, kā arī 70 kilogramus kviešu. Nočiepto vīrieši bija plānojuši par puscenu pārdot kādam tuvējam zemniekam.
Sazagto SIA “Lestene” dabūjusi atpakaļ, durvis par 50 latiem sataisītas. Egīls priecīgs, ka kamera sevi atpelnījusi ar vienu reizi. Tā joprojām ir uzstādīta noliktavā. Tā kā tādu noliktavu ir vairākas un katrai pirkt kameru vismaz pagaidām zemnieks negrasās, ierīces atrašanās vieta tiek regulāri mainīta.
