Laila nodūra bijušo policistu, kurš viņai uzbruka ar krāsns kruķi. Tiesas ieskatā viņa pārkāpusi nepieciešamās aizstāvēšanās robežas 40
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piesprieda vienu gadu cietumsodu nosacīti 44 gadus vecajai Lailai (vārds mainīts) par to, ka viņa, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, nodūra savu vīru, 1973. gadā dzimušo Romānu, bijušo policistu.
Par Romānu Ņikiforovu “Latvijas Avīze” rakstīja jau 2006. gadā – viņu kopā ar vēl deviņiem policistiem tiesāja par narkotiku tirgotāju piesegšanu, kukuļņemšanu un narkotiku glabāšanu ar nodomu tās tirgot. Romāns cietumā pavadīja trīsarpus gadus. Pēc iznākšanas apprecējās ar divu bērnu māti Lailu, piedzimis dēls. Kopā nodzīvojuši 12 gadus.
Kas tad notika 2019. gada 4. februāra vakarā un 5. februāra naktī kādā Rīgas dzīvoklī un kas lika trauslajai, neliela auguma sievietei pacelt nazi pret labi trenētu, gara auguma vīrieti, bijušo policistu?
Ar virtuves nazi pret krāsns kruķi
Apsūdzība pret Lailu balstās uz viņas liecināto, ko apstiprina veiktās ekspertīzes, kaimiņu liecībām, kā arī meitas teikto, kura vienīgā no Lailas trijiem bērniem tobrīd atradās dzīvoklī.
4. februāra pievakarē Laila dzīvoklī gatavojusi vakariņas. Ap plkst. 17 atnācis Romāns. Skaidrā. Aizgājis pastaigāties un pēc kāda laika atnācis piedzēries, ap plkst. 23 sācis kašķēties. Gribējis vēl dzert. Prasījis Lailai naudu, tad – lai viņa pati aiziet nopirkt kādu dzeramo. Sieva ne naudu devusi, ne gājusi ko pirkt.
Sākusies abpusēja bļaustīšanās. Romāns rāvis aiz drēbēm, sitis pa seju. Konflikts eskalējies ap plkst. 2 naktī, kad Romāns sievu triecis pret krāsni.
“Romāns pie krāsns pamanīja kruķi un teica, ka mani nositīšot. Divreiz ar to sita, bet man izdevās izvairīties. Kļuva bail par savu dzīvību. Ieraudzīju uz galdiņa virtuves nazi, ko paņēmu un dūru Romānam krūškurvja rajonā. Neatceros, cik dūrienu izdarīju. Attapos tikai tad, kad Romāns nokrita,” tiesā sacīja Laila. Sākumā liecībās policijai gan sieviete norādījusi, ka dūrusi 3–4 reizes. Prokurors Andris Litenboks tiesā sacīja, ka pierādīts – pēc pirmā dūriena Romāns sakņupis.
Tad Laila pasaukusi meitu no otras istabas, lai viņa piezvanot Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, bet pati piezvanījusi savai mātei. Romāns kādas divdesmit minūtes kunkstējis un pēc tam apklusis.
Lailas nepilngadīgā meita liecināja, ka patiešām piezvanījusi pa numuru 112 un teikusi, ka vajadzīga palīdzība, bet, kad uzdoti vairāki jautājumi, meitene apmulsusi un pārtraukusi sarunu. Pirms tam skaļā konflikta laikā esot centusies gulēt.
Kad ieraudzījusi pie zemes guļošo, smagi elpojošo patēvu, kļuvis ļoti bail.
Bez nodoma pacēlusi no grīdas nazi un iemetusi to izlietnē. Vēlāk piezvanījusi vectētiņam. Līdz rītam, kad atbraucis vectētiņš, sēdējusi virtuvē kopā ar māti.
“To jau varēja gaidīt. Mērglis! Kā var sist vārgu sievieti,” tā esot bijusi pirmā doma, ko nodomājis Lailas tēvs, kad ap četriem naktī piezvanījusi mazmeita un pateikusi, ka māte sadūrusi Romānu. Lailas tēvs kopā ar paziņu braukuši uz dzīvokli. Ceļš bijis tāls – no Daugavpils. Pēc sešiem no rīta bijuši klāt. Romāns jau bija miris. Laila bijusi šokā, un viņu tēvs aiznesis uz gultu, pēc tam piezvanījis policijai un Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Konfliktu dzirdējuši kaimiņi, viens no viņiem arī, ka Romāns draudējis Lailu nosist, taču īpašu uzmanību tam nepievērsuši, jo šādi konflikti bijuši bieži.
Kāpēc tik ilgi pacietusi vardarbību?
Tiesnese Linda Dīzenberga jautāja Lailai, kāpēc viņa piecietusi kopdzīvi ar agresīvu vīru?
“Es jau biju iesniegusi prasību tiesā par šķiršanos un meklēju dzīvokli. Man bija bail no viņa draudiem. Vairākas reizes esmu saukusi policiju, bet tā viņam nevarēja neko padarīt. Paņēma uz kādu stundu un palaida vaļā.
Romāns lielījās, ka viņam policijā palikuši daudz draugu un neviens viņam neko nevarot padarīt.
Pēdējā laikā viņš dzēra gandrīz katru dienu, bieži sita, bet tikai ar rokām un kājām. Tajā vakarā viņš pirmoreiz paņēma kādu priekšmetu – kruķi, tāpēc es sabijos. Agrāk, kad biju sasista, vīrs mani nelaida ārā no dzīvokļa. Kad bija skaidrā, atvainojās, bet, kad iedzēra, atkal sita,” tiesā liecināja Laila.
Kaimiņiene tiesā liecināja, ka redzējusi Lailu ar sasistu seju. Uz ielas gan Romāns sievu neuzdrošinājies aiztikt.
“Laila ir izpalīdzīga, jauka sieviete. Romāns bija valdonīgs un greizsirdīgs, rupjš vīrietis. Skaidrā redzēju reti. Pagalmā ar visiem konfliktēja. Visi un viss viņam traucēja, pat puķes, kas zied. Romānam likās, ka visi viņu apceļ un apkrāpj,” stāsta kaimiņiene.
“Kad Romāns nedzēra, bija normāls, bet iedzēris sevi nekontrolēja. Sienas mūsu mājā plānas – varēja dzirdēt, kā viņš savā dzīvoklī plosās,” saka cits kaimiņš.
“Patēvs bieži sita mammu, draudēja no mājām izdzīt, nosist, noniecināja. Bieži saucām policiju, es arī, bet policisti atbildēja, ka neko nevarot izdarīt, kamēr kāds nav nosists,” liecināja Lailas meita.
“Man vajadzēja rīkoties ātrāk,” tiesā nožēloja Lailas tēvs. “Kad tikāmies, Romāns uzvedās normāli, bet es zināju, ka ģimenes lokā viņš pret Lailu ir vardarbīgs, kļūst par nezvēru.”
“Lailas tēvs man sūdzējās, ka Romāns sitot viņa meitu, gribēja braukt uz Rīgu viņu piekaut, es atrunāju, sacīdams, ka vajag izrunāties, bet Laila bija kategoriski pret, ka jaucas viņas ģimenes darīšanās,” tiesā sacīja Lailas tēva paziņa.
Tomēr notiesā
Kad policija Lailu pēc asiņainās nakts aizturēja, viņa savu vainu atzina un nodarīto nožēloja, bet tiesā atzina tikai lietas faktiskos apstākļus, bet ne savu vainu, norādot, ka tajā naktī neesot bijušas citas iespējas, aizstāvējusies, kā varējusi, baidījusies par savas un meitas dzīvību.
Likuma pants par slepkavību, pārkāpjot aizstāvēšanās robežas, paredz līdz pat divu gadu cietumsodu. Prokurors tiesā izturējās ar sapratni pret notikušo un lūdza tiesu noteikt viena gada cietumsodu nosacīti, ko tiesa arī pielēma.
Prokurors sacīja, ka Laila atradusies nepieciešamās aizstāvības stāvoklī, bet pārsniegusi robežas: pēc pirmā dūriena krūtīs, kad Romāns sakņupis, Lailai vajadzējis apstāties.
Savukārt Lailas advokāts Indulis Brodiņš mēģināja tiesu pārliecināt, ka nekādas robežas neesot pārkāptas, nebijis nodoma nogalināt, tikai atbaidīt. Laila aizstāvējusies no slepkavības mēģinājuma kā mācējusi ar pirmo, kas bijis pa rokai, – nazi, turklāt tas kā aizstāvības līdzeklis esot līdzvērtīgs uzbrukuma līdzeklim – krāsns kruķim.
Turklāt Laila ilgstoši cietusi no vīra vardarbības, bijusi nomāktā stāvoklī, ar pašnāvības tieksmēm. Pēc advokāta domām, Laila būtu pilnībā attaisnojama.
Tiesa gan tā nedomāja. Bez nosacīta gada cietumsoda tiesa piesprieda Lailai atmaksāt 1075 eiro, ko valsts samaksāja Romāna mātei, kura uz tiesu negāja, tikai atsūtīja vēstuli, ka neesot ne materiālu, ne morālu pretenziju pret Lailu.
Laila strādā par apkopēju un saņem aptuveni 600 eiro mēnešalgu (pēc nodokļu nomaksas). Darbavietas raksturojums pozitīvs. Iepriekš nesodīta. Tiesas lēmumu var pārsūdzēt.
