Sevišķi cietsirdīga slepkavība: Aleksejs sapņojis kļūt par kapteini. Šos sapņus pārrāva nāve… 2
Martā Dāvis svinēja dzimšanas dienu – kļuva 23 gadus vecs. Kādam citam – Aleksejam Larionovam – būs 33. Šos vīrus apstākļu sakritība saveda kopā 2017. gada 14. septembrī. Lai arī izmeklēšanā tika gūti diezgan skaidri pierādījumi, ka veikta slepkavība laupīšanas nolūkos, gadu pabijis pirmstiesas apcietinājumā, tagad Dāvis ir uz brīvām kājām, vainu slepkavībā neatzīst.
Apsūdzētais Dāvis atzīst tikai, ka izdarījis smagus miesas bojājumus, tāpat atzīst mantisko kaitējumu 2877 eiro un morālo – ka gan Alekseja māte, gan vecmāmiņa būtu no viņa pelnījušas saņemt pa 10 000 eiro (sievietes prasa desmit reizes vairāk).
Tomēr izskatās, ka Dāvim jebkurā gadījumā nāksies atgriezties cietumā, tāpēc viņš arī mēģina novilcināt tiesvedību.
Uz vienu tiesas sēdi pagājušajā gadā neatnāca, jo bijušas iesnas, tad atkal ērce iekodusi, par ko tiesai Dāvis uzrādīja nepārliecinošas izziņas no ārstiem, par ko izpelnījās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Diānas Dzērvinieces dusmas. Dāvis riskēja atkal nokļūt pirmstiesas apcietinājumā. Tomēr tagad arī koronavīrusa izraisītais ārkārtējais stāvoklis valstī palīdz viņam turpināt baudīt brīvību – tiesvedību paredzēts atsākt vēlā pavasarī.
Apsūdzības versija: Dāvis uzbrucis
Kas tad notika 2017. gada 14. septembra naktī un agrā rītā? Izmeklēšanā noskaidrots, ka kāda uzņēmuma loģistikā strādājošais Dāvis Rīgā, kazino “Olympic”, iepazinies ar jūrnieku Alekseju, kuru nolēmis aplaupīt. Abi arī dzēruši. Laikā no plkst. 5.35 līdz plkst. 6.09 Dāvis arī īstenojis savu nodomu.
Rēzeknes ielā pie kādas mājas Dāvis no mugurpuses iedūris ar nazi Aleksejam rokā, pēc tam četras reizes galvā. Aleksejs nokritis un, balstoties uz rokām, pusguļus stāvoklī rāpies atpakaļ, mēģinājis spert un saucis pēc palīdzības. Bet Dāvis turpinājis durt dažādās ķermeņa vietās, sist un to beidzis darīt tikai tad, kad Aleksejs vairs nepretojies.
Tad uzbrucējs paņēmis no Alekseja kabatas viņa mobilo telefonu un naudu – ne mazāk kā desmit eiro.
Aleksejs nomiris plkst. 7.06, noasiņojot no augšstilbā pārdurtās artērijas.
Dāvja versija: aizstāvējies
Policijai Dāvis piedāvājis savu notikušā versiju. 13. septembrī viņam pazudis telefons. Sastrīdējies ar draudzeni. Lietojis alkoholu. Tad aizgājis uz spēļu zāli, kur spēlējis automātus un turpinājis dzert. Iepazinies ar Alekseju, kurš darījis to pašu.
Dāvis palūdzis Aleksejam telefonu, par ko ķīlā Aleksejs paprasījis pasi. Aleksejs uz brīdi kaut kur aizgājis. Kad atgriezies, teicis, ka iepazinies ar kādu meiteni, kas nesaprotot krieviski, lai viņš, Dāvis, palīdzot saprasties un kopā aizejot līdz meitenei.
Pa ceļam Aleksejs iedevis viņam citu telefonu, lai Dāvis piezvanot meitenei, bet viņa neesot atbildējusi.
Lijis lietus, un Dāvim notiekošais apnicis. Aleksejs uzstājis, lai Dāvis paliekot ar viņu. Dāvis lūdzis atdot pasi, bet Aleksejs par to pieprasījis naudu. Sācies konflikts un grūstīšanās. Dāvis nokritis. Kad cēlies augšā, redzējis Alekseja rokās nazi un mēģinājis to viņam izsist no rokām. Tas izdevies, pacēlis nazi, un nu jau Dāvis vicinājies ar nazi, bet – lai aizstāvētos.
Nodoma durt neesot bijis, bet pieļauj, ka kautiņa laikā iedurt varējis kājā un rokā. Aleksejs nokritis un spītīgi atteicies atdot pasi.
Kas noticis tālāk, Dāvis neatceroties. Bijis dusmu un baiļu iespaidā. Pieļauj, ka turpinājis Aleksejam durt. Kad viņš vairs neesot pretojies, Dāvis pārstājis durt. Nebijis nodoma nodurt. Pārmeklējis Alekseja kabatas, atradis savu pasi un aizgājis pie savas draudzenes, bet pēc tam – spēlēt citā spēļu zālē, kur turpinājis dzert. Kad beigusies nauda, nolēmis ieķīlāt lombardā Alekseja telefonu par septiņiem eiro, par kuriem nopircis cigaretes.
Video un apsūdzību maiņa
Notikušais daļēji nofilmēts ar kādas mājas videonovērošanas kameru. Ierakstā redzams konflikts no brīža, kad Aleksejs atrodas jau uz zemes, Dāvis viņam uzbrūk, pēc tam pārmeklē, kaut ko izvelk no kabatas un aiziet.
Sākumā prokuratūra izvirzīja pret Dāvi apsūdzību par slepkavību pastiprinošos apstākļos ar sevišķu cietsirdību, bet pēc tam pārkvalificēja par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu dzīvībai bīstamā veidā. Tikai pēc Alekseja mātes sūdzības prokuratūrā Dāvim atgrieza apsūdzību slepkavībā pastiprinošos apstākļos, bet nu jau saistītu ar laupīšanu.
Bijusī draudzene netic
Man izdevās satikt un aprunāties ar Alekseja bijušo draudzeni. Viņa stāsta: “Sākumā visi domājām, ka Alekseju notriekusi automašīna. Kad atklājās dūrieni, kļuva skaidrs, ka notikusi slepkavība. Tas, ko saka Dāvis, nav ticami. Aleksejam nogrieztas lūpas, auss, izķēmota seja.
Policijā sacīja, ka, visticamāk, Dāvis gribējis pārgriezt rīkli, bet Aleksejs pretojies.
Aleksejs nodarbojās ar boksu un nebija viegli uzveicams. Noteikti pirmie naža dūrieni bija negaidīti. Zināms, ka uzbrukuma laikā uz ielas apstājās automašīna, bet uzreiz aizbrauca: lai arī kas būtu tas cilvēks, viņš varēja iztraucēt un izglābt dzīvību. To automašīnu tā arī neatrada. Spēļu zāles video redzams, ka abi tusē, staigā šurpu turpu, runā ar bārmeni. Ap četriem rītā Aleksejs kaut kur aiziet – visticamāk, uz savu dzīvokli un pēc tam atgriežas. Viņš nemēdza vest svešus cilvēkus pie sevis uz mājām.”
Draudzenei ar Alekseju bijušas vieglas un jaukas attiecības. Draugs strādājis uz ķīmisko kravu kuģa un atbildējis par tvertnēm. Sapņojis kļūt par kapteini. Daudz lasījis un jokojis, bijis pozitīvs cilvēks ar daudzām idejām, laipns un izpalīdzīgs. Dzīvoklis vienmēr bijis kārtībā.
“Video no spēļu zāles redzams, ka Dāvis kaut ko rāda telefonā, it kā piedāvājot kaut ko pirkt. Bet zināms, ka Aleksejs pēc tam devies uz savu dzīvokli, paņēmis ap 300 eiro, viedtālruni atstājis mājās, paņēmis veco podziņu telefonu un atgriezies tajā pašā spēļu zālē pie Dāvja. Aizejot no dzīvokļa, Aleksejs nav izslēdzis gaismu un nav ieslēdzis signalizāciju, kas nozīmē, ka viņš grasījies atgriezties dzīvoklī,” piebilst bijusī draudzene.
Māte: “Aleksejs bija ļoti labsirdīgs”
Alekseja māte tiesā sacīja, ka tas bijis dīvaini, ka dēls dzīvoklī atstājis mobilo telefonu, jo bez tā nekur neesot gājis. Otru, rezerves telefonu, māte atradusi lombardā. Mājās dēls turējis skaidru naudu, lai māte, kad viņš jūrā, jebkurā brīdī var tai piekļūt un paņemt, cik vajag.
Pēc notikušā māte konstatējusi, ka trūkst 350 eiro. Dzīvoklī atstātajā telefonā redzams, ka naktī dēls bijis atgriezies un piecos no rīta aizgājis, atstājot telefonu.
“Aleksejs bija ļoti labsirdīgs, cilvēkiem palīdzēja ar naudu, bērniem deva konfektes. Runāja krievu, latviešu un angļu valodā. Viņš nebija no tiem, kam pa nakti vajadzētu staigāt apkārt un meklēt meitenes. Nebija atkarīgs no azartspēlēm. Dēls nemēdza sev līdzi nēsāt nazi. Turklāt tik liels nazis, kādu atrada pie Dāvja, viņam nekad nav bijis,” tiesā teica māte. Viņa jau 12 gadus nestrādā, jo ir smagi slima. Dēls mēnesī pelnījis 2500 eiro un uzturējis māti, apmaksājis ārstēšanās izdevumus.
“Vakarā pirms traģēdijas biju pie dēla dzīvoklī. Viņš gatavoja ēst, rādīja fotogrāfijas, kur bijis un ko redzējis. Katrs izdzērām pa bundžiņai alus un vakarā aizgāju uz savām mājām. Aleksejs daudz nedzēra. Viņš bija mans vienīgais bērns. No piederīgajiem man palikusi tikai sirmā māte. Neviena cita man vairs nav. Esmu sākusi pusslodzi strādāt, jo jāmaksā par dzīvokli, bet jebkurā brīdī var galīgi saļodzīties veselība. Ceru nodzīvot līdz tiesas spriedumam,” teica māte.
Nav zināms, vai Dāvis tiesā liecinās vai izmantos tiesības neliecināt. Sarunai ar “Latvijas Avīzi” viņš piekrita tikai tādā gadījumā, ja “LA” par to viņam maksātu. To “LA” redakcija nedara.
