Nodrošināt dizaina vērtību izmantošanu pilsētvidē 0
GUNTARS KAMBARS
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Pilsētas svētku noformējuma nodaļas funkcija ir nodrošināt Latvijas Republikas valsts svētku, atceres un atzīmējamo dienu, kā arī citu valsts vai pilsētas nozīmes pasākumu svētku noformējumu Rīgā.
Pilsētas svētku noformējuma nodaļa, izmantojot atklātu konkursu sistēmu, kuros projektus vērtē kompetenti attiecīgo jomu speciālisti un eksperti, nodrošina jaunu ideju, mākslas un dizaina vērtību izmantošanu svētku noformējumā pilsētvidē.
Departamentā izveidotā Pilsētas svētku noformējuma Mākslinieciskā padome, kuras sastāvā ir Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes, RPA “Rīgas pilsētas arhitekta birojs”, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Dizaineru savienības un RPA “Rīgas gaisma” deleģēti pārstāvji, pieņem lēmumus svētku noformējuma un vides objektu festivāla mākslinieciskajos un radošajos jautājumos, izvērtē publiskajos konkursos (šogad izsludināti jau četri) iesniegto piedāvājumu, kā arī sadarbības partneru un atbalstītāju projektu māksliniecisko kvalitāti.
Vērā tiek ņemta piedāvājuma idejas oriģinalitāte, mākslinieciskums, racionāls un finansiāli izdevīgs tehniskais risinājums, izvietojuma atbilstība mākslinieciskajai iecerei, inovatīvi risinājumi materiālu izmantojumā u.t.t.
Atbalstu saņēmušo projektu izvietošana pilsētvidē papildus tiek saskaņota par aktivitātēm pilsētvidē atbildīgajās institūcijās, t.sk. Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldē, SIA “Rīgas meži” u.c., kā arī ar iecerēto eksponēšanas vietu īpašniekiem.
Pilsētas svētku noformējums tiek veidots, balstoties uz vienmērīguma principu: noformējums izvietojams gan Vecrīgā un Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs, uz tiltiem, maģistrālajās ielās, kā arī publisko pasākumu norises vietās. Jau pastāv zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētku laikā apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju un viesu skaits . Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs: cilvēki vēlas doties uz centru, izrauties no ikdienas vides, izjust svētku kopību (piemēram, Jaungada sagaidīšana un svētku salūts 11. novembra krastmalā).
Atsevišķu svētku noformējumu izveidē, piemēram, 2017. gadā 3. Eiropas koru olimpiādes un Nāciju Grand Prix Rīga 2017 pasākumu laikā, šogad Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2018”, tradicionālo Līgo svētku un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noformējuma projektos tiek piesaistīti mākslinieki, kas izstrādā šo svētku pilsētvides noformējuma kopīgo māksliniecisko koncepciju un veic tās realizēšanas autoruzraudzību.
Viens no galvenajiem nodaļas īstenotajiem projektiem ir Vides objektu festivāls “Ziemassvētku egļu ceļš”. Festivāla projektu ekspozīcija tiek veidota tā, lai objekti būtu izvietoti nelielās grupās dažu kvartālu robežās, lai pilsētniekiem un tūristiem būtu ērta un nesarežģīta nokļūšana līdz objektiem.
Ārvalstu mediji jau sen pamanījuši festivāla unikalitāti un savās publikācijās un sižetos stāsta, ka festivāls pilsētā rada svētku noskaņu ar mākslinieku veidotiem dizaina autordarbiem un vienlaicīgi atgādina leģendu par Rīgu kā pirmās rotātās Ziemassvētku egles dzimteni. Festivāla objektus saviem skatītājiem rādīja vācu interneta televīzija “ZDF.de”, festivāls iekļauts Japānas aviokompānijas “Japan Airlines” izdevuma “Skyward” tūristu apskates objektu sadaļā “World Topics” kā viens no savdabīgākajiem un tūristu apskates vērtiem pasākumiem Eiropā. Tas ir žurnāls, kura mēneša tirāža ir 850 000 eksemplāri, un to lasa ap 4,7 miljoniem tūristu. Savukārt itāļi par festivālu stāsta žurnāla “IO DONNA” lasītājiem rubrikā “Es gribētu būt šeit”. Pēc Viļņas pilsētas pašvaldības ielūguma festivāla krājuma vides objekti eksponēti Viļņā pasākuma “Ziemassvētki pilsētā” laikā. Šogad festivāla ekspozīcijas vides objekti piedalīsies AS Adam BD rūpnīcas Tallinā prezentācijā par jaunākajām tendencēm svētku apgaismojumā.
Lai gan pilsētas svētku noformējums un vides objektu festivāla ekspozīcijas ir īslaicīgas un bez paliekošas ietekmes uz vidi, tomēr tiek meklēti kompromisi starp to saskaņošanas nosacījumiem un regulējumiem, un projektu autoru iecerēm un redzējumu savu projektu eksponēšanai pilsētvidē.
Bet, ja runājam par dažādu mākslas veidu un pasākumu radošuma īslaicīgām izpausmēm, par to realizēšanu pilsētvidē – lēmumu ir pieņēmušas cienījamas, kompetentas un zināmas personas, kuru, protams, arī subjektīvo viedokļu kopums tomēr lēmis par attiecīgo māksliniecisko izpausmju atbalstīšanu un realizēšanu. Turklāt jau ir indikācijas, ka nepārzinot šo sarežģīto procesu, dažreiz sasteigtu un agresīvu viedokļu publiska paušana neveicina māksliniekus laikmetīgu, jaunu ideju, mākslas un dizaina vērtību radošos meklējumus un to pasniegšanu pilsētvidē. Esmu pārliecināts, ka man kā praktiķi piekritīs arī god. A.Bikše un H.Elers – īslaicīga mākslas projektu/festivālu autordarbu eksponēšana, lai arī reizēm provokatīva vai diskutabla, nevar un neatstāj tik negatīvu iespaidu uz pilsētas tēlu kā, piemēram, agresīvā un visur esošā komercreklāma vai ilgstoši aizlīmētie, atlaides kliedzošie veikalu un tirdzniecības centru skatlogi, vai ilgstoši nesakārtotais un ar spilgtām atkritumu tvertnēm papildinātais laukums Dailes teātra fasādes priekšā u.c. izpausmes, kas tiešām ietekmē gan pilsētas tēlu, gan ierobežo vides mākslas izpausmju iespējas.
* Autors ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs
