Nodrošina “Eiropas bateriju”, ir līdere CCS tehnoloģiju izstrādē un rūpējas par gaisa kvalitāti. Ko mācīties no “zaļās” Norvēģijas? 8
Kristians Ēdegors, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nākotne ir zaļa.” “Eiropas nākotne ir zaļāka.” Tie ir citāti, ko bieži izsaka politiķi, analītiķi un rūpnieki.
Norvēģijai ir vēlēšanās, ambīcijas un spēja veicināt zaļāku Eiropu un zaļāku Latviju! Mums ir jāstrādā kopā, lai to sasniegtu! Ir vajadzīgi augsti mērķi, kopīgi centieni un steidzama rīcība, lai paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgu, klimatneitrālu un videi draudzīgu nākotni.
Klimata pārmaiņu novēršana un klimatneitrālas izaugsmes veicināšana ir svarīgs uzdevums. Norvēģija piekrīt Eiropas Komisijas redzējumam par Eiropas “Zaļo kursu”. Mēs vēlamies būt partneri un veicināt tā īstenošanu.
Mēs uzskatām, ka ir pareizi Eiropas “Zaļo kursu” likt Eiropas ekonomikas atveseļošanās centrā. Manuprāt, daudzās jomās Norvēģija var panākt pārmaiņas un veicināt veiksmīgu Zaļo kursu. Mums kā lielam enerģijas ražotājam, tehnoloģiju piegādātājam un ekonomiski spēcīgai valstij ir vislabākais pamats, lai uzņemtos savu lomu zaļajās pārmaiņās.
Vispirms mums ir cieša politiskā partnerība klimata jomā Eiropā un ārpus tās. Mums ir kopīgas globālās politiskās ambīcijas un kopīgi mehānismi, lai tās sasniegtu.
Otrkārt, Norvēģija nodrošina Eiropai tīru, pieejamu un drošu enerģiju, ko daži sauc par “Eiropas bateriju”. Mums ir vairāk nekā 100 gadu pieredze atjaunojamās enerģijas nozarē, kas balstās galvenokārt uz hidroenerģiju. Atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars Norvēģijā pašlaik pārsniedz 70%, turpretī elektroenerģijas ražošanā atjaunojamo enerģijas īpatsvars ir ļoti augsts – 98%.
Elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecība ļauj efektīvi izmantot mūsu resursus un energosistēmas. Starpsavienojumi palielina energoapgādes drošību un ļauj vairāk integrēt atjaunojamos energoresursus, atbalstot klimata mērķus. Esam atvēlējuši teritorijas jūras vēja parkiem Ziemeļjūrā.
Mums ir liela pieredze jūras vēja enerģijas ražošanā. Arī ūdeņradis varētu būt efektīvs veids, kā dekarbonizēt enerģētikas nozari. Maza oglekļa daudzuma ūdeņraža ražošanai liela mērogā nepieciešama dabasgāze ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) iespējām.
Treškārt, Norvēģija ir un būs partneris tīrā aprites ekonomikā, jo īpaši rūpniecībā. Norvēģijai ir 25 gadu pieredze CO2 drošā uztveršanā un uzglabāšanā zem jūras gultnes, un tā ir līdere CCS tehnoloģiju izstrādē. Mēs nesen nolēmām būtiski investēt “Longship” – oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektā. Tas ietver oglekļa uztveršanu no cementa ražošanas un atkritumu sadedzināšanas, transportēšanu ar kuģi un cauruļvadiem uz ģeoloģisku veidojumu zem jūras gultnes Ziemeļjūrā drošai un pastāvīgai uzglabāšanai.
Nākotnē CO2 varētu tikt uztverts Latvijā un uzglabāts zem Ziemeļjūras. Mūsu zaļā enerģija, kā arī rūpniecība, kas ražo sastāvdaļas un metālus, padara mūs par labu vietu bateriju ražošanai. Mēs paātrinām ieguldījumus bateriju ražošanā un otrreizējā pārstrādē.
Ceturtkārt, bargi laika apstākļi ziemeļos ir izvirzījuši Norvēģiju priekšplānā attiecībā uz energoefektivitāti un klimatam draudzīgu enerģijas izmantošanu ēkās. Mums ir stingras energoefektivitātes prasības un ir spēkā aizliegums uzstādīt apkures iekārtas fosilajam kurināmajam. Varbūt šī ir pieredze, ar ko mēs varam dalīties?
Piektkārt, Norvēģija var rast risinājumus ilgtspējīgai un gudrai mobilitātei. Pērn aptuveni 55% no visiem jaunajiem Norvēģijā pārdotajiem vieglajiem automobiļiem bija pilnībā elektriski. Arvien vairāk prāmju un citu jūras transportlīdzekļu, autobusu, kravas automašīnu un citu kravnesēju ir jau sasnieguši nulles emisijas līmeni.
Sestkārt, mums jācenšas uzlabot gaisa kvalitāti un vidi bez toksiskuma. Latvijā Norvēģija atbalsta konkrētus projektus šajā jomā, izmantojot EEZ un Norvēģijas grantu programmu. Kopā ar ES mēs arī ieguldām daudz pūļu, lai novērstu jūras piesārņošanu un mikroplastmasu okeānos.
Septītkārt, Norvēģija dara un paveiks savu daļu ar ilgtspējīgu finansējumu. Ziemeļvalstu–Baltijas reģionā, Latvijā, Eiropā un globāli. Norvēģijas granti ir viens no daudziem avotiem.
Visbeidzot, ir vajadzīga plaša, uz zināšanām balstīta pieeja. Pētniecības un izglītības mobilizēšana būs galvenais faktors, lai ES “Zaļais kurss” kļūtu reāls ikvienam. Tam mums ir vajadzīga nauda, cilvēki un prasmes. “Zaļais kurss” pieprasa pārmaiņas visās mūsu dzīves jomās – kā mēs dzīvojam, kā ēdam, kā pārvietojamies, kā ražojam un kā patērējam. ES “Zaļais kurss” nesniedz mums visas atbildes, bet tā ir svarīga ceļa karte mums visiem!
