Nodokļus mēs par jums samaksāsim, bet algu dabūsiet pēc tam! Anitēns par “Staro Rīga” “aizkulisēm” 1
Latvijā birokrātisko šķēršļu un administratīvo prasību apjoms turpina radīt izaicinājumus radošo profesiju pārstāvjiem, bieži apgrūtinot projektu realizāciju un radošo procesu. Šī tēma aktualizējās arī TV24 raidījumā “Preses klubs”, kur viesojās režisors un producents Kārlis Anitens, daloties savā rūgtajā pieredzē par sarežģījumiem, ar ko jāsaskaras, īstenojot lielus kultūras pasākumus.
Anitens norādīja, ka ikdienā nākas risināt daudzas tehniskas un juridiskas nianses, kurām nav saistības ar pašu radošo procesu. “Reizēm ir tāda sajūta, ka radošais stāsts vairs nevienu neinteresē,” viņš skaidro, piebilstot, ka uzsvars tiek likts uz saskaņojumiem un papīru kārtošanu, nevis uz saturu un māksliniecisko vērtību.
Viņš pieminēja, ka, piemēram, festivālam “Staro Rīga” bieži vien ir nepieciešami vairāki saskaņojumi, lai nodrošinātu, ka objekti atbilst visām prasībām. “Tev ir jāsaskaņo ar civilās aviācijas pārstāvjiem, lai nesanāktu traucējumi lidmašīnām. Vienam objektam reizēm nepieciešami pat desmit dažādi saskaņojumi,” viņš skaidro.
Papildus administratīvajiem sarežģījumiem, Anitens arī kritizēja nodokļu un autoratlīdzību sistēmas, kuras, pēc viņa domām, bieži rada paradoksālas situācijas. “Man pirms pāris gadiem teica, ka autoriem būs jālegalizējas citā veidā, tāpēc nodibināju savu uzņēmumu un maksāju visus nodokļus,” stāsta Anitens. Taču tagad, kad noteikumi atkal mainījušies, viņš jūt, ka pieejas trūkums ir viņu nostādījis paradoksālā situācijā. “Tagad valdība saka, ka tas vairs nebūs tā – un tev atkal jācīnās, lai pielāgotos jaunām prasībām.”
Viņš arī uzsvēra, ka birokrātijas nesaskaņas nereti noved pie absurdu situāciju rašanās, kas kavē projektu īstenošanu. Anitens dalījās ar piemēru, kad kāda liela projekta realizācija tika apturēta juridisku neatbilstību dēļ: “Likumu nesakritības dēļ man atteica lielu projektu, jo būvniecības likums nesakrīt ar publisku pasākumu drošības noteikumiem.” Viņš norādīja, ka šādas situācijas rada smagu finansiālu slogu:
“Es samaksāju nodokļus, bet sev algu – nē, jo visi līdzekļi aizgāja administratīvo prasību nodrošināšanai.”
Anitens arī pauda savu sašutumu par dubultstandartiem valsts pārvaldē un privātajā sektorā. Viņš norādīja, ka valsts iestādēs šāda situācija, kad algu nesamaksā, nebūtu pieļaujama. “Vai kāda no valsts iestādēm būtu gatava strādāt šādā režīmā? Nodokļus mēs par jums samaksāsim, bet algu dabūsiet tad, kad darbs būs padarīts,” viņš sarkastiski piebilda.
