Andris Vilks: Nodokļu slogs – kādus soļus spersim šīs jomas pilnveidei? 45
Strauji tuvojoties nākamā gada budžeta veidošanai, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no nozaru ministrijām, frakcijām un politiskajām partijām dažādām vajadzībām. Šoreiz neanalizēšu, cik tie ir argumentēti vai, pamatojoties uz kvalitatīvām reformām, sagatavoti. Iespējams, ka priekšvēlēšanu drudzis un populisms šeit arī ir atstājis zināmās pēdas… Bet šoreiz par citu Latvijas aktuālo jautājumu – mūsu valsts nodokļu slogu, kā arī par to, kādus soļus šīs jomas pilnveidošanai spersim!
Nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12. Saeimā, būs nepieciešams izšķirties – vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.
Latvijā nodokļu ieņēmumi pret iekšzemes kopproduktu (IKP) tuvākajos gados var nokristies pat līdz 25%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), kur vidēji šis rādītājs ir 40%. Zemais nodokļu īpatsvars pret IKP ir ļoti aktuāls jautājums pat pie arvien labākas nodokļu maksāšanas disciplīnas un Valsts ieņēmumu dienesta darbības, jo nozaru ministrijas īpaši priekšvēlēšanu laikā vēlas aizvien lielāku līdzekļu piešķiršanu vairākās jomās.
Pie tik zema nodokļu sloga kļūst neiespējami salīdzināt sabiedriskos pakalpojumus un sociālo palīdzību Latvijā un citās ES valstīs. Par katru no šādiem salīdzinājumiem mums nāksies nopūsties un konstatēt, ka Eiropas līmeņa valdības pakalpojumi un sociālais atbalsts mums nav pa kabatai.
Esmu pārliecināts, ka tuvākajos gados (pie sakarīgas un nepopulistiskas valdības kombinācijas) darbaspēka nodokļiem būs lejupejoša virzība. Taču, mazinot darbaspēka nodokļus, tie ir jākompensē, lai vismaz esošajā līmenī varētu nodrošināt valsts funkcijas mūsu iedzīvotājiem. Protams, ka var palikt pie esošās situācijas, bet tad es aicinātu savus kolēģus ministrus nesniegt pieprasījumus pēc papildu finansējuma. Taču diez vai tas notiks, jo vajadzības bieži vien ir arī pamatotas.
Jāsaka, ka pašlaik Finanšu ministrija neplāno rosināt diskusiju par kompensējošiem priekšlikumiem, piemēram, patēriņa nodokļu likmju izmaiņām mūsu valstī. Vienlaikus ir svarīgi norādīt, ka šī valdība nerosinās nodokļu pārskatīšanu vispār. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret IKP. Tas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, jo papildu resursi, kas būtu paredzēti valsts funkciju finansēšanai, kļūs ierobežotāki.
Pasaules bankas “Doing Business 2014” pētījums liecina, ka kopējā nodokļu likme Latvijā ir 35,9%, kas ir vienpadsmitais zemākais rādītājs ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs. Nodokļu likme Latvijā ir vismazākā arī Baltijas valstu starpā. Tāpat tā ir arī zemāka par vidējo ES un EBTA valstu rādītāju (41,1%), kā arī par vidējo rādītāju pasaulē (43,1%).
Pētījumā kopējo nodokļu likmi Latvijā veido 4,9% uzņēmumu ienākuma nodokļa daļa, 27,3% darbaspēka nodoklis, savukārt 3,7% ir pārējie nodokļi. Veicamo maksājumu daudzums Latvijā ir viens no mazākajiem Eiropā – tikai septiņi maksājumi. Jāatzīmē, ka tik mazs maksājumu skaits citur ES ir vien Igaunijai, Francijai un Maltai, bet vidēji pasaulē šis maksājumu skaits sasniedz pat 26,7.
Šie skaitļi salīdzinājumā ar Eiropu un pārējo pasauli norāda uz to, ka Latvijas uzņēmēji nodokļos samaksā ievērojami mazāk un attiecīgi lielāku daļu ir spējīgi novirzīt sava biznesa tālākai attīstīšanai vai dividenžu izmaksai. Tomēr izdarīt viennozīmīgus secinājumus tikai no šī viena indikatora nevajadzētu, jo valstīs atšķiras gan ekonomiskie cikli (tādējādi arī peļņas cikli), gan darbaspēka nodokļu sadalījums starp darba devēju un ņēmēju, uzkrātais kapitāls, gan citi aspekti.
Ir saprotams, ka nozaru ministrijām ir ārkārtīgi daudz prioritāšu, kas jāfinansē no valsts budžeta. Taču vienlaikus valstī ir noteikta virzība uz zemāku nodokļu slogu, jo mēs esam eirozonas valsts, tāpēc būs jāpieņem lēmums, vai šī tendence ir jāsaglabā, rēķinoties, ka finansējuma iespējas atbilstoši dažādām prioritātēm būs ierobežotas.
Turoties pie jau iepriekš minētās tendences, politiķiem būs jādomā par korekcijām. Tāpēc jau tagad ir ļoti svarīgi sākt publisku diskusiju, uzklausot arī uzņēmēju organizāciju viedokļus – kādu ceļu Latvija ir gatava iet, domājot par nodokļu slogu, valsts prioritāšu nodrošināšanu un labklājības celšanu?
