“Pašlaik kabatas visiem ir tukšas!” Kāpēc nav īstais laiks nodokļu reformai 20
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Jau pēc nepilna mēneša, 1. jūlijā, stāsties spēkā nodokļu reforma, kas īpaši skars radošos cilvēkus – autoratlīdzību saņēmējus. Turklāt no pirmā jūlija ikvienam jāmaksā arī minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Kultūras jomas pārstāvji norāda, ka pandēmija nav īstais laiks izmaiņu ieviešanai, taču aicinājums dzirdīgas ausis likumdevēju rindās šobrīd neatrod.
Aizvadītā gada nogalē, radošo cilvēku skaļu protestu pavadīta (atceramies “Nesaprašanas sienu”), valdība pieņēma vairākas izmaiņas likumos, kas tieši skar radošo kultūras cilvēku un organizāciju darbību.
Būtiskas izmaiņas no 1. jūlija skars autoratlīdzību saņēmējus un izmaksātājus – personai, kas saņem autoratlīdzību un nav reģistrējusi saimniecisko darbību, no 1. jūlija ienākuma izmaksātājs ietur nodokli 25% apmērā, no kura 80% tiek novirzīti VSAOI, bet 20% – IIN, turklāt vairs netiek piemērota līdzšinējā attaisnoto izdevumu likme (izņemot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju izmaksāto).
Alternatīva iespēja – pašnodarbinātajiem autoratlīdzību saņēmējiem reģistrēties kā saimnieciskas darbības veicējiem. Jau rudenī kultūras cilvēki norādīja, ka šis palielina radošo cilvēku nodokļu slogu un attiecīgi samazina viņu ienākumus un darba devēja izdevumus.
Līdztekus izmaiņas veiktas arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” – no 1. jūlija paredzētās minimālās sociālās iemaksas būs obligāts maksājums, kas par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas (500 eiro mēnesī, 1500 eiro ceturksnī), tātad – vismaz 170 eiro mēnesī.
Būtiski, ka nodoklis jāsamaksā arī tad, ja atlīdzību minimālās algas apjomā nemaz neesi saņēmis, trūkstošo piemaksās darba devējs. Summu iespējams nemaksāt tikai tad, ja trīs mēnešus jeb ceturksni persona iepriekš paziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), ka ieņēmumu nebūs, bet arī tad jānomaksā jauna pensiju iemaksa jaunā, 10%, apmērā no ieņēmuma.
Vien tad, ja persona ir kādas oficiālas radošo personu organizācijas biedrs/biedrene, pensijas nodevu nomaksā no Valsts kultūrkapitāla fonda tam paredzētiem līdzekļiem.
“Jaunā nodokļu sistēma paredz lielāku sociālo nodrošinājumu māksliniekiem, kas saņem autoratlīdzības, tomēr māksliniekiem par savu darbu jāsaņem arī tāds atalgojums, kas ļautu nodrošināt cilvēkam nepieciešamās vajadzības,” “Kultūrzīmēm” skaidro nevalstiskā teātra “Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle.
“Kultūras nozarē pandēmijas laiks asociējas ar nesaņemtiem ienākumiem – gan māksliniekiem individuāli, gan arī kultūras organizācijām. Pašlaik kabatas visiem ir tukšas. Nodokļu reforma, ko plānots ieviest no 2021. gada 1. jūlija, mums daudziem liks pārdomāt, vai tomēr nemainīt profesiju, jo ieņēmumi līdz šā gada beigām strauji nepalielināsies (pandēmija tik ātri nebeigsies), tātad no mazumiņa, ko mākslinieki saņem, būs jānogriež vēl viena šķēle.”
Nevalstiskās organizācijas apdraudētas
Būtiska nianse jaunajā nodokļu kārtībā – ja darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, summētais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1500 eiro un viņš nav iesniedzis ziņojumu, ka ienākumu nebūs, obligātās iemaksas no saviem līdzekļiem piemaksās darba devējs.
Turklāt, ja pats darba ņēmējs nepaziņos darba devējam, ka viņa kopējie ieņēmumi nesasniedz “obligāto iemaksu objektu”, tad darba devējs to uzzinās tikai pēc ceturkšņa beigām, saņemot rēķinu no VSAA.
Vienkārši sakot – ja atlīdzība tiek izmaksāta jūlijā, tās izmaksātājs, iespējams, decembrī saņems neparedzētu rēķinu.
Nevalstiskās kultūras organizācijas norāda, ka šāds režīms var ieviest haosu finanšu plānošanā, īpaši pandēmijas laikā, ņemot vērā to, ka daudzas darbojas projektu režīmā un papildu finansējums tām nav pieejams.
“Mūsuprāt, šis nav īstais brīdis, kad šīs izmaiņas ieviest,” norāda Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas (LKVOA) valdes priekšsēdētāja, Laikmetīgās mākslas centra vadītāja un izstāžu kuratore Solvita Krese.
“Protams, nodokļi ir jāmaksā, un ir skaidri redzams, ka pandēmija uzrāda situāciju, ka radošās personas ir ļoti neaizsargātas, jo tām nav šo nodokļu uzkrājumu. Tomēr jau no 1. jūlija autoratlīdzību saņēmēju izdevumi palielinās par 10%, bet no 2022. gada autoratlīdzību režīms izzūd vispār, pārejot vispārējā nodokļu sistēmā. Tās ir ļoti būtiskas izmaiņas, un ir jādomā par kompensējošiem instrumentiem, no kuriem finansējuma pieaugumu ņemt – vai tas būtu, palielinot VKKF finansējumu, vai caur Kultūras ministriju tiek piešķirtas kaut kādas dotācijas, lai līdzsvarotu šo situāciju.”
S. Krese uzsver – viņasprāt, īpaši dramatiska situācija gaida nevalstisko kultūras sektoru: “No kurienes radīsies papildu finansējums, kas segs nodokļu pieaugumu. Šis ir ļoti stresains periods, cilvēki cīnās par izdzīvošanu un domā, kā vispār savilkt galus kopā un kā pārlaist šo kultūras dīkstāves periodu, tāpēc nodokļu izmaiņām būtu jāpagaida stabilāka situācija.”
Arī A. Sīle pauž, ka DDT darbību minimālo VSAOI ieviešana ietekmēs negatīvi.
“Māksliniekiem par radītajiem autordarbiem gluži vienkārši būs jāmaksā vairāk. Vēl nav saprotams, kur šo papildu finansējumu iegūt, tomēr ir skaidrs, ka izrāžu veidošanas un izrādīšanas izmaksas augs. Turklāt pandēmijas gadā tik ļoti “esam nodedzinājuši savus tauciņus”, ka papildu finansējuma māksliniekiem nav.
Reformas sekas sāksim just tikai 2021. gada rudenī, jo tieši šajā laikā mākslinieki saņems ziņas no VID par nepietiekamām iemaksām VSAOI. Pašlaik lielai daļai mākslinieku, kas pat apmeklējuši dažādus nodokļu izmaiņu seminārus, joprojām līdz galam nav skaidrs, kā tas ietekmēs viņu turpmāko atalgojumu. DDT ļoti aktīvi sadarbojas ar jaunajiem māksliniekiem, kuriem minimālās VSAOI tāpat būs jāmaksā.
Bet, ja autora atlīdzības nebūs tik lielas, lai nodokļus nomaksātu, valsts tās kompensēs. Bet kā un kad – tas māksliniekiem vēl joprojām nav skaidrs. Nav saprotams, kāpēc jāievieš jauna sistēma tikai uz pusgadu un pēc tam tā atkal jāmaina. It sevišķi laikā, kad mākslinieki nevar plānot savus ieņēmumus laikus, jo pandēmijas situācija ir ļoti mainīga.”
Neatrod dzirdīgas ausis
Nodokļu izmaiņas skar ne tikai kultūras uzņēmumus, tāpēc ar ierosinājumu atlikt no 1. jūlija gaidāmo minimālo sociālo iemaksu ieviešanu pie valdības partijām vērsusies Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
“Ieviešot VSAOI modeli ar 1. jūliju, uzņēmumi nevarēs prognozēt, kāda apmēra rēķins tiks piestādīts vienu reizi ceturksnī, kā rezultātā nodokļu sistēmas neparedzamība tikai palielināsies. Šāda neprognozējamības radīšana ir pēdējais, ko šajos apstākļos sagaida uzņēmēji,” publiski izplatītā paziņojumā norādījis LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Par minimālo obligāto sociālo iemaksu atlikšanu tika solīts spriest Ministru kabineta Sadarbības sanāksmes sēdē 26. maijā, taču nekāda vērā ņemama iznākuma tam nav.
Vēl vairāk, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš preses konferencē pēc sēdes vīzdegunīgi nocirta jebkādu izmaiņu iespēju, norādot, ka uzsāktais nodokļu reformas virziens jāturpina, sakot: “Šobrīd nav nekādu apstākļu, ka mums vajadzētu novirzīties no šiem mērķiem. Ir ļoti svarīgi, un mēs daudz runājam par nevienlīdzības samazināšanu – viens no veidiem, kā tiešā veidā samazināt nevienlīdzību, ir nodrošināt, ka jebkurš cilvēks, kurš Latvijā ir nodarbināts, ir arī sociāli pasargāts, par viņu tiek nomaksāti sociālie nodokļi, kas iet gan pretī viņa pensijas uzkrājumam, gan palīdz nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus kā veselības aprūpe un tā tālāk.”
Arī aizvadītajā nedēļā (26. maijā) “KZ” publicētajā diskusijā gan kultūras ministrs Nauris Puntulis norādīja, ka ministrija neplāno virzīt priekšlikumu atlikt nodokļu izmaiņas, un arī finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis apliecināja, ka Finanšu ministrijā par reformas atlikšanu netiek domāts.
“Mēģinot pārcilāt jautājumu par šīs reformas lietderību, redzams, ka kultūrai ir pārāk klusa balss. Kā LKVOA esam daudzkārt runājuši par šo jautājumu, cēluši šo problēmu gaismā, taču, kā redzam, nekādu rezultātu īsti nav.
Finanšu ministrija par savu pozīciju iestājas diezgan cieti. Vairākkārt esam jautājuši gan Reira kungam, gan citām amatpersonām, kāpēc tieši šobrīd tas ir jādara, bet skaidru atbildi diemžēl nesaņemam. Visu laiku tiek runāts, ka tas jau esot mūsu pašu labā, lai mēs būtu sociāli nodrošināti, bet tā ir spekulācija.
Kā var būt šis “šobrīd pašu labā”, ja cilvēki ir dīkstāves režīmā, uz izdzīvošanas robežas. Šādā brīdī ieviest nodokļus, sakot, ka tas nodrošinās jūsu pensiju pēc daudziem gadiem… Bet vispirms ir jāizdzīvo šodien,” secina Solvita Krese.
Viedokļi: “Jaunie noteikumi nav pietiekami sagatavoti”
Haralds Matulis, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs: “Kopumā virzība, kad par visiem cilvēkiem tiek nomaksāti sociālie nodokļi, ir pareiza, lai cik nepopulāri tas būtu. Pēdējie 30 gadi ir parādījuši, ka autoratlīdzību režīms, kurā var nemaksāt sociālos nodokļus, visvairāk iegriež pašiem māksliniekiem, par kuriem netiek maksāts.
Tomēr jaunie noteikumi nav pietiekami sagatavoti un izstrādāti, lai no 1. jūlija visiem būtu skaidrs, kā tie strādā. Un vai tagad, kad kovida ārkārtējā situācija faktiski nav beigusies, ir brīdis aplikt ar papildu nodokļiem?”
Anna Sīle, DDT vadītāja: “Reformas stāšanās spēkā ir tik ļoti sasteigta, ka informācija par to nav sasniegusi visus māksliniekus un kultūras organizācijas. Tāpat reforma māksliniekiem šķiet visai sarežģīta vai vismaz līdz šim to neviens nav spējis izskaidrot pietiekami vienkārši un saprotami. Ja tā stāsies spēkā, valstij būs jāpieliek milzu administratīvie resursi, lai sadzītu rokā tos māksliniekus, kas nebūs iemaksājuši pietiekami lielas VSAOI.”
Kaspars Zemītis, mūziķis, Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes priekšsēdētājs: “Minimālo sociālo iemaksu loģiku saprotu. Mūsu jomā mēdz būt tauriņa tipa cilvēki, kas strādā visur kur un, visticamāk, nopelna iztikas minimumu, bet nodokli neiemaksā, kamēr nepiespiež to darīt. Bet šobrīd, protams, ir apstākļi, kuros šī mehānisma ieviešana, iespējams, ir nelaikā.”
