Nodokļu reformas vietā nodomu reforma? 5
Uzņēmēji nobažījušies par valdošās koalīcijas padomes mēģinājumu pārskatīt pagājušā gada augustā starp uzņēmēju organizācijām un valdību noslēgto vienošanos par nodokļu reformu.
Tikpat lieli nodokļi kā agrāk
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīst, ka, pirmkārt, uzņēmējus neapmierina nodoms diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23%, 31% apmērā atkarībā no ienākumiem. “Mērena progresivitāte vēl būtu saprotama. Tāda ir ieviesta arī citās valstīs, tiesa, vienlaikus tur ir arī ļoti liela ar nodokli neapliekamā ienākumu daļa, kas nav Latvijā,” saka viņš. “Ar pašreiz plānotajām likmēm lielo algu – no 55 000 eiro gadā – saņēmējiem gandrīz puse ienākumu (48,59%) zūd uz IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) rēķina. Turklāt aptuveni trešdaļa jeb 17,9% aizplūstu nevis nodokļu maksātāja pensiju uzkrājumam, bet valsts kopbudžetā. Iznākumā piesolītā tā dēvētā solidaritātes nodokļa atcelšana neko nemaina, nodokļi no ienākumiem joprojām būtu tikpat lieli, kā bijuši līdz šim, turklāt būtu vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā,” apgalvo uzņēmēju priekšstāvis.
Valdība nepilda solīto
Viņaprāt, ar šādu nodokļu politiku necelsies ne uzņēmumu produktivitāte, kas pašlaik ir ļoti zema, ne darba ņēmēju atalgojums. “Pirms gada ar valdību noslēgtā vienošanās paredz nodrošināt nodokļu režīma pievilcību investoriem un konkurētspēju vismaz reģionālā mērogā. Kā tas būs iespējams, ja būs jāmaksā šie 48,59%?” jautā viņš.
Arī no citu uzņēmēju organizāciju pārstāvju puses atskan bažas, ka ar šādu nodokļu politiku pieaugs to uzņēmumu skaits, kuri slēps peļņu, nemaksās valstij nodokļus, savukārt atalgojumu darbiniekiem maksās aploksnēs.
Sarunās ar uzņēmējiem Ministru prezidents Māris Kučinskis gan esot atzinis, ka vajagot vairāk tādus uz eksportu orientētus uzņēmumus, kas saviem darbiniekiem spēj maksāt atalgojumu, kas pēc nodokļu nomaksas ir vismaz 1000 eiro mēnesī, kas ir aptuveni 70% no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējās algas. Tikai ar šādu atalgojumu būtu iespējams samazināt iedzīvotāju vēlmi pamest valsti un cerēt uz jau aizbraukušo atgriešanos.
“Ja šāds atzinums izskan un ja par to bija vienošanās, tad valdībai un Saeimai vajadzētu radīt tādu nodokļu politiku, lai šādu uzņēmumu būtu arvien vairāk,” turpina Jānis Endziņš, “bet, ja IIN progresivitāte nosaka 20% IIN tikai atalgojumam līdz 20 000 eiro gadā, tad iznāk, ka lielākais nodokļu slogs tiek uzkrauts uzņēmumiem ar augstu ražīgumu, tādiem, kuri spēj maksāt darbiniekiem “uz papīra” vismaz 1600 eiro mēnesī vai vairāk. Bet ar valdošās koalīcijas padomē ierosināto nodokļu politiku iznāks ačgārni. Jo tie vairāk maksās saviem darbiniekiem, jo valstij būs jāmaksā lielāki nodokļi.”
Starp uzņēmēju organizācijām un valdību pērn noslēgtā vienošanās cita starpā paredzēja palētināt un vienkāršot nodokļu maksāšanu un iekasēšanu gan uzņēmējiem, gan valstij. Pēc LTRK vadītāja domām, diferencētā IIN ieviešana to sarežģīs un valstij izmaksās dārgāk nekā tad, ja tiktu saglabāta līdzšinējā IIN likme. Vienošanās paredzēja vietējo pašvaldību atbalstu privātās uzņēmējdarbības veicināšanai savās teritorijās. Bet, pēc LTRK vadītāja teiktā, arī šis vienošanās punkts ir aizmirsts.
“Vienīgais punkts, no kā valdība neatkāpjas un ko uzņēmēji vērtē atzinīgi, ir nodokļu reformas plānā paredzētā 0% likme reinvestētajai peļņai,” piebilst LTRK pārstāvis, “to jau sen vajadzēja ieviest, līdzīgi kā Igaunijā un citās valstīs.”
