Nodokļu reformas kļūdu labojums kavējas. Pasūtītājs baidās maksāt mazus honorārus, bet mākslinieks saņem mazāk 8
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Vēl nesen 2022. gads solīja atstāt pagātnē autoratlīdzību nodokļu režīmu, kā arī atvieglināt grāmatvedības pārvaldīšanu saimnieciskās darbības veicējiem, ieviešot saimnieciskas darbības kontu, bet šobrīd tiek spriests par šo plānu maiņu. Tāpat ir signāli par kļūdu labojumu attiecībā uz minimālo sociālo iemaksu piemērošanu, kas raisījusi neziņas haosu darba devēju grāmatvedībā un izmisumu mazo atlīdzību saņēmējiem.
Radošie cilvēki nākamo gadu gaida neziņā.
Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma vairākas izmaiņas dažādos nodokļu tiesību aktos, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Divi galvenie argumenti publiskajā retorikā, tās pamatojot, – beidzot ieviestas līdz šim neesošas sociālās garantijas radošajiem ļaudīm – autoratlīdzību saņēmējiem –, kā arī līdzsvarots nodokļu slogs starp dažādiem “alternatīvajiem” nodokļu režīmiem un “parastajiem” darba ņēmējiem, un līdz ar to – darba devējiem.
Ar labo nodomu rūpēties par radošo personu sociālo nodrošinājumu tika ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kas jāveic vismaz no 1500 eiro iemaksu objekta ceturksnī jeb no 2021. gadā valstī noteiktās minimālās algas – 500 eiro mēnesī (31,07% jeb 155,35 eiro).
Neapmierinātību raisījusi lēmuma neveiksmīgākā daļa – minimālās VSAOI jāmaksā arī tad, ja saņemts mazāk par 500 eiro, – ar atrunu, ka, iepriekš prognozējot, ka ienākumi nebūs tik lieli, jāsamaksā būs tikai 10% no faktiskajiem ieņēmumiem pensiju apdrošināšanai.
Ja prognoze netiek iesniegta – starpība līdz minimālajai VSAOI summai jāpiemaksā pašam vai darba devējam.
No kā maksāt, ja ieņēmumi nav tik lieli vai arī ir neregulāri, – jautājums, kas nodarbina nelielo atlīdzību saņēmējus. Ja cilvēkam ir vairākas darba vietas, kurās kopā nesavācas minimālā alga, tad kurš no darba devējiem un cik samaksās trūkstošo nodokļos par darbinieku, un kā vispār uzzināt, cik darbinieks saņem citās darba vietās, – jautājums, kas nodarbina darba devējus, tostarp kultūras organizācijas.
Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) šo nodokļu reformu jau nodēvējusi par “sistēmas brāķi”, aicinot veikt kļūdu labojumu, kā arī pilsonisko iniciatīvu platformā “Mana balss” savācot vairāk nekā 17 000 balsu par minimālo VSAOI atcelšanu.
“Uzņēmējiem joprojām ir daudz neskaidrību par vairākiem būtiskiem jautājumiem – gan par to, kāda summa darba devējiem būs jāmaksā, gan arī kurš nodrošinās sociālās apdrošināšanas maksājumus izņēmumu grupām, līdz ar to viņi nevar plānot savas izmaksas. Turklāt virknē uzņēmumu jau ir sākusies vai tiek plānota darbinieku atlaišana,” norādījis LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Arī daudzi radoši ļaudis norādījuši, ka nodokļu un administratīva sloga palielināšana pašreiz vēl vairāk apgrūtina Covid-19 raisīto krīzi kultūras jomā.
Ka valdībā sašutuma saucieni beidzot ir sadzirdēti, liecina šobrīd Finanšu ministrijā (FM) izveidotā darba grupa minimālo VSAOI regulējuma pilnveidošanas priekšlikumu izskatīšanai. Jau iepriekš, lai identificētu problēmsituācijas, FM sagatavoja aptaujas anketu par iesaistīto personu viedokli saistībā ar nepilnu darba slodzi un minimālajām VSAOI.
Tiesa, pēc aizvadītajā piektdienā, 5. novembrī, notikušās darba grupas sēdes redzamu darba augļu pagaidām nav, iespējams, tos varam gaidīt nākamajā darba grupas sēdē 12. novembrī.
Autoratlīdzību režīms – vēl vienu gadu?
Šā gada nodokļu reforma, gādājot par radošo personu sociālo nodrošinājumu, izmainīja arī līdzšinējo kārtību, kādā radošs cilvēks varēja saņemt atlīdzību par savu darbu. Pašnodarbinātajiem līdzšinējā autoratlīdzību nodokļu režīma vietā tika piedāvātas trīs iespējas: turpināt saņemt autoratlīdzības, kurā nodokļus nomaksā pasūtītājs, taču maksāt arī lielākus nodokļus – 25% no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro un 40% no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, turklāt nepiemērojot līdzšinējo izdevumu likmi.
Cita iespēja – pašnodarbinātajiem, reģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem, maksāt nodokļus parastā kārtībā vai mikrouzņēmuma nodokļa režīmā.
Abi minētie gan paredz, ka radošajam cilvēkam savu nodokļu uzraudzība, aprēķins un iemaksas jāveic pašam, un tas ir iemesls, kādēļ finansiāli izdevīgāko saimnieciskās darbības režīmu pēc 1. jūlija tomēr arvien izvēlējās samērā daudz radošo personu (statusā “pašnodarbināta persona – autoratlīdzības saņēmējs” VID pašlaik reģistrētas 2850 personas).
Īpašais autoratlīdzību režīms, nereģistrējot saimniecisko darbību, tika pieteikts kā pārejas posms līdz 31. decembrim, no 2022. gada paredzot visām radošām personām reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem vai kļūt par darba ņēmējiem.
Tomēr pašlaik vērojami signāli, ka 2022. gadā īpašais autoratlīdzības nodokļa režīms varētu tikt saglabāts.
Katrā ziņā nodokļa režīma turpināšanu vēl vienu gadu paredz 2022. gada valsts budžeta likumu paketē iekļautais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” – likumprojektu Saeimā otrajā lasījumā steidzamības kārtā plānots izskatīt 15. novembrī.
Priekšlikumu pagarināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēto laika periodu līdz 2022. gada 31. decembrim ir iesniegusi Kultūras ministrija (KM).
“Salīdzinājumā ar situāciju pirms autoratlīdzību nodokļu reformas, īstenojot piedāvāto risinājumu, tiks uzlabots autoratlīdzības saņēmēju sociālais nodrošinājums, būtiski nesamazināsies viņu ienākumi, turklāt šis risinājums neprasīs autoru, ienākuma izmaksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta papildu administratīvos resursus, kā arī nesamazinās līdzšinējos nodokļu ieņēmumus, jo tiek paredzēts pagarināt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem,” norāda “lvportals.lv”, atsaucoties uz KM.
Lai sniegtu atbalstu kultūras un mediju nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, kuru radošajā darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido atlīdzību izmaksas par autordarbu radīšanu un tās no 1. jūlija būtiski palielinājušās, valdība 9. novembrī lēma par 1 700 000 eiro pārdali šīs ietekmes amortizēšanai abās minētajās nozarēs.
KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale atzīst, ka atbalsts būs vienreizējs un uzņēmējiem tiks sniegts tikai 2021. gadā.
Pensiju iemaksas – reizi gadā?
Pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” piedāvāts mainīt arī pašreiz noteikto regulējumu attiecībā uz 10% obligātajām iemaksām pensiju apdrošināšanai – izmaiņas paredzētu, ka iemaksas būs jāveic reizi gadā, nevis reizi ceturksnī, kā tas ir pašreiz.
“Pašnodarbinātie, kas saņem ienākumus no intelektuālā īpašuma, obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt reizi gadā, nevis reizi ceturksnī, kas ievērojami atslogotu pašnodarbināto personu un autoratlīdzības saņēmēju nodokļu maksāšanas procesu,” tā pagājušajā nedēļā pēc koalīcijas sanāksmes sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Patiesībā minētais būs tikai neliels administratīvā sloga uzlabojums, jo attiecas tikai uz pensiju iemaksām.
Minimālās VSAOI pašnodarbinātajiem arvien būs jāiemaksā reizi ceturksnī. Pensiju apdrošināšanas iemaksas likums nosaka tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu mēnesī un kuri ir iesnieguši VID apliecinājumu par to, ka šādi ienākumi plānoti, kā arī tiem, kuri saņem vairāk par 500 eiro, taču iemaksas var veikt no 500 eiro, kas nozīmē, ka papildus ir jāpiemaksā 10% no pārsnieguma summas.
Citādi nekas nemainās – ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī pārsniedz minimālo algu jeb 500 eiro, kā arī ja pašnodarbinātais nav iesniedzis VID apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem (kas varētu nesasniegt 500 eiro), reizi ceturksnī minimālās VSAOI iemaksas jāveic.
Saimnieciskās darbības konta nākamgad nebūs
Ne viena vien radoša persona pēc 1. jūlija sūdzējusies, ka jaunā nodokļu kārtība, pašam kļūstot par saimnieciskas darbības veicēju, līdzās radošām nodarbēm likusi piņķerēties grāmatvedības labirintos, kas vieniem ir ķīniešu ābece, bet citiem prasa vai nu papildu laiku, vai arī izdevumus, algojot grāmatvedi.
Tāpēc ar interesi un cerību pašnodarbinātie raudzījās uz tā dēvēto saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu (SDI), par ko atbildīgajās institūcijās runāja jau aptuveni gadu. Šāds konts jau darbojas progresīvajā kaimiņvalstī Igaunijā, paredzot, ka par tajā ieskaitīto atlīdzības naudu automātiski nodokļus VID nomaksā banka, kas šo kontu apkalpo.
Pēc publiskajā telpā pieejamās informācijas, sākotnēji SDI konta ieviešana bija plānota jau no šā gada 1. jūlija, pēcāk – no jaunā gada. Diemžēl šobrīd neparedzamais un, visticamāk, nelielais prognozēto konta lietotāju skaits finansistiem liek raudzīties skeptiski uz SDI ieviešanu tuvā nākotnē.
“Mana īsā atbilde uz to, vai saimnieciskās darbības ieņēmumu konts tiks ievests no jaunā gada, ir – nē,” tā “Kultūrzīmēm” pauda Latvijas Finanšu nozares asociācijas (LFNA) pārstāvis Edgars Pastars.
“Jau pirms gada sākām sarunas un darbu pie SDI konta izstrādes, kas pati par sevi ir laba iniciatīva, lai nomaksātu nodokļus vienkāršotā režīmā.
Tomēr izpildījumā izrādījās, ka šis nodokļu maksāšanas režīms ir paredzēts tikai mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem.
Šobrīd šādu MUN maksātāju skaits Latvijā ir starp 8000 un 10 000. Veicām aptauju, kas parādīja, ka interese par kontu kopumā ir, bet pēc sarunām ar Finanšu ministriju bija skaidrs, ka sākuma periodā varētu būt sasniegti aptuveni divi tūkstoši lietotāju.
Izdalot to uz, piemēram, četrām lielām bankām, kas darbojas Latvijā, ir skaidrs, ka nekas liels katrai tur nesanāktu. Pēc būtības tas nozīmē, ka bankām, kuru klientu skaits mērāms ar septiņciparu skaitli, katrai ieviest SDI kontu nav saprātīgi,” skaidro E. Pastars.
Viņš piebilst: “Ir jāsaprot, ka šis konts ir pilnīgi jauns finanšu pakalpojums, kas jāsaskaņo arī ar uzraudzības iestādēm, ar VID. Valsts kompensē 50 000 eiro par šī pakalpojuma ieviešanu, un ar to vienai bankai pakalpojuma izstrādei pat būtu pietiekami, bet lielāko problēmu rada pieprasījuma puse – ņemot vērā nelielo potenciālo pakalpojuma lietotāju skaitu, bankām, lai gan tās izrādījušas interesi, īsti nav motivācijas to darīt, jo tās šobrīd ir pārslogotas un nodarbinātas ar prioritāru, to eksistencei būtisku pakalpojumu nodrošināšanu.”
Pašlaik Igaunijā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu piedāvā tikai viena kredītiestāde – “LHW” banka, kas apkalpo 3000 saimnieciskās darbības kontu.
“Šobrīd ir zināms, ka lielākā daļa kultūras darbinieku Latvijā lieto “Swedbank”, bet konta ieviešana citā bankā liktu viņiem mainīt kredītiestādi. Tāpat arī faktors, ka daļa mūsu lielo banku darbojas arī Igaunijā un Igaunijas tirgū tās neizvēlējās šā produkta ieviešanu – līdz ar to ir grūtāk pamatot, kāpēc to darīt Latvijā.
Mēģinājām uzrunāt arī mūsu mazās bankas, kurām būtu interesanti strādāt ar nelielu klientu skaitu, līdzīgas mazajai, bet inovatīvajai “LHW” Igaunijā, bet, pēc manā rīcībā esošās informācijas, īsti nevienai nav stratēģijas fizisko personu apkalpošanā,” teic Edgars Pastars.
Viņaprāt, šobrīd galvenais uzdevums kopā ar ministrijām ir saprast, kāda ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konta cilvēciskā seja – kas to lietos.
PIEREDZE
SANITA (vārds mainīts), menedžere vairākām mūziķu grupām (izveidojusi arī biedrību, kas palīdz īstenoties dažādām muzikālām idejām un projektiem – top dziesmu ieraksti, tiek veidoti muzikāli pasākumi, iesaistīti dažādi mūziķi, mākslinieki, piesaistīts kultūras fondu finansējums):
“Daži mākslinieki par paveikto darbu, piemēram, izveidotu videoklipu vai skaņu ieraksta režiju, līdz šim izrakstījuši rēķinus, citi – lielākoties mūziķi – atlīdzību saņēmuši autoratlīdzības formā, par ko esmu nomaksājusi visus nodokļus.
Pēc 1. jūlija daļa mūziķu, ar ko sadarbojas biedrība, nevēloties veikt papildu grāmatvedību, izvēlējās vieglāko ceļu – turpināt saņemt atlīdzību autoratlīdzības nodokļu režīmā.
Kopš 1. jūlija izmaiņām mazās autoratlīdzības izmaksāju ar drebošu roku. Kad vasarā atkal radās iespēja rīkot koncertus, rīkojām vairākus pasākumus, tomēr atlīdzība par uzstāšanos, piemēram, vienam mūziķim reizēm ir tikai ap simt eiro vai pat mazāk, un no šādas summas, saprotams, neiznāk obligātās sociālās iemaksas.
Tagad nesaprotu, vai gada beigās no manis nepieprasīs piemaksāt starpību, kuras, saprotams, biedrības kontā nav, jo tā īsteno atsevišķus projektus, un ar papildu peļņu nenodarbojas, vai tomēr starpību piemaksās pats cilvēks.
Ja nodokļu reforma bija domāta, lai uzlabotu mākslinieku dzīvi, tad iznākumā panākts, ka pasūtītājs baidās maksāt mazus honorārus, bet mākslinieks vienkārši saņem mazāk un nav drošs, vai nezaudēs to pašu.”
