Nodokļu reformas baltie plankumi 1
Saeima 21.jūlijā ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā lemj par nodokļu reformu. Koalīcijas vienošanās par tiem jau panākta iepriekš, tādēļ pirmajā lasījumā tie, visticamāk, tiks apstiprināti. Taču arī valdošo partiju pārstāvji atzīst – vēl ir atlicis daudz nepilnību, ko vajadzēs izlabot pirms apstiprināšanas galīgajā lasījumā, kas plānota 27. jūlijā. Grozījumu sagatavošanai gan atvēlēts samērā īss laiks – līdz pirmdienas pusdienlaikam.
Pat finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, iesniedzot nodokļu reformas paketi Saeimā, atzina, ka likumprojektos nepieciešama vēl virkne uzlabojumu. Kā vienu no nepilnībām politiķi min plānus samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumus par ziedojumiem. Finanšu ministrija (FM) gan sagatavojusi dažādus izmaiņu variantus, bet nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji tos visus kritizē un pauž bažas, ka šādas izmaiņas vairākkārt samazinās ziedojumu apjomu.
Tāpat sagaidāms, ka virkne deputātu gatavos priekšlikumus par akcīzes nodokļa izmaiņām. FM piedāvājumā akcīzes nodokļa palielināšana cigaretēm, alkoholam un degvielai paredzēta kā kompensējošais mehānisms, kas aizlāpīs reformas dēļ radušos caurumu budžetā. Deputāts Imants Parādnieks (NA) uzskata, ka atsevišķām produktu grupām, piemēram, alum, nodokļa kāpums varētu būt vēl radikālāks. Tāpat, viņaprāt, vajadzētu ieviest papildu likmi veselībai kaitīgiem produktiem – sāļajām uzkodām un saldinātajiem dzērieniem. Ieņēmumus no tā, viņaprāt, vajadzētu novirzīt veselības aprūpei.
Turpretim Ints Dālderis (“Vienotība”) pauda bažas, ka jau FM piedāvājumā paredzētais akcīzes palielinājums var izsaukt pretēju efektu – samazināsies patēriņš un nodokļu ieņēmumi krietni atpaliks no prognozēm. “Pārskatot akcīzes nodokli, ļoti būtiski stiprināt VID, muitu un tiesībsargājošās institūcijas, lai izskaustu nelegālā alkohola un kontrabandas degvielas apriti,” uzsvēra Dālderis. Tādēļ “Vienotības” deputāti gatavošot “fiskāli neitrālus priekšlikumus, kas būs pieņemamāki ar akcīzes nodokli apliekamo preču nozarēm”.
Arī finanšu ministres partijas biedrs un Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns neslēpa bažas par atsevišķiem reformas aspektiem. “Par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo likmi būs nepieciešamas diskusijas. Valsts un pašvaldību iestādēs jaunās kārtības administrēšana neradīs nekādas problēmas, bet privātajā sektorā pastāv risks, ka lielo algu saņēmēji mēģinās apiet šo nodokli, noformējot algu kā citāda veida ieņēmumus,” sprieda Vucāns.
Kopumā gan koalīcijas partneri pauda atbalstu nodokļu reformas virzībai, kamēr opozīcijas pārstāvji ir pavisam skeptiski. “Vienkāršam darba ņēmējam dzīve pēc šīs reformas kļūs pat grūtāka nekā bez tās. Valdošie skaidro, ka IIN izmaiņas ļaus cilvēkiem saņemt vairāk, bet tajā pašā laikā noklusē, ka degvielas akcīzes pieaugums izraisīs ne vien transporta pakalpojumu, bet faktiski visu preču cenu pieaugumu. Turklāt akcīzes ieņēmumi nespēs kompensēt reformas radītos trūkumus, un pat sociālā nodokļa palielināšana neglābs veselības nozari. Algu pieaugums cilvēkiem būtu jebkurā gadījumā, jo to paģēr situācija darba tirgū. Tādēļ viņiem labāk būtu bijis bez šādas reformas, jo algas pieaugtu, bet citi tēriņi ne tik ļoti,” uzskata deputāts Ivars Zariņš (“Saskaņa”).
Gaidāmā nodokļu reforma satraukusi arī pašvaldības, kuru budžetu lielā mērā veido iedzīvotāju IIN maksājumi. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome oficiāli aicinājusi Saeimu un valdību nodokļu reformas likumprojektu paketē noteikt pašvaldībām piekrītošo nodokļu proporciju 19,6% apmērā valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos kā pastāvīgu normu. “Tas nodrošinātu pašvaldību budžetu stabilitāti un prognozējamību gan šodien, gan ilgtermiņā,” teica LPS pārstāvis Gints Kaminskis.
UZZIŅA
Ko paredz nodokļu reforma?
*Ieviest diferencētu Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmi: gada ienākumiem līdz 20 000 eiro – IIN 20%; ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%). Solidaritātes nodokli viena procentpunkta apmērā novirzīt veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku – kontos, kas veidos valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu.
*Celt minimālo algu no 380 līdz 430 eiro. Pelielināt maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu no 115 uz 200 eiro. (Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un nākamgad pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt no 235 līdz 250 eiro mēnesī.
*Par vienu procentpunktu celt sociālās iemaksas. Noteikt pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības.
*Atlikt Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta. Aprēķinātās dividendes aplikt uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi. Ffiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.
*Celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
*Par 30 procentiem celt nodokli spēļu automātiem un galdiem. Ar 20 procentu nodokli aplikt arī izložu un azartspēļu laimestus, kas pārsniedz 3000 eiro.
*Saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma. Mikrouzņēmuma apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.
