“Nodokļu reforma nenesīs to pozitīvo ietekmi, ko sabiedrība gaida,” uzskata Uģis Mitrevics 54
Plānotā nodokļu reforma nenesīs to pozitīvo ietekmi, ko sabiedrība gaida, šādu viedokli intervijā LTV “Rīta panorāmai” pauda opozīcijas Saeimas deputāts Uģis Mitrevics (NA).
Politiķis kritizēja, ka Finanšu ministrijas piedāvājums nedošot labumu ģimenēm ar bērniem, jo tajā, piemēram, neesot ieplānoti pietiekami nodokļu atvieglojumi par apgādājamajiem.
Mitrevica pārstāvētā Nacionālā apvienība tuvākajā laikā iesniegšot likuma grozījumus, lai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ļautu strādāt abiem vecākiem, nesamazinot pabalsta apmēru. Partija lēš, ka šādas izmaiņas valsts budžetam izmaksātu ap 14 miljonus eiro.
Kā 6.septembrī informēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), valdības pārstāvji un sociālie partneri ir vienojušies no nākamā gada paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.
Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā – līdz 780 eiro, 2027.gadā – līdz 820 eiro, bet 2028.gadā – līdz 860 eiro.
Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā – 550 eiro, bet 2027.gadā – 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.
Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā patlaban esošo 500 eiro vietā.
Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%.
Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas mēneša ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidroja Ašeradens.
Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus – atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.
Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.
