Raudzīties patēriņa nodokļu virzienā 15
Endziņš uzskata, ka nodokļu stratēģija ir nepamatoti sasieta kopā ar citām tēmām. “Kāds sakars veselības aprūpes reformai ar nodokļu stratēģiju?” viņš vaicā. Viņam neesot šaubu, ka veselības aprūpei vajagot vairāk naudas, bet vienlaikus tiekot risināts pārāk daudz. “Tas ir tāpat kā ar ēšanu – ja mēģina vēderā dabūt pārāk daudz pārtikas, tad paliek slikta dūša,” secināja LTRK valdes priekšsēdētājs.
LTRK vadības priekšlikums bijis raudzīties patēriņa nodokļa virzienā, jo tas būtu mazāk kaitīgi, kaut gan, kopumā ņemot, neesot pareizākais ceļš.
“Ir jāattīsta darbaspēka nodokļa un faktiski visas nodokļu sistēmas progresivitāte, kā to Latvijai ieteikusi Pasaules Banka un Eiropas Komisija, tāpēc bagātākajam sabiedrības slānim pret to vajadzētu izturēties ar izpratni, jo tāda ir sociāli atbildīgas valsts ienākumu veidošanas stratēģija – turīgākajiem jādalās ar mazāk turīgo sabiedrības daļu,” norādīja Endziņš.
Ja koalīcija turpinās to zupu cept bez zivs, tad LTRK lemšot, kā rīkoties. Strādājot pie nodokļu reformas, esot izdarīts liels darbs, tāpēc negribas to paslaucīt pagultē, taču vajadzētu apsēsties pie baltas lapas un kopīgi pārskatīt nodokļu aprēķinus. LRTK vadība atzina, ka ar premjeru Māri Kučinski bijusi laba sadarbība, bet “tie asumi izveidojās dēļ koalīcijas”.
“Mēs esam ieinteresēti, lai valdība ir stabila, bet, ja rezultāts būs par sliktu Latvijai, tad būs jauna padomes sēde un jauni priekšlikumi,” brīdināja Endziņš.
Pret sociālā nodokļa palielinājumu
Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ir pārliecināta – ja darbaspēka nodokļu slogs paaugstināsies, ēnu ekonomika pieaugs.
“Šobrīd visi runā par nevienlīdzības mazināšanu, bet mēs uzskatām, ka īstā nevienlīdzība ir starp nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem. Tos 80 miljonus medicīnai prasīs no nodokļu maksātājiem, bet sistēmu jau lieto daudz plašāk,” sacīja LDDK ģenerāldirektore. Darba devēji atbalstot obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu no sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo tās ir sasaistītas ar katru konkrēto cilvēku. Taču LDDK vēlas, lai to ievieš no pašreizējās likmes, nevis to paaugstina. Meņģelsone uzskata, ka tas būtu iespējams, ja tiktu pārskatīti visi seši valstī pastāvošie sociālās apdrošināšanas veidi: valsts pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimību apdrošināšana, kā arī vecāku apdrošināšana, kas paredzēta periodā, kamēr tiek audzināts bērns līdz gada vecumam. Viņasprāt, tieši pēdējo varētu pārnest uz valsts pamatbudžetu. Igaunijā ir tikai trīs sociālās apdrošināšanas virzieni, bet Lietuvā – četri, tajā skaitā ir arī valsts obligātā veselības apdrošināšana.
Labklājības ministrs Jānis Reirs gan norādījis, ka aiztikt sociālo budžetu ir pietiekami riskanti, jo izdevumi ar katru gadu palielinās. Tā formula, kas tika ielikta aprēķinos pirms vairāk nekā desmit gadiem, neparedzēja tik lielu demogrāfisko kritumu.
Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars, vaicāts, vai koalīcija varētu pārskatīt nodokļu jautājumus, atbildēja, ka tam vairs neesot laika, jo vasarā valdībai un Saeimai ir jāstrādā pie likumprojektu paketes, lai rudenī valsts budžetu varētu sākt veidot, ņemot vērā nodokļu reformu.
