Nodokļu reforma kā uzcepta zivs zupa 15
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas ir lielākā uzņēmēju biedrība, aicina koalīciju sākt nodokļu reformu no baltas lapas, jo patlaban apspriestais variants samazinās iedzīvotāju ikmēneša ieņēmumus. Līdzīgs viedoklis ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK). Abu organizāciju vadība neatbalsta sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšanu, lai rastu papildu finansējumu medicīnai.
“Ja salīdzinām nodokļu politikas reformu ar zupas vārīšanu, tad iztēlosimies, ka mēs sākam vārīt zivju zupu un tā izdodas gana laba. Atnāk viens un saka: klau, pieliekam tai klāt mazliet eklērīšus. Mēs cenšamies pārliecināt, ka tie īsti neiederas zivju zupā, bet – nu labi! Atnāk otrs un saka – varbūt kečupu piespiežam klāt! Mēs sakām: nav īsti vietā, bet varbūt… Bet tajā brīdī, kad kāds no tās zupas sāk ķeksēt ārā zivis un saka: mēs to zupu varbūt vēl uzcepsim, tad tā jau vairs nav zivju zupa un mēs runājam par pilnīgi citu produktu. Sākumā darbs pie nodokļu reformas virzījās ļoti labi, bet tagad tā zupa ir kļuvusi nebaudāma,” secina LTRK valdes priekšsēdētājs J. Endziņš. LTRK vadība uzskata, ka pēc tam, kad vidējā termiņa nodokļu reformas pamatnostādnes tika apstiprinātas valdībā, koalīcijas padomē tās tiek pārveidotas, ieviešot papildu nodokļus, jo īpaši darbaspēkam, virzot arī tādas iniciatīvas, kas kropļo paveikto darbu un nesasniedz nodokļu reformas mērķi.
Aicina atgriezties pie baltas lapas
J. Endziņš un LRTK prezidents Aigars Rostovskis prognozē, ka darbaspēka nodokļu celšana veicinās ēnu ekonomiku, nodokļu slogs tiks uzlikts tiem, kas jau līdz šim maksāja nodokļus. Samazināšoties uzņēmumu konkurētspēja un iedzīvotājiem – ienākumi. Tas savukārt veicināšot cilvēku aizbraukšanu, iekšējā patēriņa kritumu un uzņēmējdarbības vides attīstības būtisku bremzēšanos.
LRTK aicina koalīcijas padomi atgriezties pie baltas lapas un mēģināt vēlreiz ar svaigu galvu fokusēties uz tiem mērķiem, kas izvirzīti nodokļu reformas pamatnostādnēs, un vispirms iespējami drīzāk nonākt pie 1050 eiro neto vidējās algas, kas būtu stimuls cilvēkiem braukt mājās, nevis projām.
A. Rostovskis piedalījās premjera izveidotajā darba grupā, kas meklēja papildu finansējumu medicīnai. Tur izdevies kopīgi vienoties, ka apmēram 10% papildu naudas varot atrast veselības aprūpes sistēmas iekšējās rezervēs.
“Ja es uzzinu, ka kolēģis zāles Briselē nopērk četrreiz lētāk nekā Rīgā, tad rodas virkne jautājumu. Ja mēs izvērtētu, kādas medicīniskās iekārtas ir iepirktas un cik bieži tās tiek izmantotas, tad arī rastos jautājumi. Tikko atklāja Stradiņa slimnīcas jauno korpusu, bet tur trūkst anesteziologu. Tas parāda asimetriju, ka kaut kādās lietās mēs tērējam bezjēdzīgi. Tiesa, medicīnai vajag papildu naudu, bet tā jāieplūdina sistēmā tikai tajā brīdī, kad ir pilnīga skaidrība, ka nauda vairs netiek tērēta bezjēdzīgi. Kad tiks piešķirta papildu nauda, tad vajadzētu ņemt vērā Igaunijas pieredzi un izveidot uzraudzības padomi, kurā iekļaut biznesa, arodbiedrības, parlamenta, sabiedrības pārstāvjus, kas sekotu līdzi medicīnas naudas izlietojumam.
Man ir ziņas, ka problēma par zemajām mediķu algām tiek nedaudz samākslota. Tiesa, daļai ārstu un medicīnas māsu alga patiešām ir ļoti zema, bet to nevar teikt par visiem, kas strādā valsts apmaksātajā medicīnā. Nu kaut vai viens piemērs. Šodien runāju ar savu mammu, kura bija apmeklējusi ģimenes ārstu. Daktere teikusi, ka ar viņas finansējumu viss esot kārtībā, ka tas viņu apmierina,” sacīja LTRK prezidents.
