35
Jūsu piesauktā 29% likme ir augstākā no Pasaules Bankas piedāvātā. Zemākā ir 19% – kāpēc to nepieminat? Tā ir pat zemāka nekā jūsu piedāvātā.
Šī likme tika ierosināta algām līdz 360 eiro, bet ir dažādi veidi, kā progresivitāti nodrošināt: ar likmes dažādošanu vai ar neapliekamo minimumu. Mēs esam gājuši to otro ceļu – straujāku progresivitāti nodrošināt ar neapliekamo minimumu.
Vai tiesa, ka pie jums bijuši darba devēju pārstāvji – Līga Meņģelsone, Jānis Endziņš, baņķieris Ilmārs Rimšēvičs un no solidaritātes nodokļa daudzcietušais Juris Gulbis – un apsolījuši atbalstu reformai tikai ar nosacījumu, ka nebūs lielāks progresīvais nodoklis?
Mēs strādājam kopā ar Darba devēju konfederāciju, ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru un ar arodbiedrībām. Nav bijušas izolētas sarunas ar kādu no grupām bez pārējiem, bet atklātas, visām pusēm sēžot pie galda. Protams, uzņēmēju pārstāvji būtu priecīgāki, ja progresivitāte būtu vēl mazāka, bet mēs esam palikuši pie šādas. Jāsaprot, reāli iespējams ir tāds reformu plāns, par kādu var vienoties ar sabiedrību. Labākais plāns ir labākais realizējamais. Šis tāds ir. Šis ir jauns sociāls līgums, kurā ir svarīgi, lai uzņēmēji novērtētu, ka šis ir solis pretī viņiem, viņu konkurētspējai. Tad arī varēsim prasīt aktīvāku rīcību ēnu ekonomikas apkarošanai.
Darba grupa strīdējās un neatrada papildu finansējumu veselībai. “Vienotības” nosacījumi reformas pieņemšanai piespiež atkārtoti atgriezties pie šī jautājuma. Premjera Kučinska darba grupā tikšot iesniegts priekšlikums sociālās iemaksas palielināt par procentpunktu, pusi no tā uzliekot darba devējam, otru pusi – darba ņēmējam.
Tas vēl nav iesniegts, un darba grupa vēl nav sanākusi. Jāsaprot, ka vienīgais nopietnais ir Finanšu ministrijas piedāvātais variants iekļaut veselības finansējumu kā daļu no sociālajām iemaksām esošo likmju ietvaros. Ar aprēķiniem rādām, ka, pārstrukturējot solidaritātes nodokli, sakārtojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu un palielinot minimālo algu, sociālās iemaksas būs lielākas. Arī ar to, ka minimālās sociālās iemaksas būs autoratlīdzību saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, sociālā budžeta ilgtspēja stiprināsies. Papildu uzkrājums no tām būtu vairāk nekā 100 miljonu eiro gadā. Tāpēc viena procentpunkta iezīmēšanu veselībai varētu atļauties. Šis piedāvājums nav guvis atbalstu, jo Labklājības ministrija grib vēl stiprāku sociālo budžetu.
Tomēr koalīcijas partneris ir kategoriski noraidījis ideju veselību finansēt no esošajām sociālajām iemaksām.
Ja noraida kādu racionālu ideju, tad ir jāpiedāvā labāks variants. Uzņēmēji piedāvāja atteikties no samazinātā PVN medikamentiem, pret ko sākotnēji bija izteikti negatīva reakcija. Jebkuras idejas pieņemšana ir vienošanās starp lielu sabiedrības daļu.
