35
Piedāvājot nodokļu reformu, jūs to veicat pamatā vienā blokā no trim – tikai ienākuma nodokļiem. Jūs nevērtējāt ieteikumus pārlikt šo slogu no darbaspēka uz īpašumu vai patēriņu?
Mūsu piedāvājumā mēs skaram patēriņa nodokli – palielinām akcīzi.
Jūs esot izteikusies, ka varētu palielināt PVN?
Nē, es neesmu to nedz piedāvājusi, nedz pieļāvusi. Tieši otrādi: pat uz priekšlikumiem veselības finansējumam palielināt PVN esmu pateikusi, ka to darīt nebūtu pareizi. Piekrītu Latvijas Bankas prezidentam, ka PVN izmaiņas ir galējs risinājums, kas ir jātaupa krīzes situācijām.
Bet, ja šai trīsgadu periodā ekonomiskās izaugsmes prognozes nepiepildīsies un budžetā būs lielāks iztrūkums, tāda nepieciešamība var rasties…
To es negribu izskatīt kā opciju. Mūsu gaišākie prāti – makroekonomikas un nodokļu speciālisti – ir rūpīgi strādājuši, un izaugsmes prognozes ir piesardzīgas.
Plānotā 4% izaugsme ir lielāka, nekā Eiropas Komisija ar Valda Dombrovska muti nākamgad paredzējusi Latvijai – 3,5%.
Eiropas Komisija to paredz, neņemot vērā nodokļu reformas ietekmi. Jā, tai ir bažas un jautājumi par ēnu ekonomikas pasākumiem. Tāpēc EK budžeta deficīta prognoze ir lielāka nekā mūsējā. Šīs vasaras laikā, gatavojot nodokļu reformas likumprojektus, atšifrēsim konkrētus veicamos pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanā.
Eiropas Komisija katru gadu kā mantru atkārto, ka nodokļu slogs jāpārliek no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu.
Jā, Eiropas Komisija iesaka daudz vairāk palielināt ieņēmumus no patēriņa un nekustamā īpašuma nodokļiem. Tiesa, tā nevar ietekmēt nacionālas valsts nodokļu reformu, bet tikai izteikt rekomendācijas. Piemēram, EK iesaka, ka no NĪN vajadzētu iekasēt vēl par 0,5% (no IKP) vairāk, tas ir, apmēram 130 miljonus eiro. Šobrīd no šī nodokļa iekasējam nedaudz vairāk par 200 miljoniem. Tad iedomājieties, kādam jābūt nodokļa palielinājumam! Ja mēs šobrīd piedāvātu palielināt NĪN, pastāvot tik nesakārtotai sistēmai, sabiedrība nespētu to samaksāt. Tas pierāda to, ka pašiem jādomā ar savu galvu.
Nesakārtota sistēma bija arī ar mikrouzņēmuma nodokli, arī ar daudzajām dažādajām peļņas nodokļa atlaidēm, bet to ātri spējāt salabot un neatlikāt lēmumu pieņemšanu uz diviem gadiem kā ar īpašuma nodokli.
Piekrītu, bet jāņem vērā, ka šīs reformas darba slogs valdībā ir gūlies uz Finanšu ministrijas pleciem sadarbībā ar sociālajiem partneriem – uzņēmējiem, arodbiedrībām. Bet nekustamā īpašuma nodokļa reformu nevaram paveikt, pirms Tieslietu ministrija ir veikusi savu mājasdarbu. Tagad tā ir apņēmusies noteiktā laikā sakārtot kadastra sistēmu, un tikai tad, kad tas būs izdarīts, varēsim runāt par nodokļa pārstrukturēšanu. Mainīt nodokļa likmes ar tik ārkārtīgi lielām kadastrālo vērtību atšķirībām un nepareiziem vērtību apzīmējumiem nozīmētu radīt vēl lielāku nevienlīdzību. Nekustamā īpašuma nodoklis būs jāpadara progresīvāks un taisnīgāks, bet visu pēc kārtas!
Jūs iepriekš “LA” vairāk esat uzsvērusi, ka vēlaties panākt lielāku progresivitāti arī ienākuma nodokļos. Vai tas, kas tagad piedāvāts, ir tas, ko vēlējāties? Progresīvā nodokļa līnija tīši vai netīši ir novilkta virs Saeimas deputātu atalgojuma un tieši ministru algu līmenī – 3750 eiro mēnesī.
Tieši otrādi – ministru algas ir virs šī sliekšņa.
Nu jā, šogad 3828 eiro, kas nozīmē, ka 23% jāmaksā būtu no 78 eiro.
Nekur jau nepazūd otrs solidaritātes princips – mēs pārstrukturējām solidaritātes nodokli, atceļot šo maksājumu, kurš vienkārši papildināja budžetu. Mēs to padarām par patiesu solidaritātes nodokli – nosakot 2. līmeņa pensiju griestus, tā lielo algu saņēmēji maksās sociālās iemaksas, nesaņemot par to pretī visus sociālos pakalpojumus. Daļa naudas tiek tiem cilvēkiem, kam šobrīd vajag sociālos pabalstus. Tā ir patiesa solidaritāte.
Mans jautājums bija, vai piedāvātā progresivitāte nodokļos ir tāda, kādu to bijāt iecerējusi.
Es būtu gribējusi ambiciozāku progresivitāti, bet, tā kā nevienlīdzības mazināšana ir jālīdzsvaro ar konkurētspējas palielināšanu, tad šis ir optimāls risinājums. No nodokļu sloga samazinājuma visvairāk gūst mazo algu saņēmēji.
Nodokļu sloga ziņā pietuvojamies Baltijas kaimiņu līmenim. Tiesa, lietuvieši iet pretēju ceļu – viņi gatavojas samazināt vēl nodokļu slogu lielo algu saņēmējiem, jo sev par stratēģisku mērķi izvirzījuši kļūt par klientu apkalpošanas centru IT un finanšu pakalpojumos. Bet šajā “žurku skrējienā” neskriesim līdzi.
