35
Ar šo nodokļu piedāvājumu tiks radīts diezgan liels iztrūkums budžetā, kas tiek pildīts ar cerībām, ka to aizpildīsiet ar straujāku uzņēmējdarbības attīstību.
Patiesībā nodokļu ieņēmumi diezgan ātri nāks atpakaļ. Mēs to redzam pēc Igaunijas piemēra. Pēc reinvestētās peļņas nodokļa ieviešanas pirmajos četros gados par 20% pieauga investīciju apjoms, it īpaši MVU. Tiesa, jāņem vērā, ka tolaik investīciju pieplūdums bija daudz lielāks. Pašu kapitāla struktūra uzlabojas uzņēmumiem, un tie kļūst pievilcīgāki investoriem.
Bet tūlīt – 2018. gadā – par cik samazināsies nodokļu ieņēmumi no uzņēmumiem?
Sākumā diezgan būtiski. Jo vienlaikus atsakāmies no UIN avansa maksājuma (pašlaik jāmaksā nodoklis par prognozēto peļņu). Tādā veidā paredzamais deficīts ir 180 miljoni. Ņemot vērā, ka tiks ierobežots termiņš, kādā veidā varēs izņemt iepriekšējos gados uzkrāto peļņu, tas daļēji kompensēsies. Paredzams, ka uzņēmēji centīsies izņemt iepriekšējos trīs gados uzkrāto peļņu, trīs gadus varēs izņemt 10% apmērā no nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pēc tam 20% apmērā.
Kam atvieglosiet administrēšanu – VID vai iedzīvotājiem?
Diferencētā ienākuma nodokļa piemērošanā gribam atteikties no vienreizējās deklarēšanās un pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa saņemšanas nākamā gada sākumā. Gribam nodrošināt, lai jau katru mēnesi strādājošie maksātu mazāku ienākuma nodokli un saņemtu lielāku algu. Tas būs sarežģītāk VID, bet vienkāršāk iedzīvotājiem.
No pirmā acu uzmetiena nodokļu reforma vairāk atgādina lielveikalu atlaižu akcijas: lūk, te atlaide iedzīvotāju ienākuma nodoklim, kas tiek plaši izziņota, bet vienlaikus citām precēm, tas ir, nodokļiem, ir augstākas likmes. Iedotai naudiņai jāatgriežas atpakaļ budžetā.
Jā un nē. Nodokļu reforma nenozīmē tikai nodokļu samazinājumu, bet pareizu strukturēšanu un godīgāku sadali. Tas ir svarīgs princips nevienlīdzības mazināšanai, jo turīgākie nedzīvo no algas. Tāpēc samazinām algas nodokli, bet palielinām kapitāla nodokli. Kompensācijas pasākumi ir citos nodokļos, piemēram, akcīze.
Par akcīzi. Tā palielinās ne tikai autobraucēju izmaksas, bet arī sabiedriskā transporta cenas un, visbeidzot, arī preces veikalā. Vai tas nav mīts, ka, palielinot budžetu, nodokļu reformas iespaidā iedzīvotājiem būs vairāk naudas?
Tiem, kas strādā, būs vairāk naudas. Lielā matemātika liecina – nodokļu samazinājumam neliekam pretī līdzvērtīgu nodokļu palielinājumu. Mēs to kompensējam daļēji – ar kapitāla un akcīzes nodokļiem, ar azartspēļu un izložu nodevu, saprātīgi tiks ierobežoti attaisnoto izdevumu atgūšanas limiti. Ceram, ka pārējo – ap 100 miljonus eiro – kompensēs lielāka ekonomiskā aktivitāte un ēnu ekonomikas apkarošana. Beidzot esam izkāpuši no lineārās jeb ekseļa tabulveida domāšanas, kas Finanšu ministrijai bijusi raksturīga, ka jebkuru nodokļu palielinājumu vērtē, neskatoties uz tā ietekmi tautsaimniecībā.
Kāpēc tad eksprezidents Andris Bērziņš saka, ka reforma paņems vairāk nekā iedos? Kāpēc Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka nevienlīdzība netiek pienācīgi mazināta?
Bažas ir pretējas un pretrunīgas. Vieni grib lielāku nodokļu slogu, otri – mazāku. Daļa sabiedrības vispār nemaksā IIN. Situācijā, kad piedāvā nodokļu atlaides, ieguvuma tiem nav. Acīm redzams, ka mazo algu saņēmēji iegūs visvairāk. Slogs no kapitāla būs mazāks nekā ieguvumi no IIN.
