Nodokļu reforma ir līgums ar sabiedrību. “LA” saruna ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu 35
Kāpēc Latvija neies Pasaules Bankas norādītās nodokļu reformas virzienā, kāpēc progresīvais nodoklis nav tik progresīvs, kā cerēja pati finanšu ministre, un kur ņemt naudu veselības aprūpei – par to intervijā “LA” finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Kad jūs nodokļu reformas sakarā nācāt klajā ar priekšlikumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23% līdz 20%, tad Finanšu ministrija steidzās visiem paziņot katra ieguvumus maciņā – no 20 līdz 30 eiro ik mēnesi. Un visi bija par. Kad jūs sākāt domāt, kur meklēt trūkstošos 462 miljonus budžetā, un piedāvājāt “kompensējošos mehānismus”, tad šāds skaidrojums izpalika un sajūsma noplaka. Tagad valdošais secinājums par nodokļu reformu – “ar vienu roku dod, ar otru roku ņem”. Aizmirsies ir sākotnējais nodokļu reformas mērķis. Atgādiniet!
Dana Reizniece-Ozola: – Darbu pie reformas sākām pagājušā gada sākumā, tiklīdz jaunā valdība stājās pie stūres. Sākām publiskas diskusijas, kādam jābūt reformas mērķim. Viedokļi bija dažādi: daļa runāja par to, ka svarīga konkurētspēja, daļa uzstāja, ka jāgūst papildu ieņēmumi, citi gribēja mazināt nevienlīdzību, vēl citi iestājās, ka jāpalielina konkrētu nozaru finansējums. Pirms ķeras pie konkrētu likmju piedāvājuma kādam nodoklim, jāvienojas par principiem un to, kādus mērķus vēlamies sasniegt.
Bija pasūtīts Pasaules Bankas pētījums, kura galvenais uzdevums bija ģenerēt, kur gūt papildu ieņēmumus. Pasaules Banka savu darbu paveica, bet nedomāja par konkurētspējas palielināšanu. Tāpēc tajā ir tādi piedāvājumi kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana līdz 29% salīdzinoši zemam atalgojuma līmenim – tiem, kas bruto saņem virs 1300 eiro. Arī nekustamā īpašuma sloga būtiska palielināšana. Vēl papildus 400 miljonu iekasēšana no akcīzes. Atteikšanās no dažāda veida atvieglojumiem uzņēmumiem. Tātad – kā vēl vairāk piegriezt skrūvītes.
Diskusijās ar uzņēmēju organizācijām un arodbiedrībām sapratām, ka tas nebūs pareizais ceļš. Mums uz stabilākiem pamatiem jānoliek konkurētspēja. Jāsaprot, ka pašlaik izaugsme balstīta uz ES fondu līdzekļiem. Tiklīdz šīs ārējās naudas pieplūduma nebūs, tā… Pagājušais gads bija tam piemērs, kad piedzīvojām kritumu ekonomikas attīstībā un būvniecība apstājās. Ja mēs gribam pietuvoties ES vidējam dzīves līmenim (igauņi jau pārsnieguši 75% no ES vidējā IKP uz iedzīvotāju, mēs vēl tikai ap 65% grozāmies), tad konkurētspēja jānoliek uz stabilākiem pamatiem.
Otrs. Mums tiešām ir liela nevienlīdzība ienākumos, īpaši strādājošo vidū. Tā statistikā parādās tik liela arī tāpēc, ka mums ir salīdzinoši liela ēnu ekonomika ar aplokšņu algām. Mums nav informācijas par patiesajiem ienākumiem. Tas ir blakus priekšnosacījums, kas jāņem vērā, domājot par nodokļu politiku nevienlīdzības mazināšanā.
Trešais. Jā, budžetā vajag vairāk resursu. Divas taktikas iespējamas: palielināt nodokļu slogu un iekasēt vairāk vai mēģināt to panākt, apkarojot ēnu ekonomiku un iekustinot tautsaimniecību. Ejam šo otru ceļu. Uz tā būvējam konkrēto nodokļu
piedāvājumu.
