Nodokļu reforma – ar biznesu uz Lietuvu? 4
Varbūt mums arī savu biznesu pārcelt uz Lietuvu, jo tāpat jau pēc degvielas un uz veikalu brauksim pāri robežai – jautāja uzņēmēji, kuri bija atnākuši uz “Latvijas Avīzes” organizēto diskusiju Bauskas Grāmatu svētku ietvaros “Nodokļi apģērbj vai izģērbj?…” Uz šo un citiem jautājumiem centās atbildēt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras politikas daļas eksperts Jānis Atslens.
E. Putra: Ir pagājis gads, kopš uzsākām darbu pie nodokļu reformas, kuras mērķis ir Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšana, vismaz Baltijas valstu līmenī, kā arī iedzīvotāju nabadzības mazināšana. Mājsaimniecībās mēnesī varētu gūt papildu ienākumus līdz 50 eiro uz cilvēku. Ieguvēji būs arī mūsu seniori – samazināsies iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pieaugs neapliekamais minimums, trīs gadu laikā sasniedzot 300 eiro. Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem samazināsies no 23 uz 20%. Nodokļu reforma sākumā bija potenciāli spēcīgāka, taču dažādu iemeslu dēļ tā pilnībā tiks ieviesta tikai 2020. gadā.
J. Atslens: Sākotnēji mēs atbalstījām un strādājām kopā ar valdības partneriem pie reformas izstrādes, bet darba procesā labo ideju palika pavisam maz. Darbs ir padarīts liels, palikušas divas trīs labas idejas, kas palīdzēs attīstīties, piemēram, uzņēmumiem, kas vēlas investēt nopelnīto naudu attīstībā, jo to neapliks ar nodokli kā līdz šim. Tā ir laba ziņa uzņēmējam. Otra labā lieta – tiek saglabāta mazo uzņēmēju nodokļu likme 15% apmērā. Tas nozīmē, ka šis starta pakāpiens attīstībai cilvēkiem, kuri vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, saglabāsies.
Bet kas par to visu maksās?
E. Putra: Reformai būs kompensējošie avoti – tieir pievienotā vērtības nodokļa sliekšņa samazināšana, akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam un tabakai. Pieaugs akcīze arī degvielai – tas varētu būt trīs četru eirocentu apmērā. Mūsu redzējums ir tāds, ka trīs gados šī reforma papildus valsts budžetā dos vairāk nekā 200 miljonus, samazinot darbaspēka nodokli mazām un vidējām algām.
Diemžēl palielināsies nodoklis par dzīvokļa izīrēšanu. Tas nozīmē, ka kļūs dārgāki arī mājokļi…
Paliks 10% nodokļa maksājums, jo likumā ir ierakstīts 50% samazinājums. Es arī iestājos, ka jāieraksta likumā 10%, bet beigās tas ir ierakstīts kā 20% nodoklis ar 50% samazinājumu. Tas varbūt ir ar domu nākotnē to palielināt. Taču būsim reāli – ja šo nodokli palielināsim, tad liela daļa atkal aizies atpakaļ melnajā zonā.
J. Atslens: Jūs kā Bauskas iedzīvotāji noteikti esat pamanījuši, ka pierobežā, īpaši Igaunijas pusē, populāri ir braukt iepirkt alkoholu uz Latviju. Un pērn šis “jautrais tūrisms” budžetā papildus ienesa astoņus miljonus eiro. Es domāju, ka tā ir liela nauda kopējam budžetam. Protams, akcīzes celšana šādām lietām ir atbalstāma, taču tam vajadzētu būt samērīgi pret Igaunijas un Lietuvas tirgiem, lai šie tūristi turpinātu braukt iepirkties pie mums, nevis mums būtu jābrauc iepirkties pie kaimiņiem.
Tagad cenas degvielai Lietuvā ir tādas pašas kā mums, bet tur tajā ir ietverts arī transporta ekspluatācijas nodoklis. Premjers raidījumā “Krustpunkti” teica, ka valdībai ir arī plāns B – ja lietuvieši necels akcīzes nodokli degvielai, mēs arī necelsim. Kāpēc valdība no mums kaut ko slēpj? Vajag spēlēt ar atklātām kārtīm. Jau tagad inflācija ir liela. Nav jēgas celt nodokļus, ja jau tagad nevaram apkarot kontrabandas cigarešu tirdzniecību.
E. Putra: Valdības protokola lēmumā ir ierakstīts punkts, ka gadījumā, ja plāns akcīzes iekasēšanā nepildās, mēs likumu pārskatām un atgriežamies pie iepriekšējās likmes. Valsts kase katru nedēļu ziņo, kā pildās plāns, un mēs izvērtējam šo dinamiku. Piemēram, cigarillām akcīzes likmi pacēla ļoti būtiski un plāns nepildās. Rodas arī cits jautājums – vai plāns nav par lielu? Pirmajā pusgadā valsts budžets ar akcīzes nodokļiem pildās labi, tam ir aptuveni 2% pārpilde. Ar degvielu būs līdzīgi – aptuveni pusgadā varēsim izdarīt secinājumus un izdarīt grozījumus, ja tādi būs nepieciešami.
No zāles: Es kā uzņēmējs ar trīsdesmit gadu pieredzi, visticamāk, pēc jaunā gada būšu uzņēmējs Lietuvā. Jo mētāšanās ar likuma maiņām un nodokļiem noved mūs pie tā, ka es savu darbu nevaru plānot. Mūsu lielākā problēma ir lielais birokrātiskais aparāts. Latvijā ir 180 tūkstoši ierēdņu. Tas attiecas arī uz pašvaldībām. Ja uzņēmumā ar trīs miljonu apgrozījumu ir viens grāmatvedis, tad pašvaldībā būs 20. Mēs neesam tik bagāti, ka varētu to atļauties. Samaziniet birokrātiju un sāciet domāt par tautu!
Es arī nāku no uzņēmēju vides, un mūsu zemnieku saimniecība darbojas jau 25 gadus. Vēl pagājušajā nedēļā pats sēdēju un strādāju uz kombaina un kūlu labību, tāpēc birokrātiskais aparāts man arī nav svešs. Šobrīd premjers ir pieteicis un darba kārtībā ir valsts pārvaldes reforma, kas paredz ierēdņu skaita samazinājumu par 6% trīs gadu laikā. Šī nodokļu reforma ir plānota līdz 2022. gadam, strauju izmaiņu nebūs.
J. Atslens: Svārstīgā nodokļu politika tiešām ir liela problēma, arī ārzemju investoriem. Pateicoties nodokļu reformai, ceram, ka līdz 2022. gadam būs skaidrība. Gan pašiem uzņēmējiem, gan valdībai jāsāk domāt arī par Eiropas struktūrfondu izsīkumu, kas paredzēts 2021. gadā. Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tas ir viens no lielākajiem atbalstiem, lai attīstītos.
Vai tas ir normāli, ka pensionāriem pieliek tikai dažus eiro, bet Saeimas deputāti algas palielina sev ar vērienu?
E. Putra: Deputātu algas ir piesaistītas valsts vidējai mēnešalgai, kas varbūt nav pats objektīvākais rādītājs. Bet tad jautājums – pēc kā mums vajadzētu pielīdzināt deputātu algas? Es varu runāt tikai par sevi, mans atalgojums ir 1500 eiro mēnesī.
Indulis Pētersons, uzņēmēju kluba “Bauska 97” prezidents: Ēnu ekonomikas pamatā ir aplokšņu algas un PVN shēmas. Varbūt, samazinot nodokļu procentus, samazināsies arī ēnu ekonomika?
Situācija ar ēnu ekonomikas mazināšanu uzlabojas, valsts katru gadu 45 – 50 miljonus iekasē vairāk. Nodokļu reformas rezultātā iedzīvotājiem IIN ar mazām algām samazinās no 23 uz 20% un tas ir tas virziens, uz ko norādījāt. Pievienotās vērtības nodoklis – tas rada aptuveni 70% no ēnu ekonomikas. Tāpēc PVN karuseļu shēmas ir dienaskārtībā. Diemžēl Eiropā daudzas valstis bloķē reverso PVN shēmu. Nākamajā gadā uz saimniecības un elektroprecēm būs reversais PVN un mēs vairs nebūsim arī zelta tirgošanas lielvalsts, kas bija populāri mūsu valstī.
Kāpēc jūs neko nedarāt, lai apturētu viltus slimību lapu izmantošanu? Daudzi ierēdņi ņem slimības lapas, lai vienkārši visus muļķotu!
Tas nav viennozīmīgi vērtējams jautājums. Daudzās slimības lapas ir arī objektīvs rādītājs, jo veselības aprūpe ilgstoši nav saņēmusi pietiekamu finansējumu un sabiedrība kopumā noveco. Mēs zinām, ka bija uzņēmumi ar sezonālu raksturu, kas algoja darbiniekus uz deviņiem mēnešiem un pārējos trīs maksāja valsts. Tur tika pārskatīts likums un tagad 16 mēnešos jābūt nostrādātiem vismaz 12 mēnešiem, kas maina situāciju. Tāpēc arī veselības nozarei nākamajā gadā papildus atvēlēti 200 miljoni – no tiem 80 miljoni būs atalgojuma palielināšanai, 120 miljoni – rindu mazināšanai un pieejamībai. Nākamgad kopējais veselības aprūpes budžets pārsniegs vienu miljardu eiro.
J. Atslens: Latvijā ir aptuveni 800 tūkstoši darba ņēmēju. Katru mēnesi ārsti izraksta aptuveni 15 tūkstošus slimības lapu. Tas ir liels cilvēku skaits, kas neiet uz darbu, nerada pievienoto vērtību. Uzņēmēji mums ir ļoti bieži sūdzējušies, ka ir daudz negodprātīgu darbinieku, kas izmanto vieglo slimības lapu iegūšanas procesu, ir daudz ilgstošo slimotāju, kas izmanto nepilnības darba tiesībās. Vienīgais risinājums – pēc iespējas ātrāka un plašāka e-veselības ieviešana. E-veselības ieviešana ir ērti lietojama gan ārstiem, gan pacientiem. Tad ģimenes ārstiem būtu daudz grūtāk izrakstīt dīvainas slimības lapas, kas nav īsti pamatotas. Diemžēl ir dažādas problēmas šīs sistēmas ieviešanā, jo Latvijā ārsts ir vidēji piecdesmit gadus vecs un viņš mazliet turas pretim šīs elektroniskās sistēmas ieviešanai.
