Nodokļu reforma apdraudēta 7
Rīt valdība vēlreiz mēģinās lemt par nodokļu reformu, kuru pagājušajā nedēļā aiz slēgtām durvīm rīkotajā valdības sēdē pēc četru stundu ilgušiem strīdiņiem atlika uz nedēļu.
Kā zināms, lēmums netika pieņemts, jo pret iecerēto nodokļu reformu iebilst valdošās koalīcijas partija “Vienotība”. Tā uzskata, ka Finanšu ministrijā (FM) sagatavotais reformu plāns nav pietiekami rūpīgi sagatavots, tas jāpārstrādā.
Ja nepārstrādās, “Vienotības” ministri solījuši par to nebalsot. Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola draudējusi atkāpties no amata, ja netiks atbalstīts FM piedāvātais nodokļu reformas plāns.
Kaut arī no 14 valdību veidojošajiem ministriem “Vienotību” pārstāv tikai pieci, reformas pamatnostādņu apstiprināšanai valdībā pietiek ar Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības ministru balsīm, Ministru prezidents Māris Kučinskis, šķiet, ir lielās sprukās, jo bez visu koalīciju veidojošo partiju atbalsta nodokļu reformas īstenošana tik un tā nebūs iespējama.
Partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa publiski paudusi, ka FM piedāvājumā netiek sasniegts nodokļu reformas galvenais mērķis – iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība nemazinās. Ieguvēji būšot tikai lielo algu saņēmēji. Otrkārt, FM piedāvātais nodokļu reformas plāns neparedz papildu finansējumu veselības aprūpei, kas savukārt var satricināt sociālo budžetu. Treškārt, “Vienotība” prasa neapturēt jaunās politikas iniciatīvas. Tikai izpildot šīs trīs prasības, tā varētu piekrist nodokļu reformai.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādījusi, ka veselības budžeta problēmas esot jārisina atsevišķi, neskarot nodokļu reformu. Vakar viņa “LA” izteica cerību, ka trīs prasības ļaus “Vienotības” ministriem atbalstīt pamatnostādnes, lai var sākt izstrādāt likumus.
“Pret šo plānu mums ir būtiski iebildumi. Un tā nav tikai kaut kāda mūsu iegriba vai tēlota poza. Mūs aicina sasteigti pieņemt to, kas, visticamāk, būs jāpārskata drīz pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām,” saka Saeimas deputāts, partijas “Vienotība” valdes loceklis Edvards Smiltēns. “Pašlaik plānā nav skaidri redzams, ar ko tiks kompensēta tā 462 miljonu eiro plaisa, ko valsts budžetā radītu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums, minimālās mēneša darba algas, IIN atvieglojumus par apgādājamiem paaugstināšana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma maksimālo apmēru palielinājums. FM plānotā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam, cigaretēm un degvielai šo plaisu samazinātu vien par aptuveni 40 miljoniem eiro jeb astoņiem līdz deviņiem procentiem. FM plānojusi, ka iztrūkumu budžetā nosegšot ekonomikas izaugsmes un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi. Taču tikai uz tiem balstīties ir riskanti, ar to vien var nepietikt.”
Edvards Smiltēns spriež, ka FM nodokļu reforma vairāk balstās nevis uz aprēķiniem, bet uz pieņēmumiem, kuri varētu kompensēt šo 462 miljonu eiro plaisu. Bet neesot pilnīgas pārliecības, ka ar pieņēmumiem vien tas izdosies. Iznākumā būs jāķeras pie citiem līdzekļiem, ar ko aizbāzt šo caurumu budžetā. Viens no tiem – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes paaugstināšana par diviem procentpunktiem, ko neoficiāli finanšu ministre jau esot minējusi kā rezerves variantu, ja nedos cerēto nodokļu reformas plānā pašlaik paredzētie paņēmieni. PVN likmes celšana, viņaprāt, esot ļoti ticama, tāpēc ka tas ir visvieglāk iekasējamais nodoklis.
Ja nodokļu reformas plāns paredz iekasēt nodokļos vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad tas nozīmē, ka jābūt līdzekļiem, ar ko kompensēt valsts budžeta izdevumus. Bet tie FM piedāvātajā plānā nav redzami.
Cita starpā šaubas rada arī tas, vai, piemēram, pensionāriem piedāvāto mēneša neapliekamā minimuma paaugstinājumu līdz 250 eiro 230 eiro vietā “neaprīs” plānotais akcīzes nodokļa palielinājums degvielai, kas savukārt radīs pilnīgi visu pārtikas preču un pakalpojumu sadārdzināšanos. Pēc tam var iznākt, ka FM izreklamēto nodokļu atvieglojumu vietā iedzīvotājiem, tostarp pensionāriem, tiktu uzkrauts vēl lielāks nodokļu slogs.
Viņaprāt, īstenojot FM piedāvāto nodokļu reformu, budžeta deficīts palielinātos par 170 miljoniem eiro. Bet ar Eiropas Komisiju (EK) šis palielinājums vēl neesot saskaņots.
FM parlamentārajam sekretāram Edgaram Putram (ZZS) vaicāju, vai “Vienotības” prasības ir izpildāmas. Viņš atzīst, ka prasības nepieļaut ārējā parāda veidošanos, tāpat par papildu finansējumu veselības aprūpei ir izpildāmas. Sarežģītāk esot ar jaunās politikas iniciatīvām. Vispirms būtu jāzina, kuras ir tās, par kurām iestājas “Vienotība”. Ja ar tām domāts papildu finansējums izglītībai, tad diezin vai tas būtu iespējams. Viņaprāt, neesot iemesla apšaubīt FM veiktos aprēķinus, kā tiks kompensēts tas iztrūkums, ko budžetā radītu IIN reforma. “Jā, varu pieļaut, ka būs kādas nobīdes par 2020. vai 2021. gadu. Bet tuvākajiem gadiem aprēķini, tostarp par ieņēmumiem, kuri kompensētu IIN reformas radīto iztrūkumu budžetā, ir veikti pietiekami precīzi. Kurš tad vēl labāk to prastu aprēķināt, ja ne FM?” teic Edgars Putra.
Viņaprāt, “Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam” ir konceptuāls dokuments, par kuru vispirms jāvienojas valdībai. Ja to izdotos pieņemt, tad konkrētie pasākumi ieņēmumu palielināšanai tiktu paredzēti, gatavojot grozījumus nodokļu likumos.
Uz jautājumu, kā “Vienotība” rīkosies turpmāk, Edvards Smiltēns atbild, ka, ņemot vērā pagājušajā nedēļā Rēzeknē rīkotos pasākumus par godu Latgales kongresa simtgadei, par turpmāko rīcību neesot izlemts. Par to lemšot šodien rīkotajā partijas valdes sēdē. Pēc viņa teiktā, rīt paredzētajā valdības sēdē, visticamāk, nekāda galīgā lēmuma vēl nebūšot.
