Uzņēmēji prasa politiķiem nemainīgu nodokļu politiku 8
Uzņēmēji mudina politiķus necelt pašlaik ieviestos nodokļus un neieviest jaunus. Tāpat uzņēmēji uzstāj, lai nodokļu likumus negrozītu sešas reizes gadā un lai sabiedrība zinātu laikus, kādas izmaiņas tiek gatavotas.
Stabila un prognozējama nodokļu politika, viņuprāt, veicinātu gan tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju, gan nodrošinātu pastāvīgus ieņēmumus valsts pārvaldes vajadzībām.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), kas apvieno vairāk nekā 5000 dažādu nozaru uzņēmumus, ir gatavs nodokļu politikas trīsgadu plāns, kas Saeimas deputātiem, ministriem un ministriju ierēdņiem pagājušās nedēļas nogalē tika atklāts LDDK un Saeimas kopīgi rīkotajā apspriedē “Kādai būt Latvijas nodokļu politikai?”. Uzsvars tajā likts uz nodokļu sistēmas vienkāršošanu, prasmīgāku iekasēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, nevis uz nodokļu celšanu, kas Finanšu ministrijas ierēdņiem šķiet pats ērtākais ceļš uz ieņēmumu palielināšanu.
Saeimas vēlēšanu priekšvakarā aicinādama politiķus nemānīt vēlētājus, savās nodokļu politikas programmās nesolot piena upes ķīseļa krastos, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzina, ka sarīkot šo apspriedi rosināja uzņēmēju bažas par nesen izskanējušajiem finanšu ministra A. Vilka izteikumiem apspriest nodokļu politiku, ko sabiedrība uztvēra kā pieteikumu kārtējam nodokļu palielinājumam. Kaut arī 2011. gadā A. Vilks solīja turpmākos trīs gadus neko nemainīt, šā gada valsts budžeta projektā paredzēja ieviest ostu nodokli, subsidētās elektrības nodokli, akcīzes nodokli autogāzei, paaugstināt dabas resursu nodokli drukātajai reklāmai, mikrouzņēmuma nodokli. Par tādu pašu nodokļa paaugstinājumu uzņēmumos uztvēra plānu noteikt obligāto atalgojumu mazo kapitālsabiedrību valdes pārstāvjiem.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda bažas par arvien augošajiem ministriju pieprasījumiem valsts budžetam, kas pašlaik ir 7 miljardu eiro liels. “Lai nodrošinātu to pašreizējā apmērā, vienam darba spējīgam iedzīvotājam, kādu Latvijā ir aptuveni viens miljons, nodokļos jāsamaksā 7000 eiro gadā. Taču ministriju pieprasījumi ik gadu aug, pēc tiem, piemēram, 2017. gada budžetā būtu nepieciešami papildu 1,2 miljardi eiro. Kur šo naudu ņemt, ja iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, tāpat Eiropas Savienības fondu finansējums līdz 2020. gadam var sarukt par 4 līdz 6 procentiem?” viņa jautā.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja, SIA “PwC” valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka kļūdaina ir pašlaik radītā nodokļu sistēma, kas visus uzņēmumus apcērp un nodokļu atvieglojumus dala vienādi. Viņasprāt, lai attīstītu Latvijas ekonomiku, nodokļu atvieglojumi jātēmē vispirms uz tiem uzņēmumiem, kas gūst vislielāko peļņu un kuros strādājošie saņem vislielāko atalgojumu. Viņasprāt, Latvijā ir tikai četras nozares (enerģētika, kokapstrāde, finanses, komunikācijas), kurās strādājošie uzņēmumi ir ar augstu pievienoto vērtību un kuriem būtu vajadzīgs atvieglots nodokļu režīms.
Arī akciju sabiedrības “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis domā, ka nodokļu politikas veidotājiem jāzina, kādas tautsaimniecības nozares būtu jāatbalsta vispirms. Viņš iestājas par nodokļu politikas plānošanu vismaz septiņiem turpmākajiem gadiem, nevis kā tas ir pašlaik, kad nodokļu likmes un noteikumi mainās ik gadu, apspriežot kārtējo valsts budžetu.
LDDK viceprezidents, SIA “Latvijas mobilais telefons” valdes priekšsēdētājs Juris Binde spriež, ka galvenie virzieni, uz ko turpmāk valsts pārvaldei jāliek uzsvars, ir divi: nodokļu nemaksātāji un ēnu ekonomika. Svaigākais Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) mācību spēku pētījums par ēnu ekonomiku trijās Baltijas valstīs liecina, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn sasniedza 23,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), toties Lietuvā tikai 15,3%, Igaunijā – 15,7% no IKP.
Viņaprāt, cīņā pret ēnu ekonomiku jāpārskata valsts un pašvaldību iepirkumu kārtība, kurā uzsvars tiek likts uz vislētāko piedāvājumu.
Uzziņa
Ko politiķiem prasa uzņēmēji?
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN):
* ievērot likumā paredzēto IIN likmes samazinājumu – 2015. gadā 23%, bet 2016. gadā – 22%; neieviest tā sauktās progresīvās likmes – atkarībā no ienākumu lieluma;
* paaugstināt ar IIN neapliekamo ienākumu daļu jeb minimumu un minimālo algu.
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI):
* nepalielināt pašlaik noteiktās VSAOI likmes – 10,5% darba ņēmējiem un 23,59% darba devējiem.
Uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN):
* nepalielināt UIN pamatlikmi;
* nemainīt UIN atvieglojumu un atbrīvojumu apjomu.
Mikrouzņēmuma nodoklis:
* pilnīgot nodokļa likumu, paredzot strādājošajiem sociālās garantijas.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN):
* nesamazināt PVN pamatlikmi un samazinātās likmes;
* neieviest jaunas samazinātās likmes un citus atvieglojumus.
Akcīzes nodoklis:
* nosakot likmes, ievērot to iespējamo ietekmi uz ēnu ekonomiku konkrētajā nozarē;
* gādāt, lai nodokļa slogs būtu samērīgs ar Lietuvu un Igauniju;
* nepalielināt nodokļa atvieglojumu un atbrīvojumu apjomu.
