Nodokļu parādnieki pliki un nabagi 19
Daļa nodokļu parādu veidojušies krāpšanu rezultātā, tāpēc tie drīzāk būtu uzskatāmi nevis par nodokļu parādiem, bet valstij radītiem zaudējumiem. Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) iespējas atgūt šo naudu ir visai niecīgas. VID mērķis ir trīs gadu laikā dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā. No kopējā vairāk nekā miljarda eiro parāda Latvijas valsts budžetam reāli piedzenami esot vien vairāk nekā 155 miljoni eiro, informē VID amatpersona.
Lielāko nodokļu parādnieku jaunākais saraksts liek uzdot jautājumu par valsts sodu jēgu. Pēc lieliem uzrēķiniem uzņēmumi nokļūst parādnieku sarakstā, izsludina maksātnespēju, bet parādi paliek. Tā parādnieku sarakstā novembrī augstajā piektajā vietā nokļuvis SIA “Riepu bloki”. Lietoto riepu savācēja un pārstrādātāja parāds ir 13,072 milj. eiro.
Par šī uzņēmuma nedienām ar Valsts vides dienestu (VVD) un riepu kariem “Latvijas Avīze” jau rakstījusi vairākkārt. Uzņēmums par samaksu atbrīvoja citus uzņēmumus no vecajām riepām un nepieciešamības maksāt dabas resursu nodokli. SIA “Riepu bloki” direktors Aivars Grūbe noliedza, ka būtu plānojis novest uzņēmumu līdz maksātnespējai, lai izvairītos no atbildības par uzkrātajām riepām. Taču problēmas sagādājušas riepu pārstrādes nepietiekamās jaudas.
Ar 31. decembri VVD lauzīs atkritumu apsaimniekošanas līgumu arī ar SIA “Nordic Recycling” un AS “Latvijas Zaļais elektrons”, tiem piemērojot 8,3 miljonu un 13,7 miljonu eiro sodu par nenomaksāto dabas resursu nodokli.
VID no vides dienesta aprēķinātā dabas resursu nodokļa 20,02 milj. eiro piedzīs 1%, neslēpj S. Garanča. Tas nozīmē, ka nodokļu parādnieku sarakstā būs vēl divi jaunpienācēji ar būtisku pienesumu.
Uzņēmums SIA “Riepu bloki” pārsūdzēja VVD aprēķināto sodu 12,9 miljonu eiro apmērā par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu. To izdarījis arī uzņēmums “Nordic Recycling”.
Lielie parādnieki – labi zināmi
VID novembrī publicētajā nodokļu parādnieku sarakstā pirmo četru lielāko parādnieku vidū nav vērojamas izmaiņas. Pirmo vietu stabili ieņem elektronikas preču vairumtirdzniecības uzņēmums SIA “Tendem Neman”, kuras saimnieciskā darbība šā gada aprīlī izbeigta. Uzņēmuma parāds Latvijas valstij sasniedzis jau 60,1 milj. eiro un katru mēnesi kļūst arvien lielāks. “Tendem Neman” vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins.
Otrs lielākais parādnieks ir Latvijā nereģistrēts uzņēmums “Polietica Plastic SETR” , kura parāds Latvijas valstij sasniedzis 28,1 milj. eiro.
Trešais lielākais parādnieks ir maksātnespējīgā Liepājas ostas stividorkompānija AS “Liepājas osta LM”, kuras parāds valstij šā gada novembrī sasniedzis 23,26 milj. eiro. “Liepājas osta LM” bija maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” meitasuzņēmums. Kā liecina “firmas.lv” dati, uzņēmums pērn nodarbināja 16 cilvēkus un apgrozīja 369 tūkst. eiro.
Ceturtajā vietā parādnieku sarakstā novembrī ir kokmateriālu un būvmateriālu tirgotājs SIA “Ormus” ar 20,99 milj. eiro nodokļu parādu. Uzņēmums jau 2015. gadā izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
Vērš piedziņu pret parādnieku nekustamo īpašumu
Šobrīd aktīvas izsoles ir vairākiem Valsts ieņēmumu dienesta parādniekiem. Vērtīgākais īpašums, pret kuru vērsta piedziņa, ir atklātās muitas noliktavas SIA “Transimpeks terminal” nekustamais īpašums Rīgā, Zārdu ielā. Uzņēmums lielāko nodokļu parādnieku sarakstā ar 290 tūkst. eiro parādu ieņem 490. vietu. Īpašuma, kuru veido zemes gabals un trīs ēkas (noliktavas un angārs), tirgus vērtība ir tuvu miljonam eiro, taču piespiedu pārdošanas vērtība noteikta zemāka – 683 tūkst. eiro. Tā kā īpašumam reģistrēta hipotēka par labu AS “Trasta Komercbanka” un bez VID piedziņas ir vēl arī citas, tad veiksmīgas izsoles gadījumā valstij atgūstamā summa varētu arī nesegt nodokļu parādu.
Arī telpu iznomātāja SIA “TPD” nekustamais īpašums Rīgā, Matīsa ielā, nodots piespiedu pārdošanai izsolē. Šī uzņēmuma parāds valstij sasniedzis 381 tūkst. eiro, kas ļauj ierindoties nodokļu nemaksātāju topa 365. vietā. 114 tūkst. eiro vērto ēku piespiedu pārdošanas vērtība noteikta par 45% zemāka nekā tirgus vērtība – 62,7 tūkst. eiro.
Valsts Ieņēmumu dienests vērsis piedziņu arī pret kokapstrādes SIA “Luk” īpašumu Mērsraga novadā. Piespiedu pārdošanas vērtība ražošanas un noliktavas ēkām noteikta 105,7 tūkst. eiro (to tirgus vērtība 176 tūkst. eiro). Parāds valstij – 33,3 tūkst. eiro.
13. novembrī VID pārtraucis nodokļu parādnieka – auto tirgotāja SIA “Eiro-auto” – īpašuma izsoli. Šī uzņēmuma parāds valstij bija 34,9 tūkst. eiro. Nodokļu piedzinēji tiesu izpildītājiem nodeva SIA “Eiro-auto” piederošo zemi, autosalonus, lietotu automašīnu tirdzniecības biroju u. c. Rīgā, Skanstes ielā un Raudas ielā, kuru tirgus vērtība vairākkārt pārsniedza parāda vērtību. Īpašuma sākotnējā piespiedu pārdošanas vērtība bija noteikta 2,4 milj. eiro, kamēr tirgus vērtība – 3,7 milj. eiro.
Pārbaudot, vai elektronisko izsoļu vietnē atrodami arī lielāko parādnieku vārdi, nācās konstatēt, ka šiem uzņēmumiem acīmredzot vairs nav īpašumu, pret ko vērst piedziņu. Šobrīd nenotiek neviena izsole, kurā zem āmura būtu kāds no 20 lielāko nodokļu parādnieku īpašumiem.
Likums paredz, ka parādnieka apķīlāto nekustamo īpašumu, lai varētu pārdot par iespējami augstāko cenu un norēķināties ar kreditoriem, tirgo izsolē elektroniskajā vidē.
