Nodokļu paradīzēs savelk jostas 0
Nodokļu nemaksāšana katru gadu ES dalībvalstu kasēs neienes 1000 miljardus eiro jeb 2000 eiro uz katru pilsoni. Eiropas Komisija ir apņēmusies līdz 2020. gadam divkārt samazināt nenomaksātos nodokļus, veicinot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī prasot lielāku caurskatāmību no fiskālajām paradīzēm.
Spāņu laikraksts “La Vanguardia” pēc dažu ārzonu apmeklējuma secina, ka pārmaiņas jau ir jūtamas, taču pašlaik no tām cieš vietējie iedzīvotāji, nevis klienti miljonāri.
Nabagi maksā par bagātajiem
Menas sala atrodas Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salu. Tā ir britu monarhijai pakļauta teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām. 572 kvadrātkilometrus plašā Menas sala nav Lielbritānijas daļa un nav iekļauta ES, kaut gan tai ir ierobežotas brīvās tirdzniecības tiesības un Lielbritānijas valdība uzrauga tās labklājību un politiku.
Menas valdības noteiktās nodokļu likmes ir daudz mazākas nekā Lielbritānijā – maksimālā ienākuma nodokļa likme ir 20%, turklāt nodokļu kopsumma nedrīkst pārsniegt 125 000 eiro, neatkarīgi no ienākumu kopējās vērtības.
Šajā nodokļu paradīzē patvērumu meklē galvenokārt tuvējās Lielbritānijas miljonāri, kas nevēlas savai valstij atdot pusi no ienākumiem, kā to paredz progresīvā nodokļu likme. Menas galvenais ienākumu avots ir finanšu pakalpojumi, un tie jau 25 gadus turpina augt.
Taču salas bagātība ir tikai teorētiska, jo miljonāri te tikai deklarējuši savu dzīvesvietu, bet paši dzīvo citur. Salas galvaspilsēta Daglasa nevar lepoties nedz ar greznām villām, nedz luksusa preču veikaliem. 80 000 salas iedzīvotāju saņem tādas pašas algas kā Lielbritānijā, taču dzīve uz salas ir daudz dārgāka, jo īres maksa ir augstāka un preces tiek piegādātas ar kuģi vai lidmašīnu.
Menas premjerministrs Alans Bels pēdējā G8 samita laikā apņēmās sadarboties finanšu krāpšanas apkarošanā un “ņemt vērā Londonas un ES bažas”, taču izvairījās no konkrētākiem solījumiem. “Ja mūsu finanšu sistēma tiks izjaukta, mēs kļūsim par jaunu Liverpūli, bet ar vēl sliktāku gaisotni,” raizējas Bels. Starptautiskā spiediena dēļ salas ienākumi ir sarukuši, un arī Londona ir samazinājusi Menai pienākošos ienākumu daļu no derībām un pievienotās vērtības nodokļa.
Kopumā salas budžets sarucis par 500 miljoniem eiro gadā jeb vairāk nekā divas reizes. Un šo iztrūkumu Menas valdība neatļaujas kompensēt, palielinot nodokļus turīgajiem klientiem, lai tos nezaudētu, tāpēc tie tiks ņemti no salas iedzīvotāju kabatām.
Vietējā valdība par 35 miljoniem eiro jau samazinājusi visu ministriju budžetu, izņemot veselības aprūpi un izglītību. “Šī ir sliktākā krīze, ko esmu piedzīvojusi, un es neesmu vairs jauna,” laikrak-stam “La Vanguardia” atzina pensionāre Norma Kasela Daglasā.
Džērsijā glabājas 600 miljardi
Arī Džērsijas sala un Gērnsijas sala, kas atrodas Lamanša jūras šaurumā, ir britu monarhijas pārvaldībā, kaut arī nav Lielbritānijas daļa. Tiek uzskatīts, ka Džērsijas salā vien glabājas 600 miljardi eiro nenomaksāto nodokļu naudas, kas noslēpti piecdesmit starptautisko banku fondos. Vairāk nekā puse no 98 000 salas iedzīvotāju ir baņķieri, grāmatveži, advokāti vai finanšu konsultanti. Sala ir kā ekskluzīvs klubs, par kura pilntiesīgu biedru rezidentu iespējams kļūt pēc vienpadsmit nodzīvotiem gadiem, iegādājoties īpašumu vismaz divu miljonu eiro vērtībā.
Neskatoties uz to, arī Džērsijas galvaspilsēta Santheljera neizskatās labāk kā Daglasa – ar noplukušiem namiem un vienkāršiem veikaliņiem. Salas iedzīvotāju vidējie ienākumi ir 22 000 eiro gadā, nedaudz vairāk kā Lielbritānijā. Taču tie salinieki, kas nav ne miljonāri, ne baņķieri, ir sašutuši par PVN likmes palielināšanu par 3%, kas nepieciešami salas budžeta papildināšanai pēc starptautiskā spiediena radītajiem zaudējumiem.
Arī Džērsijā iedzīvotāju noskaņojums ir tāds pats kā Menas salā. “Ja mēs būtu Francijā, jau būtu sākusies revolūcija. Tas ir neticami, ka nabagiem ir jāmaksā par miljonāriem,” sūdzas aptiekāre Edita Ņūmane.
“Par krīzi tiek runāts daudz, bet nodokļu paradīzes pastāv tāpēc, ka vadošā šķira un valdības tā nolēmušas,” uzskata kāds Santheljeras finanšu konsultants.
“Ofšora zonu apkarošana ir liekulība. Džērsija vien spēj nodrošināt Lielbritānijas banku sistēmai 200 miljardu eiro likviditātes, ir kā tās drošības vārstulis, ļoti noderīgs ekonomiskās krīzes situācijā. Kad valsts budžetam vajag papildu līdzekļus, tie tiek ņemti no algām un pensijām, bet lielos īpašumus neviens neaiztiek.”
