Nodokļu paradīzes – lielās korporācijas grābj miljardus. Kā tas strādā, kāda ir shēma? 31
Tā kā starptautiskie uzņēmumi izvairās no nodokļu maksāšanas miljardu apmērā savās mītnes valstīs, tā sauktās nodokļu oāzes ir vienas no tām, kas piesaista lielāko šo korporāciju peļņu. Lielās korporācijas arvien prasmīgāk izmanto nodokļu sistēmu nepilnības.
Starptautiskās korporācijas 2020. gadā, kas ir pēdējais gads, par kuru ir pieejami dati, visā pasaulē izvairījās no nodokļu maksāšanas 200 miljardu dolāru (188 miljardu eiro) apmērā, par to raksta Deutsche Welle.
Visa šī nauda tiek iegūta, izmantojot peļņas novirzīšanu — stratēģiju, ko izmanto uzņēmumi, kuriem ir meitas uzņēmumi daudzās valstīs.
Viņi reģistrē nesamērīgi lielu peļņas daļu teritorijās ar zemiem nodokļiem vai pat bez tiem, tās dēvē par nodokļu oāzēm.
Kā darbojas peļņas novirzīšana, kāpēc tas ir svarīgi un kas ir ieguvēji un zaudētāji?
Piemēram, starptautisks uzņēmums, kas strādā divās dažādās valstīs. Lielākā daļa darba tiek veikta valstī, kurā ir augsti nodokļi. Tomēr intelektuālais īpašums, piemēram, patenti, pieder meitasuzņēmumam teritorijā ar zemākiem nodokļiem.
Uzņēmumam pirmajā valstī, kurā tiek gūta peļņa, ir jāmaksā meitas sabiedrībai par reģistrēto īpašumu izmantošanu. Tā kā starptautisks uzņēmums kontrolē abas vienības, tas var noteikt darījuma cenu. Galu galā tas liek uzņēmumam augsto nodokļu teritorijā maksāt daudz naudas meitas uzņēmumam, kas atrodas nodokļu oāzē.
Pēc darījuma peļņa pirmajā uzņēmumā krītas, savukārt nodokļu oāzes meitasuzņēmumā bilance palielinās.
Starptautiskais uzņēmums tagad var deklarēt mazāku peļņu tur, kur nodokļi būtu lielāki, un vairāk tur, kur tie ir zemāki.
Jau ziņots, ka tas nesen notika arī ar ASV apavu gigantu Nike. Dokumentu noplūde liecināja, ka, lai gan sporta apavu ražošana un pārdošana notika valstīs, kurās ir augsti nodokļi, uzņēmumam bija jāmaksā autoratlīdzība meitas uzņēmumam Bermudu salās, kur nodokļu praktiski nav. Par līdzīgām shēmām ziņots tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā Microsoft un Apple.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Globālie nodokļu ieņēmumi, kas zaudēti peļņas novirzīšanas dēļ, bija aptuveni 200 miljardi USD 2020. gadā, kad COVID-19 pandēmija masveidā skāra ekonomisko aktivitāti. 2019. gadā šis skaitlis bija 250 miljardi USD – tā ir aptuveni piektā daļa no ieguldījumiem, kas jaunattīstības valstīm nepieciešami, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi.
Tikai lielie uzņēmumi var atļauties tirgoties starptautiskajos tirgos un atvērt meitasuzņēmumus ārzonas nodokļu oāzēs. Tādējādi
lielākajiem spēlētājiem ir mazāks nodokļu slogs. Tas rada fiskālo netaisnību, jo mazākajiem ekonomikas dalībniekiem ir jāiegulda vairāk nekā turīgākajiem.
Protams, lielākie peļņas novirzīšanas ieguvēji ir uzņēmumi, kas ietaupa nodokļus. Neproporcionāli daudz no tiem nāk no ASV.
Apmēram 40% no visas globāli novirzītās peļņas nāk no ASV starptautiskajiem uzņēmumiem. Lai gan konglomerāti ietaupa miljardus, novirzot peļņu, ieguvēji ir arī nodokļu oāzes.
Valstis ar faktiskajām nodokļu likmēm zem 15% tiek uzskatītas par nodokļu oāzēm. Tajā ņemtas vērā parasti piemērotās likmes, nevis uz papīra rakstītās likmes, jo nodokļu līmeņu samazināšanai bieži tiek izmantotas juridiskas nepilnības.
Dažas mazās valstis vispār nepiemēro nodokļus, bet gūst labumu no ekonomiskās aktivitātes pieauguma uz vietas.
Pat, ja vietējās vienības starptautiskiem uzņēmumiem ir ļoti mazas, tās vienalga var būt nozīmīgas uz vietas mazākām ekonomikām.
Turklāt lielākās nodokļu oāzes var piemērot zemākas nodokļu likmes novirzītajai peļņai. Pat ja nodokļi ir salīdzinoši zemi, tie piepilda savu kabatu ar ieņēmumiem, kas viņiem citādi vienalga nebūtu pieejami.
Cilvēki mēdz domāt, ka ofšori ir saistīti ar Karību jūras reģiona valstīm, bet nodokļu oāzes, kas piesaista lielāko daļu peļņas, patiesībā atrodas Eiropā.
Tādas valstis kā Nīderlande, Īrija, Šveice, Luksemburga un Beļģija saņem vairāk novirzītu peļņu nekā tropiskās paradīzes, piemēram, Panama vai Bermudu salas. Tā rezultātā šajās valstīs rodas pat budžeta pārpalikums. Kopumā galvenās Eiropas nodokļu oāzes 2020. gadā ieguva papildu nodokļus 32 miljardu dolāru – summa, kas aptuveni līdzvērtīga tādu valstu IKP kā Senegāla, Hondurasa vai Bosnija.
Lielākie zaudētāji ir pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis un citas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis. Vācija, proporcionāli visvairāk skartā valsts, 2020. gadā uzņēmumu nodokļos varēja nopelnīt par 26% vairāk.
Vai tas ir likumīgi?
Par nodokļu shēmu, piemēram, peļņas novirzīšanas, likumību bieži vien lemj tikai tiesas, jo šie uzņēmumi mēdz darboties likumdošanas pelēkajās zonās. Daudznacionālam uzņēmumam nav aizliegts atvērt filiāles dažādās valstīs, un šīs filiāles var brīvi tirgoties savā starpā.
Ja nav skaidras norādes par parasto cenu, nodokļu iestādēm ir grūtāk ierosināt lietu pret starptautisku uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu. Šādas shēmas var nebūt noziedzīgas juridiskā nozīmē, taču morāli tās ir nepareizas.
