11
Kā Zviedrijā tiek risināts jautājums ar cilvēkiem, kuri savulaik devušies karot “Islāma valsts” rindās un atgriežas jūsu valstī?
Būtiskākā problēma ir tā, ka pirms dažiem gadiem radikālie fundamentālisti Zviedrijā bija mērāmi simtos, bet tagad to ir daži tūkstoši. Tas nenozīmē, ka viņi visi ir vērsti uz vardarbību, bet viņi to atbalsta. Mēs Zviedrijā esam svētīti ar to, ka mums ir bijuši tikai divi terora akti. 2010. gadā – kad Stokholmas centrā kāds cilvēks mēģināja uzspridzināties un pats gāja bojā, kā arī šogad aprīlī, kad iepirkšanās centrā terora aktu, diemžēl ar upuriem, veica uzbeku izcelsmes terorists. Zviedrijas iestādes un valdība saprata, ka nav jābūt naiviem, un tika stiprināts drošības dienestu darbs, izveidots Nacionālais pretterorisma koordinācijas centrs. Policija tagad pie mums tiek stiprināta tāpat kā armija, mēs palielināsim policistu skaitu. To var uzskatīt par koncepcijas maiņu, jo parādās izaicinājumi, tagad nepieciešama skarbāka pieeja kā citām valstīm. Latvijā varbūt padomju mantojuma dēļ ir šāda pieeja, jums ir daudz policistu un robežsargu, bet mums viņu ir mazāk.
Bet vai Zviedrijā ir notiesāti cilvēki, kas karojuši “Islāma valsts” rindās un Austrumukrainā?
Neliels skaits, jo ir ļoti grūti pierādīt dalību. Par Ukrainu – pret nevienu nav sākta kriminālvajāšana, taču sabiedrībā ik pa laikam parādās baumas, ka mūsu pilsoņi tur bijuši un karojuši.
Pērn Zviedrijā tika atzīsts, ka “Islāma valsts” karogs jūsu valstī nav aizliegts.
Tā to interpretējusi prokurore, kura skatīja šo gadījumu. Tā nav mana kompetence apšaubīt viņas juridisko interpretāciju. Zviedrijā augstā cieņā ir runas un preses brīvība. Cik saprotu, prokurore neredzēja, ka “Islāma valsts” karogs juridiski ir saistāms ar naidu, tāpat kā nacistu svastika, kas ir ebreju iznīcināšanas simbols. “Islāma valsts” ir jauns fenomens, daudzi cilvēki pat varbūt nezinās, kā izskatās tās karogs. Bet par tā lietošanu, es domāju, sabiedrībā vēl būs diskusijas.
Pēc Latvijas būsiet Zviedrijas vēstnieks Apvienotajos Arābu Emirātos…
Tas man būs izaicinājums. Jāņem vērā, ka starp Līča valstīm joprojām ir diplomātisks konflikts, bet Jemenā turpinās pilsoņkarš. Mans darbs būs vēl vairāk saistīts ar ekonomisko saišu stiprināšanu.
Latvija savulaik dalīja AAE vēstniecības telpas ar Dāniju. Kā lūkojaties uz šādu Ziemeļeiropas valstu sadarbību?
Kopumā ideja, ka ziemeļvalstis un Baltijas valstis var izmantot kopīgas telpas vēstniecībām, ir ļoti laba, jo tā var gan ietaupīt līdzekļus, gan ciešāk sadarboties. Problēma parasti ir tāda, ka valstīm bieži vien ir atšķirīgas ambīcijas un vēlmes un tās jāspēj saskaņot, ja valstis vēlas kopējas telpas.
