11
Vai domājat, ka tā ir?
Jūs varat kļūt bagāts godīgā ceļā. Zviedrijas uzņēmumi Latvijā veido labu biznesu un dara to caurspīdīgi, pakļaujoties likumiem. Latvijā ir auglīga augsne pelnošiem uzņēmējiem un cilvēkiem, kuri vēlas nopelnīt. Problēma ir ar uztveri, jo Latvijā ir zema uzticamība valsts institūcijām. Zviedrijā tās pastāv un ir veidotas ap 1000 gadu, bet Latvijai pēc neatkarības atgūšanas lielākoties bija jāsāk no jauna. Lai vai kā, esmu iedvesmots par to, kā Latvija šajā īsajā laikā spējusi attīstīties. To var redzēt ambīcijās reformēt tieslietu sistēmu, cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem, par ko izturos ar cieņu. Labu virzienu Latvija uzņēmusi cīņā pret naudas atmazgāšanu un šaubīgiem nerezidentu ieguldījumiem Latvijas bankās. Kā jau vēstnieks nevaru komentēt politiku.
Kādus projektus labklājības un vienlīdzības veicināšanai Zviedrija īstenojusi Latvijā?
Mēs šogad mēģinājām sarunu festivālā “Lampa” runāt par labklājības politiku, arī Rīgas ekonomikas augstskolā esam īstenojuši diskusiju ciklu par šo jautājumu. Ar vēstniecības atbalstu Rīgas ekonomikas augstskolā maijā sākām “Nākotnes līderu akadēmiju”. Mēs jauniešiem dosim darbarīkus, lai izprastu lietas, ideoloģiskos strāvojumus, pārmaiņas politikā, kā arī ekonomiku. Mēs jauniešiem nenorādām, ko darīt tālāk. Tā ir viņu izvēle iesaistīties Nacionālajā apvienībā, “Saskaņā” vai citās esošajās vai jaunajās partijās. Galvenais, lai cilvēki iesaistās politiskajos procesos.
Jūs runājāt par veselības aprūpes un izglītības pieejamību. Vai no sava skatpunkta redzat kādas problēmas?
Man kā vēstniekam būtu nepareizi dot vērtējumu par šīm problēmām. Tas jādara Latvijas iestādēm un tautai. Tomēr, pēc starptautiskajiem pētījumiem, ir redzams, ka Latvijā veselības aprūpes sistēmai ir savi iespēju griesti. Pagājušā gada statistikas dati par veselības aprūpi uzrāda būtisku skaitu cilvēku, kuri mirst, lai gan ir iespējama ārstēšana. Viens no no piemēriem ir māšu mirstība, kas dara mani bažīgu. Tas ir acīmredzami, ka veselības aprūpē ir lietas, kuras nepieciešams uzlabot. Veselības aprūpei tiek tērēts samērā maz no iekšzemes kopprodukta, kas ir Latvijā visiem zināms fakts. Izglītības kvalitāte mūsu valstīs ir līdzvērtīga, kaut gan Latvijā tā pati kvalitāte tiek sasniegta par zemāku cenu nekā Zviedrijā.
Zviedrijā bija doma ieviest 30 stundu darba nedēļu. Vai tas ir reāli?
Zviedri savā domāšanā ir tādi paši rūpnieki kā latvieši. Bija dažas partijas, kas bija par labu labklājības sektoram, taču pierādījās, ka šī ideja ir dārga un nav dzīvotspējīga. Jo cilvēki strādā maz, un tā ir visās valstīs. Jūs varat doties uz biroju strādāt vai vienkārši doties uz biroju.
Kāda Zviedrijā valda noskaņa par sankcijām, kuras ES ieviesusi pret Krieviju?
Par tām pat nav diskusijas – Zviedrija stingri stāv par sankcijām un atbalsta to ieviešanas iemeslu. Mums nav daudz uzņēmēju, kuri darbojas Krievijā. Zviedrijā nepastāv uzņēmēju grupas, kas būtu par sankciju atcelšanu.
Zviedrija paredzējusi tuvākajos gados tērēt papildu miljardu dolāru aizsardzībai. Ar ko saistīts šis pieaugums?
Mērķis ir kopumā stiprināt aizsardzību un tās operacionālās spējas. Mēs turpināsim stiprināt Gotlandes aizsardzību, kā arī visus trīs dienestus – armiju, gaisa spēkus un floti. Tas arī notiek izaicinājumu dēļ, kas pašlaik valda reģionā. Mēs esam priecīgi, ka Latvija drīz jau sasniegs NATO standartu aizsardzībai – divus procentus no IKP.
Jūs pieminējāt situāciju reģionā – vai ar to domājāt Krievijas radītos riskus?
Lielā mērā piesardzīgi esam Krievijas rīcības dēļ pēdējos trijos gados. To laikā pieaugusi arī Krievijas lidmašīnu aktivitāte pie mūsu robežām. Jau 2013. gadā Krievija īstenoja “Zapad” militārās mācības, kuras vērtējam kā provokatīvas. Mūs dara piesardzīgus Krievijas pretlikumīgā Krimas aneksija, atbalsts [separātistiem] austrumu Ukrainā. Tādēļ mums jābūt gataviem, jāveicina militārā sadarbība ar kaimiņvalstīm.
