Nodokļu nemaksāšana – noziegums 11
Zviedrija pasaulē pazīstama kā labklājības valsts, bet šī koncepcija var ārēji šķist dārga, jo jāmaksā augsti nodokļi. Latvijā, apspriežot progresīvo nodokli, parasti dzirdami skaļi iebildumi, vai Zviedrijā tā nav? “Zviedri ir apmierināti, viņi maksā nodokļus un pretī arī dāsni saņem labumus no valsts,” intervijā “LA” norāda nu jau bijušais Zviedrijas vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms, kurš tikko beidzis savu kadenci Latvijā. Turpmāk diplomāts Zviedriju pārstāvēs Apvienotajos Arābu Emirātos.
Latvijā pēdējos mēnešos aktuāla diskusija bija par nodokļu reformu, bet kā jūs raksturotu Zviedrijas nodokļu sistēmu?
Mūsu valstī pastāvošā nodokļu sistēma ir priekšnosacījums, lai labi darbotos labklājības valsts. Ienākumu līmenis Zviedrijā ir atbilstošs un nodrošina iespēju iekasēt augstus nodokļus. Būtībā nodokļu sistēma balstās uz līdzsvaru. Būtiskākais jautājums ir par to, kā valsts par ievāktajiem nodokļiem nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem un veido uzticību. Nedrīkst divkārt palielināt nodokļus, tā, lai iedzīvotāji par to nesaņemtu vairāk pakalpojumu. Tādēļ nodokļu jautājums ir stāsts par līdzsvaru. Ja pasaulē pieaug nodokļi, tad cilvēkiem ir lielākas gaidas un tiesības pretī prasīt atbilstošus pakalpojumus.
Latvijā parasti izskan kritika no uzņēmēju aprindām, kad parādās runas par progresīvā nodokļa ieviešanu. Tas traucēšot attīstīt biznesu. Vai Zviedrijā lielāki nodokļi turīgajiem tiek uzņemti atsaucīgi?
Progresīvais nodoklis mūsu valstī ir pašsaprotama lieta, sabiedrībā nav vēlmes atteikties no tā. Zviedrijā 80. gados bija diskusija par to, jo nodokļu slogs toreiz veidoja 87 procentus un tika samazināts līdz vidēji 50 procentiem, tā bija tā laika valdošo aprindu vēlme. Tagad nodokļos vidēji maksājam 60 procentus no saviem ienākumiem. 50 procenti nodokļos mūsu sabiedrībā tiek uztverti kā atbilstoši un līdzsvaroti no morālā un ekonomiskā skatpunkta. Nodokļi uzņēmumiem Zviedrijā ir samērā zemi – kapitāla un dividenžu nodokļi nepārsniedz 30 procentus. Zviedri tos uzskata par pieņemamiem. Zviedrijā nodokļu politika iet roku rokā ar pieejamību labai izglītības un veselības aprūpes sistēmai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai, kas ir rezultāts nodokļu sistēmai. Zviedri ir apmierināti, viņi maksā nodokļus un arī dāsni saņem labumus.
Bet kā Zviedrijā tiek uztverti ofšori, kas Latvijā reizēm ir populārs veids, lai izvairītos no nodokļiem?
Tā pie mums ir reti izplatīta parādība. Uzņēmēji, kas izmanto ofšorus, pie mums tiek uztverti pretrunīgi, tādēļ ka viņi no valsts saņem labumus no izglītības sistēmas, arī veselības aprūpes sistēmas priekšrocības un citus sabiedrībai paredzētos labumus. Taču šādus uzņēmējus pie mums uzskata par morāli korumpētiem, jo viņi ir guvuši labumu no kopējā “katla”, bet pēcāk nedod ar nodokļiem pienesumu sabiedrībai. Sabiedrībā valda vienprātība attiecībā uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas – to daudzi cilvēki uztver kā smagu noziegumu.
Vai esat dzirdējis par Latvijā publiskotajām tā dēvētajām “oligarhu sarunām”?
Jā.
Ja cilvēki Zviedrijā iesaistās koruptīvos darījumos, kādas ir šādas rīcības morālās sekas?
Pamatā, pateicoties pašu rīcībai, šādus cilvēkus sabiedrībā uztver kā renegātus. Viņiem būs sarežģīti veidot biznesu ar citiem uzņēmumiem. Mums ir stingras tiesiskās procedūras, kas attiecas uz uzņēmējdarbības liegumu par krāpšanu un koruptīviem darījumiem, un šādi spriedumi ir reti. Tomēr, ja uzņēmēja slavu veido netīri darījumi un korupcija, citi uzņēmēji viņu neuztvers kā “gudro puisi”, bet tādu, kurš nespēlē pēc noteikumiem. Manuprāt, Latvijas ekonomikā ir divas atšķirīgas grupas. Viena grupa ir Rietumu un Latvijas kapitāla uzņēmumi, kas maksā nodokļus, nemaksā aplokšņu algas, nodrošina labus darba apstākļus un arī algas. Vēl ir otra grupa – pelēkā ekonomika, kur notiek šaubīgi darījumi, aplokšņu algu maksāšana, iespējams, šie uzņēmēji saistīti ar kriminālajām struktūrām. Piemēram, ja ir valsts vai ES iepirkumi, viņi var uzvarēt, pat piedāvājot dārgākus pakalpojumus, tāpēc ka ir “draugi”, ar kuriem jādalās. Šāda veida uzņēmēji nedod pienesumu ekonomikai un arī rada uzticības risku. Latvijā valda zema sabiedrības uzticība institūcijām. Bija kāda sabiedriskās domas aptauja, kurā 71 procents Latvijas iedzīvotāju pauda uzskatu, ka nav iespējams kļūt bagātiem godīgā ceļā.
