Ošlejs: Nodokļu nasta ir pārāk liela! Latvijas uzņēmumu spēja eksportēt samazinās 5
„Valdība izlēmusi atbalstīt eksportējošos uzņēmumus, tas ir atbalsta pamats. Izsniegto kredītu apjoms ir krities par 3 miljardiem un tas ir ļoti daudz. Ja šī nauda netiek investēta, tad nenotiek attīstība, ja nenotiek attīstība, no kurienes mēs dabūsim eksportu?” komentējot valdības atbalstu uzņēmējiem RīgaTV 24 raidījumā „Kārtības rullis” sacīja ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
Ošlejs raidījumā atklāja arī banku nostāju un tā esot aizdot naudu visiem, kas esot spējīgi paņemt, jo naudas bankām esot ļoti daudz.
„Mēs piemaksājam par to, ka mēs neaizdodam naudu Latvijas bankai negatīvās procentu likmēs, bet mums nav kam aizdot tāpēc, ka eksportējošiem uzņēmumiem, vidēji Latvijā, ir pārāk maza pelnītspēja,” turpināja Ošlejs.
Un tas viss esot tādēļ, ka Latvijā esot pārāk augsti darbaspēka nodokļi, kas gulstas tieši uz eksportējošiem uzņēmumiem, kam ir daudz darbinieku.
Bez tā esot arī vēl OIK piemaksa elektrībai, “Sadales tīkla” tarifi, kas padara mūsu elektrības izmaksas ražošanas uzņēmumiem augstākas salīdzinājumā ar citām valstīm un arī idejas ap nekustamā īpašumu nodokļa piemērošanu.
„Kopumā visa nodokļu nasta, kas gulstas uz ražotāju, ir daudz lielāka, līdz ar to Latvijas uzņēmumu spēja eksportēt samazinās,” skaidro Ošlejs.
Politikas apskatnieks Jurģis Liepnieks, turpinot sprieda, ka Latvijā esot vien dažas nozares, ko valdība atbalsta grūtos brīžos, piemēram, zemnieki: „lietus – palīdzam, sals – palīdzam, sausums – palīdzam, bet, ja tu ražo konservus, tev neviens nepalīdzēs!” skarbs bija Liepnieks.
Pēc viņa domām esot kredītgarantijas un citi instrumenti, ar ko valdība varētu palīdzēt uzņēmējiem, nevis iet parunāties ar bankām: „Tad nu gan varoņi!” ironizēja Liepnieks.
Ošlejs gan precizēja, ka visgrūtākais esot izšķirties, kam dot naudu, kam nedot, ja visiem uzņēmumiem ir slikti finanšu rādītāji. „Valdība tiek ielikta lomā, kurai tirgus vietā ir jāizlemj, kuru atbalstīt un kuru nē.
Daudz pareizāk būtu nodrošināt vienādus, labākus kopējās konkurences nosacījumus. Mēs viegli varam izmainīt OIK, darbaspēka nodokļus, visiem nodrošinot vienādus noteikumus. Es nezinu, kāpēc valdība to nedara.”
SIA “Karavela” valdes priekšsēdētājs, Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes loceklis Andris Bite uzskata, ka vispirms jānomaina struktūra, kādā tiek strādāts, jo, ja tiks saglabāta nekonkurētspējīga vide, nebūs variantu izrauties no šī apburtā loka. „Mums atkal vajadzēs aizņemties, lai kādam atkal palīdzētu.
Tad, kad šī vide būs konkurētspējīga, tie, kas būs gatavi investēt naudu, iet uz eksportu, ar ambīcijām, tiem to naudu var dot. Šobrīd mētāt naudu bez vides sakārtošanas ir plākstera līmēšana uz augoņa,” pārliecināts ir uzņēmējs.
