Nodokļu mazināšana, visticamāk, beigusies 10
Ar pašreizējo nodokļu naudu nepietiek, lai uzturētu valsti un vienlaikus nodrošinātu cilvēka cienīgus dzīves apstākļus Latvijas iedzīvotājiem. Šāda atziņa izskanēja janvārī Eiropas Savienības mājā sarīkotajā konferencē par nodokļu politiku Latvijā.
Stāvoklis dramatisks
“Ja nebūtu Eiropas Savienības fondu, Latvijā pat nebūtu iespējams uzbūvēt ceļus, skolas, slimnīcas,” uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Viņasprāt, valstī situācija ir dramatiska. Tās novēršanai neatliekami jārīkojas. Iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās, no valsts aizbraukuši ap 200 000 darba spējīgo iedzīvotāju, vienlaikus sarūk arī uzņēmumu skaits. Tikai trīs procenti uzņēmumu maksā nodokļus, veidojot valsts budžetu. Ik gadu valsts pārvalde pieprasa arvien vairāk naudas, taču tās darbība nekļūst efektīvāka. Pēc viņas domām, Latvijā ir pārāk lieli tā sauktie darbaspēka nodokļi, kurus darba devēji maksā par darba ņēmējiem. No Latvijas aizbraukušie, lūk, sola atgriezties, ja viņu atalgojums “uz rokas” būšot 1000 eiro mēnesī. Bet tad uzņēmēju izdevumi par vienu strādājošo kopā ar valstij maksātajiem nodokļiem būtu 2000 eiro mēnesī.
Kā viņa agrāk paudusi, lai nodrošinātu valsts budžetu tā pašreizējā apmērā, vienam darba spējīgam iedzīvotājam, kādu valstī ir aptuveni viens miljons, nodokļos būtu jāsamaksā 7000 eiro gadā. Taču ministriju pieprasījumi ik gadu aug, pēc tiem spriežot, piemēram, 2017. gada budžetā papildus būtu nepieciešami 1,2 miljardi eiro.
Kā atzīst Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, pērn no 800 000 strādājošo 17% saņēma mazāku atalgojumu par oficiāli noteiktajiem 320 eiro mēnesī.
