Nodokļu maksātāji turpinās dotēt nodokļu nemaksātājus 11
Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien Saeimā rīkotajā konferencē par jaunā veselības aprūpes finansēšanas likuma izaicinājumiem un iespējām paziņoja, ka nākamgad veselības aprūpei tikšot novirzīts rekordliels finansējuma palielinājums – vairāk nekā 200 miljoni eiro. Viņš solīja strauju finansējuma pieaugumu nodrošināt gan 2018., gan arī 2019. gadā. Taču 2020. gadā jau būšot jauna situācija, kad būs zināms, cik daudz naudas iemaksājuši tie cilvēki, kas patlaban nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Būs zināmi arī finansiālie ieguvumi no nodokļu reformas.
Arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola, vēlēdamās nostiprināt valdības pozīciju, ka veselības aprūpe ir prioritāte, norādīja, ka nākamgad medicīnai tikšot piešķirts par 8,5% vairāk naudas nekā šogad un par 43% vairāk nekā 2010. gadā, un ka svarīgāk par ciparu ierakstīšanu likumprojektā esot solījumu pildīšana. Atgādināšu, ka valdība no likumprojekta bija izņēmusi gan 4% no iekšzemes kopprodukta medicīnai, gan arī 2020. gadu, kad tas būtu jāsasniedz, un tikai tad, kad veselības ministre Anda Čakša neparakstīja protokollēmumu un piedraudēja ar demisiju, vismaz 4% tika atstāti. Veselības ministre pastāstīja, ka viņa uzrakstījusi vēstuli Ministru prezidentam, kurā izteikusi asu kritiku par to, ka nav ņemta vērā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē panāktā vienošanās par likumprojekta redakciju.
Konferencē runātais liek šaubīties, ka likuma pārejas noteikumos tiks iekļautas finanšu garantijas. Kā sacīja par likumprojektu atbildīgais referents, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks, procentu ierakstīšana likumā vēl neko nenozīmējot. “Tas ir jāsasniedz valsts budžetā un vidējā termiņa budžetā,” secināja Ražuks. “Ir valstis, kur veselības aprūpei piešķirts krietni lielāks finansējums nekā Latvijai, tomēr iedzīvotāji nav apmierināti ar medicīnas sistēmu. Bet, piemēram, Kiprā, Rumānijā un Ungārijā, kur medicīnai piešķirts mazāk naudas nekā Latvijā, iedzīvotājiem sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte ir labāka,” sacīja finanšu ministre un uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir jādod skaidri signāli, ko viņi saņems par piešķirto naudu. Tieši par šo jautājumu patlaban ir lielākās neskaidrības. Tās grasās kliedēt ar veselības apdrošināšanas likumu, bet tā redakcija taps tikai līdz 2018. gada septembrim, taču sociālās apdrošināšanas iemaksas par 1% pieaugs no nākamā gada un arī nodokļu nemaksātājiem sistēmā jāiekļaujas, sākot no 2018. gada 1. janvāra.
Valstī ir 900 000 strādājošie, taču trešā daļa jeb 300 000 cilvēku nemaksā nodokļus un viņiem būs pašiem sevi jāapdrošina, nākamgad maksājot 1% no minimālās algas jeb 430 eiro. Konferencē izvērsās domu apmaiņa, kas tad ir šie nemaksātāji un kāpēc viņiem būs tiesības saņemt ārstēšanu un izmeklējumus par tūkstošiem, samaksājot mēnesī vien nieka 4,30 eiro. Tiesa, 2019. gadā šis maksājums pieaugs līdz 3% no minimālās algas, bet 2020. gadā tas būs jau 5% no minimālās algas.
“Kāpēc man jāmaksā pilnais nodoklis, bet tūkstošiem cilvēku būs iespēja maksāt noteiktu maksājumu no minimālās algas? Tas nozīmē, ka es no saviem nodokļiem turpināšu dotēt nodokļu nemaksātājus,” atzina Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane un piebilda, ka Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtais veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts neatrisina arī jautājumu par iedzīvotāju augsto privāto maksājumu īpatsvaru, kas esot sasniedzis jau 44 procentus.
Eiropas Komisijas (EK) Rīgas pārstāvniecības ekonomikas padomniece Agnese Dagile sacīja, ka EK likumu izvērtēšot, pievēršot uzmanību tam, kā mediķu algu pieaugums atsauksies uz medicīnas pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī tam, vai veselības aprūpes finansēšanas likums atbildēs uz jautājumu, kā veselības aprūpe tiks finansēta pēc 2019. gada, kad vairs netiks dota atkāpe no valsts budžeta deficīta. Svarīgs jautājums ir arī, kā medicīnas pakalpojumu minimums, kas būs jānodrošina visiem, un apdrošinātajām personām piešķirtais plānveida pakalpojumu grozs ies kopā ar valsts noteikto kvotu sistēmu. Cilvēkiem ir skaidri un nepārprotami jāzina, uz ko viņi var pretendēt.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktore Inese Šmitiņa uzsvēra, ka likumprojektā daudzi nosacījumi nav viennozīmīgi. Nav skaidrs, vai tad, kad cilvēks nokļūs ārstniecības iestādē, tiks ņemtas vērā jau samaksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas vai deklarētās, kuras ir jānomaksā. Nedrīkstētu pieļaut situāciju, kad pacientam atsaka medicīnas pakalpojumu, jo grāmatvedība kavējas samaksāt deklarētās sociālās apdrošināšanas iemaksas.Nav arī skaidrs, cik daudz aģentūrai būs jāiestājas, lai iedzīvotāji izprastu savas tiesības. Ja gadās, kad cilvēks kādu periodu “izkrīt” no sociālā nodokļu maksātāja skaita un nodoklis ir jāsamaksā pašam, tad kā šādai personai izvērtēt savu statusu un cik ilgā laikā tam jānotiek?
Vēl ir ļoti daudz mazu un neskaidru jautājumu, kas jāatrisina un kas cilvēkiem liktu noticēt, ka veselības aprūpes finansēšanas likums dos iespēju saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, negaidot garās rindās.
