Vai grāmatām paveiksies? Nodokļu likumu logs vaļā, bet politiķiem citas prioritātes 0
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija 29. maijā izplatīja atklātu vēstuli ar aicinājumu no 1. jūlija noteikt visām grāmatām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā.
Patlaban Latvijā iznākošajām grāmatām un preses izdevumiem tiek piemērota samazināta (bet ne pati zemākā) PVN likme 12% apmērā, savukārt e-izdevumiem augstākā iespējamā – 21% likme. “Kultūrzīmēs” jau rakstījām, ka Latvijā PVN likmes grāmatniecībai un presei ir starp augstākajām visā Eiropas Savienībā, bet e-grāmatu jomā pati augstākā.
Tieši šobrīd ir vairāki priekšnoteikumi atgādināt politiķiem, ka esam viena no izdevējdarbībai visnedraudzīgākajām valstīm, aicinot nekavēties ar lēmumu pieņemšanu.
Pandēmijas trieciens
Acīmredzamāko no tiem, proti, Covid-19 pandēmijas rezultātā iestājušos krīzi, šobrīd par argumentu atbalsta saņemšanai norāda praktiski visas ekonomikas nozares, jo, izņemot, iespējams, farmāciju un lauksaimniecību, visas patiešām tajā ir būtiski cietušas.
Izdevējdarbība, varētu norādīt politiķi, ne uz mirkli nav pilnībā apstājusies atšķirībā no, piemēram, viesmīlības sektora vai sporta sacensībām. Tomēr, ieskatoties grāmatnīcu plauktos, iespējams pamanīt, ka pēdējos divos mēnešos būtiski krities jaunizdotu nosaukumu apjoms.
Lielākās Latvijas izdevniecības “Zvaigzne ABC” valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka salīdzina – šogad aprīlī iznākušas tikai 13 jaunas grāmatas iepretim 23 nosaukumiem, kas izdoti šajā pašā laikā pērn.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija aprēķinājusi, ka Covid-19 krīze no marta līdz maijam izraisījusi 45% kritumu jauno nosaukumu izdošanā un par 70% samazinājusi izdoto grāmatu metienu.
Pārdošanas kritums precīzi būs aprēķināms tikai uz gada nogali vai pat nākamā gada sākumā, jo ietirgotā nauda pie izdevējiem atpakaļ ceļo ilgi, tomēr skaidrs, ka tas būs būtisks gan tādēļ, ka ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās bija jāslēdz tirdzniecības centros izvietotie grāmatu veikali (nomas maksas lielveikalu īpašnieki gan nepazemināja), gan arī tādēļ, ka būtiski kritās iedzīvotāju ienākumi, jo daudzi nonāca piespiedu dīkstāvē vai arī viņiem tika pazeminātas algas.
Algu un štatu samazinājums skāra arī izdevniecības, kas jau tāpat ierindojas starp mazajiem uzņēmumiem ar augsti kvalificētu un finansiāli lielākoties nepietiekami novērtētu personālu, norāda apgāda “Liels un mazs” direktore Alīse Nīgale. Savukārt preses izdevēji piedzīvoja būtisku reklāmas ienākumu kritumu.
Daudzās ES valstīs pandēmija kalpoja par grūdienu tam, lai pazeminātās PVN likmes, kuras bija plānots ieviest ar nākamo gadu vai vēl attālinātākā brīdī, piemērotu jau tagad.
Šādu lēmumu aprīlī pieņēma, piemēram, Igaunija, – līdz šim kaimiņvalstī grāmatām tika piemērots PVN 9% apmērā, bet e-izdevumiem 20% apmērā. Tomēr, redzot krīzes apmērus, Igaunijas valdība lēma jau no maija pazemināt PVN e-izdevumiem, pielīdzinot to uz tradicionālajām grāmatām attiecinātajām likmēm.
Tieši tādu pašu lēmumu 30. aprīlī pieņēma Lielbritānija, kura bija plānojusi ieviest pazemināto PVN e-izdevumiem no nākamā gada sākuma, taču pandēmijas dēļ procesu paātrināja, un kopš maija Lielbritānijā gan grāmatām, gan preses izdevumiem kā tradicionālajā formātā, tā arī internetā tiek pievienota 0% PVN likme.
Tādējādi Lielbritānijas valdība cer pazemināt vidējo e-grāmatas cenu par divām mārciņām (aptuveni 2,25 eiro), savukārt interneta periodisko izdevumu abonementa cenu – par aptuveni 25 mārciņām (28 eiro) gadā. Turklāt, ņemot vērā koronavīrusa triecienu izdevējdarbībai, Lielbritānijas valdība trīs mēnešu laikā plāno ieguldīt laikrakstu reklāmās līdz pat 35 miljoniem mārciņu.
Nodokļu reforma
Latvijas Kultūras ministrija pozitīvi izteikusies par PVN likmes samazināšanu e-izdevumiem, šo aspektu kultūras ministrs Nauris Puntulis pieminēja arī atklāšanas uzrunā vienā no pēdējiem lielajiem šā pavasara kultūras sarīkojumiem – Latvijas Grāmatu izstādē.
Kā “Kultūrzīmēm” atzina Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, pie jautājuma par zemākās, proti, 5% PVN likmes piemērošanu grāmatām, tajā skaitā e-grāmatām, KM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) un nozares pārstāvjiem intensīvi strādājuši aizvadītā gada vasaras izskaņā, 2020. gada budžeta sagatavošanas procesa ietvaros.
“Darba rezultātā tika panākta provizoriska vienošanās par nosacījumiem nozarei, lai grāmatām varētu piemērot samazinātu PVN likmi. Taču budžeta veidošanas sarunu gaitā tomēr tika pieņemts lēmums jautājumu par PVN likmju samazināšanu neskatīt, saskaņā ar valdības rīcības plānu nodokļu sistēmu pārskatot tikai vienu reizi šīs valdības darbības laikā – proti, 2021. gadā,” pauda Uldis Zariņš.
Tieši šis ir brīdis, kad koalīcijas partijas izvērtē nodokļu reformas efektivitāti, “Kultūrzīmes” informēja Finanšu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis: “Koalīcijas partijām līdz Jāņiem jāiesniedz priekšlikumi, un arī jautājums par to, kā zemākās PVN likmes piemērošana grāmatām un e-grāmatām ietekmēs nodokļu ieņēmumus, tiek diskutēts starp politiķiem.”
Koalīcijas partiju pārstāvji, jautāti par PVN grāmatām, e-grāmatām un preses izdevumiem, gan pārsvarā pauda pieklājīgu neizpratni vai arī viedokli, ka šis jautājums jāskata kopējā nodokļu ieņēmumu kontekstā, atklājot, ka tas nav starp prioritātēm politiķu darbakārtībā.
Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” valdes loceklis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens sacīja, ka koalīcijas attieksme pret kultūru ir “diezgan atbalstoša”, un, kaut gan par izdevēju vēlmi pēc zemākās PVN likmes nebija informēts, atzina: “Nodokļu likumdošanas logs ir atvērts, un šis ir īstais brīdis, kad to darīt.”
Kultūras ministrija partnerus negrasās steidzināt, norāda Uldis Zariņš: “Krīzes pārvarēšanas kontekstā jautājumu par PVN likmes samazināšanu grāmatām KM neplāno virzīt, ņemot vērā valdības krīzes vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanai pieņemto konceptuālo lēmumu, ka visi jautājumi par PVN likmju izmaiņām ir jāskata kompleksi un atbilstoši valdības rīcības plānā iezīmētajam laika grafikam.”
Proti, ja koalīcijas sarunās kāds neminēs pietiekami pārliecinošus argumentus, PVN izdevējdarbībai tiks samazināts labākajā gadījumā tikai ar nākamā gada sākumu.
Apsvērumi par un pret
Nereti izskanējušas bažas, kā izdevējdarbībai samazinātais PVN ietekmētu nodokļu ieņēmumus. Iespējams, politiķiem noderēs: veicu ļoti aptuvenu aprēķinu, balstoties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavoto izdevējdarbības statistikas krājumu.
Pērn Latvijā izdotas nedaudz vairāk nekā 2100 nosaukumu grāmatas ar kopējo tirāžu 2 647 005 eksemplāri. Pieņemot, ka ikviens no šiem vairāk nekā 2,5 miljoniem grāmatu gada laikā tiek pārdots (kas ne tuvu tā nenotiek) par vidējo cenu 10 eiro, ieņēmumi no 12% lielā PVN būtu 317 640, bet no 5% lielā – 132 350 eiro.
Februārī LTV raidījumam “Panorāma” Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs gan minēja, ka samazinātais PVN grāmatām izmaksātu budžetam 0,4 miljonus, bet laikrakstu un periodikas samazinātais PVN – divus miljonus eiro.
Savukārt e-grāmatu tirgus, kaut gan pandēmijas laikā būtiski pieaudzis, latviešu valodā izdotajām grāmatām joprojām ir niecīgs – pērn digitālā formātā saskaņā ar LNB apkopoto statistiku iznākuši tikai 310 nosaukumi. Lielākajam šā tirgus dalībniekam, izdevniecībai “Zvaigzne ABC”, e-grāmatas pērn veidojušas tikai 0,78% visu izdevumu.
Budžeta kontekstā šie cipari – vienalga, manis vai Ata Zakatistova aprēķinātie – ir nenozīmīgi, savukārt uz izdevēju darbu PVN likmes svārstības rada tūlītēju vai nu pozitīvu, vai arī – tieši pretēji – graujošu iespaidu.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Līva Ostupe par savu lēmumu nepārliecinātos politiķus aicina ieskatīties ikgadējā LNB izdevējdarbības statistikā – iznākušo grāmatu skaits pēc iepriekšējā krīzē pieņemtā lēmuma atcelt pazemināto PVN likmi krasi kritās, un tikai pagājušajā gadā pamazām sasniedzis pirmskrīzes apmērus. Alīse Nīgale atgādina: izdevējdarbība ir ilgstošs process, darbs pie grāmatas notiek gadu un pat ilgāk.
Arī pašreizējā krīzē jaunas grāmatas tiek rakstītas un ilustrētas, taču, iekams tās iznākušas, autori nevar saņemt atlīdzību. Tas savukārt nozīmē, ka, lieki taupot uz nedaudz mazāku PVN, valsts neiegūst ievērojami lielāko iedzīvotāju ienākuma nodokli, un arī kopējie ienākumi no PVN, tirāžām krītoties, sarūk.
“PVN samazinājums ļautu atsperties,” norāda A. Nīgale, paužot viedokli, ka tad, ja valstī vispār pastāv 5% PVN likme, kas tiek attiecināta, piemēram, uz pārtiku, tad tā būtu jāpiemēro arī grāmatām: “Grāmatniecība ir vienīgā nozare, kas uztur latviešu valodu, un valdības uzdevums būtu rūpēties, lai šī nozare nevis cīnās par izdzīvošanu, bet var normāli strādāt un attīstīties.”
Kā izmērīt kvalitāti?
Jāatzīst, ka vismaz attiecībā uz preses izdevumiem politiķus vairāk nekā potenciālais PVN ieņēmumu kritums satrauc to kvalitāte.
Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Krišjānis Feldmans “Kultūrzīmēm” norādīja, ka diskusija par PVN grāmatām un e-grāmatām vislielākajā mērā atkarīga no Finanšu ministrijas apsvērumiem, bet partijai būtu svarīgi, lai ar samazināto PVN vispirms un galvenokārt tiktu atbalstīti vietējie izdevēji, latviešu oriģinālliteratūra, nevis importētās grāmatas. Jāpiebilst – jau patlaban Finanšu ministrijas izdotajā skaidrojumā par PVN likmēm šis punkts ir atrunāts. Savukārt punktā par PVN preses izdevumiem formulēts tikai iznākšanas biežums un tirāža.
Diemžēl skaidri iezīmējas nepatīkama tendence, ka ikvienā krīzē gan grāmatniecības, gan preses izdevējdarbības nozarē lielāko triecienu saņem kvalitatīva oriģinālsatura veidotāji, jo tas prasa vislielākos cilvēkresursus un līdz ar to arī materiālos ieguldījumus.
Akciju sabiedrības “Latvijas Mediji” valdes locekle Evija Veide teic: “Arvien vairāk jaunākās paaudzes cilvēku lieto informāciju angļu valodā. Tas nozīmē, ka par notikumiem ASV vai Austrālijā viņi zina vairāk nekā par situāciju Latvijā.
Lai ieinteresētu lasītājus, mūsu žurnālistiem ir jāspēj tas pats, kas viņu kolēģiem pasaules medijos, bet budžets, ko izdevējs var atļauties tērēt satura veidošanai lielā un mazā tirgū, – pilnīgi atšķirīgas lietas.”
Viņa arī atgādināja, ka pasaules populāro ziņu kanālu informācija vien nepalīdzēs orientēties nosacījumos, kas pandēmijas vai citu briesmu brīžos svarīgi tieši Latvijai. Taču kvalitatīvu presi nevar ieslēgt un izslēgt pēc pieprasījuma; lai profesionāli darītu savu darbu, gan presei, gan grāmatniecībai jāstrādā bez pārtraukuma, bet, lai tas tirgū ar tik ierobežotu lietotāju skaitu kā Latvija būtu iespējams, “jāmeklē visi atbalsta punkti, lai uzturētu konkurētspēju”.
Ko iegūtu lasītāji?
Pirmā lasītāja vēlme, protams, ir pēc iespējami pieejamas lasāmvielas, tomēr izdevēju viedoklis par to, vai PVN samazinājums automātiski pazeminātu grāmatu cenu, atšķiras. Līva Ostupe, Vija Kil-bloka un Evija Veide prognozē, ka atbilstoši PVN samazinājumam varētu kristies patlaban jau iznākušo grāmatu cena, kamēr attiecībā uz plānotajām grāmatām zemāks PVN drīzāk varētu būt faktors, kas noturētu cenu pašreizējā līmenī, nepadarot to pircējiem dārgāku.
“Izdevējs rēķinās, ka, veidojot grāmatu, nedrīkst pārkāpt cenas slieksni, ko, viņaprāt, lasītājs būtu gatavs tērēt grāmatas iegādei. Tādēļ reizēm nākas atteikties no lietām, kas grāmatu darītu vērtīgāku, – ilustrācijas, attēli, krāsainība utt. Pieņemu, ka būtu grāmatas, kas PVN samazināšanas dēļ kļūtu lētākas, bet būtu noteikti grāmatas, kas kļūtu pilnvērtīgākas,” sacīja E. Veide, piebilstot, ka PVN likme korelē ar tirāžu, kas krīzes laikā krasi kritusies, tādēļ “PVN likmes samazinājums ļautu izdevējam veidot jaunas grāmatas, mēģinot ticēt, ka izdosies saglabāt pircējam pieejamu grāmatas cenu”.
Grāmatas cena ir daudzslāņains faktors, kurā izdevēja ieguldījums un nodokļi ir tikai daļa no elementiem. Starp izdevēju un pircēju stāv grāmattirgotāji ar nepieciešamību apmaksāt telpu nomu un darbinieku algas, tādēļ vienas grāmatas cena veikalos var svārstīties pat vairāk nekā desmit eiro robežās.
Atsevišķās valstīs grāmatas cenu, līdzīgi kā preses izdevumiem, drukā uz vāka, un pircēji par to maksā nemainīgu summu neatkarīgi no tirdzniecības vietas.
Apgāda “Mansards” direktors Jānis Oga uzskata – samazinātais PVN, regulārs bibliotēku iepirkums un tā saucamā vāka cena ir populārākie un nozīmīgākie mehānismi, kā Eiropas valstis atbalsta grāmatniecības nozari: “Ar cenu, kas redzama uz vāka, lasītāji saņem signālu – grāmatai ir konkrēta vērtība, kas turklāt paliks nemainīga ilgāku laika periodu, – un tiek mudināti pirkt grāmatu par pilnu cenu brīdī, kad tā iznākusi, negaidot kārtējo izpārdošanu, gluži tāpat kā esam pieraduši maksāt pilnu, stabilu cenu par citiem kultūras un izklaides produktiem – teātra izrādēm, koncertiem, arī maltītēm restorānos. Grāmata nedrīkst būt sezonas “akcijas” prece, to nedrīkst pielīdzināt pārtikai un apģērbam lielveikalos, kur lielākoties lūkojamies pēc īpašā piedāvājuma precēm.”
Viņš pats šādu pieeju izmēģināja pirms vairākiem gadiem, tomēr eksperiments beidzās ar to, ka atsevišķi grāmattirgotāji šīs grāmatas nepieņēma, jo Konkurences padome to interpretēja kā Latvijas likumdošanā minēto neatļauto vienošanos par mazumtirdzniecības cenu.
Vija Kilbloka uzskata, ka vislielākais ieguvums būtu PVN pazeminājums e-grāmatām, kuru izdošanu izdevējs patlaban faktiski apmaksā no ieņēmumiem par tradicionālajām grāmatām: “Šobrīd elektroniskās grāmatas ir tikai papildu pakalpojums, mārketinga elements, kurš nemitīgi jāpiefinansē. Mums visu laiku tiek atgādināts, cik svarīgas ir e-grāmatas, īpaši šajā laikā, kad bija ierobežota cilvēku pārvietošanās, kad bērni mācījās attālināti, bet, kad tiek samaksāta maksa par platformu, kas sasniedz pat 30% grāmatas cenas, PVN 21% apmērā, kā arī autortiesības, kas e-grāmatai tāpat svārstās ap 20%, izdevējam pašam faktiski nepaliek nekas,” secina izdevēja, norādot, ka pat tādā gadījumā, ja PVN e-grāmatām kristos līdz pašreiz grāmatām piemērotajiem 12%, tas būtu stimuls šo formātu veidot visiem izdevējiem.
Jāpiebilst, ka grāmatu cenas automātiski nav kritušas nevienā valstī, kurā samazināts PVN.
Piemēram, Zviedrijas izdevēji PVN krituma rezultātā varējuši nedaudz palielināt darbinieku skaitu, paplašinot piedāvājumu bērnu grāmatām un specifiskām mērķgrupām, kā arī palielinājusies iesaiste ilgtermiņa projektos.
Tāpat Lielbritānijā grāmatu cenas lielākoties palikušas iepriekšējā līmenī. Latvijā gan jaunizdevumu cena ir viens no elementiem, par ko ar izdevējiem diskutēts PVN likmes pazemināšanas sakarā, norāda Uldis Zariņš: “Pagājušajā gadā KM, FM un grāmatniecības nozare panāca konceptuālu vienošanas par nosacījumiem nozarei PVN likmes samazināšanas gadījumā.
Protams, panāktā vienošanās būs jāaktualizē, t. sk. arī izvērtējot Covid-19 krīzes atstāto ietekmi uz nozari, kad atjaunosies diskusijas par samazināto PVN likmi. Taču paredzams, ka pamata kritēriji nozarei saglabāsies tie paši: atalgojuma pieaugums grāmatniecības nozarē nodarbinātajiem virs dabiskā algas pieauguma gadā, taisnīgs izmaksātās autoratlīdzības apmērs, tai skaitā ņemot vērā pārdoto eksemplāru skaitu, grāmatu autoriem un tulkotājiem, jauno izdevumu pārdošanas cenas samazinājums, jaunizdevumu skaita un tirāžu pieaugums – un diskusija varētu būt galvenokārt par sasniedzamajiem rādītājiem.”
Būtiski
• Patlaban Latvijas PVN likme izdevējdarbībai ir augstākā visā Eiropas Savienībā un esam vienīgie, kam PVN e-izdevumiem palicis 21% līmenī.
• Pirmās, kas ieviesa pazemināto PVN e-grāmatām un preses izdevumiem jau pērn, bija Zviedrija (no 25% uz 6%), Beļģija (no 21% uz 6%), Horvātija (no 25% uz 5%), Malta (no 18% uz 5%), bet šā gada sākumā, vēl pirms koronavīrusa krīzes to izdarīja arī Nīderlande (no 21% uz 9%), Vācija (no 19% uz 7%).
• Latvijas Grāmatizdevēju asociācija aprēķinājusi, ka Covid-19 krīze no marta līdz maijam izraisījusi 45% kritumu jauno nosaukumu izdošanā un par 70% samazinājusi izdoto grāmatu metienu.
