Vērienīgās nodokļu izmaiņas, kas ietekmēs lielu sabiedrības daļu, top steigā 3
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministru kabinets 2.septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem un atbalstīja priekšlikumu jau no 2021. gada veikt izmaiņas. Ministrijas ziņojumā rakstīts, ka būtisks nodokļu politikas mērķis ir taisnīgums un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt Covid-19 krīzē izgaismoto problēmu saistībā ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Tātad valdība iecerējusi vērienīgas pārmaiņas nodokļu sistēmā. Pats par sevi tas nebūtu nekas īpašs, jo reti kura valdība nesaceras par tādām.
Taču ekonomiskās krīzes uzspiestais temps lēmumu pieņemšanā un nepieciešamība pārskatīt daudzas līdz šim “neaizskaramas” lietas, kā arī tas, ka valdībā dominē uz reformu orientētie spēki nozīmē divas novitātes – pirmkārt, pirmo reizi nodokļu izmaiņas tiks pieņemtas faktiski bez būtiskām diskusijām ar ieinteresētajām pusēm, bet, otrkārt, sabiedrībai un daudziem uzņēmējiem tiks dots minimāls laiks, lai pielāgotos plānotajām izmaiņām, jo daudzas no tām, iespējams, stāsies spēkā jau nākamā gada 1. janvārī.
Vakar valdība apstiprināja konceptuālo ziņojumu, bet vēl jāsagatavo likumprojekti un tie jāapstiprina Saeimā.
Iecerētas šādas izmaiņas – pirmkārt, par vienu procentpunktu tiktu samazināts sociālais nodoklis jeb valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI) un līdz 1800 eiro palielināts ienākumu slieksnis, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.
“Tas nozīmē, ka darbaspēka nodokļu slogs, kas Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, īpaši algu kategorijā no vidējās algas uz leju, nedaudz mazināsies.
Tomēr joprojām tas būs augstāks nekā kaimiņvalstīs, īpaši zemāko algu kategorijā,” jau paudis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Otrkārt, no 2021. gada paredzēts ieviest minimālo VSAOI gan vispārējā nodokļu režīmā, gan alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Galvenokārt šīs izmaiņas skars mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošos.
Paredzēts, ka arī tie nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju un 5% – sociālajai apdrošināšanai.
Pašvaldībām – mazāk naudas
Treškārt, valdība atbalstījusi priekšlikumu no 2021. gada mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali starp valsti un pašvaldībām, par 5% palielinot valsts budžeta daļu un attiecīgi par 5% samazinot pašvaldību daļu.
Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.
Vēl 31,2 miljonu eiro robs pašvaldību budžetos veidosies no diferencētā neapliekamā minimuma palielināšanas līdz 1800 eiro. Daļēji to kompensēs VSAOI samazināšana, kas papildus pašvaldībām dos 5,8 miljonus eiro, bet vēl 11,8 miljonus pašvaldības iegūs no minimālā VSAOI apmēra ieviešanas un citām nodokļu izmaiņām.
Neskatoties uz to visu, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka 2021. gadā nodokļu izmaiņu rezultātā pašvaldību ieņēmumi samazināsies par 104,6 miljoniem eiro.
Premjers izteicies, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības “atlabšanas fonda” diviem miljardiem eiro, kas budžetā ienāks nākamo trīs gadu laikā.
Taču asu kritiku par šīm izmaiņām paudusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas paziņojusi, ka nākamgad pašvaldībām savos budžetos jau tā papildus jāatrod ap 50 miljoniem eiro, kas nepieciešami sakarā ar garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanu, dzīvokļu pabalstu, minimālās darba algas palielināšanu pašvaldību iestādēs, kā arī pirmsskolas pedagogu algu celšanu un administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu.
LPS ieskatā pašvaldību ieņēmumu samazinājumu nevarēs kompensēt ar īstermiņa finanšu instrumentiem, piemēram, ar ES fondu naudu, jo tā ir jātērē konkrētiem mērķiem, bet pašvaldībām finansējums būs nepieciešams savu tiešo funkciju pildīšanai.
Vēl jāapstiprina Saeimā
Nākamajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2022. gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vispārējā režīmā, savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2023. gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.
Visos trijos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti transportlīdzekļu nodokļi.
Savukārt ideju par atteikšanos no autoratlīdzību speciālā režīma valdība pagaidām atlikusi, jo to asi kritizējušas ar kultūru saistītās organizācijas.
Visas iecerētās izmaiņas vēl jāapstiprina Saeimā. Lai tās stātos spēkā jau 2021. gadā, laika ir maz – Finanšu ministrija spriež, ka nodokļu labojumi tiks skatīti vienlaikus ar valsts budžeta likumprojektu.
