Haralds Matulis: Ko paredz nodokļu izmaiņas radošajiem 7
Haralds Matulis, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
No 1. jūlija stājusies spēkā virkne izmaiņu nodokļos, kas attiecas uz radošām personām. Latvijas Radošo savienību padome (RSP) kopš maija rīko regulārus “zoom” seminārus (vidēji reizi divās nedēļās) par šīm nodokļu izmaiņām un turpinās to darīt līdz 2022. gada janvārim. Šajā rakstā pieskaršos dažām galvenajām izmaiņām, kas jāņem vērā.
Nereģistrēties?
Līdz šim autoratlīdzību (AA) bija tiesības saņemt nereģistrējoties – ja persona bija nodarbināta arī kā darba ņēmējs vai ja ienākumi no AA (tas ir, pēc izdevumu atrēķināšanas) kalendārā mēneša laikā nepārsniedza minimālo algu.
Kopumā Finanšu ministrijas īstenotās reformas ved uz to, lai jebkura atlīdzības saņemšana būtu reģistrēta.
2021. gada otrajam pusgadam vēl ir paredzēts īpašs pārejas režīms, kad fiziskām personām būs tiesības saņemt AA bez reģistrēšanās. Šajā scenārijā personai nav tiesību attiecināt “izdevumu normu” – līdz šim to sauca “attaisnotie izdevumi” – 25% vai 50% apmērā. Nodokļu likme šādam “nereģistrētam autoratlīdzības saņēmējam” ir 25%, no kuriem 1/5 ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un 4/5 ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI).
Piemērs: persona saņem AA par bruto summu 100 eiro, personai tiek izmaksāti 75 eiro neto, un 25 eiro izmaksātājs pārskaita par viņu nodokļos. Salīdzinājumā – ja persona būtu reģistrējusies kā saimnieciskas darbības veicējs, tad no 100 eiro būtu tiesības aprēķināt “izdevumu normu” un neto summa sanāktu 87,50 eiro (pie 50% izdevumu normas) vai 81,25 eiro (pie 25% izdevumu normas).
Tiesa, reģistrēšanās gadījumā nāk līdzi apgrūtinājums veikt grāmatvedības uzskaiti, kas radošai personai varētu būt grūtāk un ko nekompensētu iegūtā eiro starpība.
Otrs likumīgs veids, kā saņemt atlīdzību, – vēl arvien saglabāsies uzņēmuma līgums. Tas ir līgums, ko var slēgt ar fizisku personu par kāda darba paveikšanu, un nodokļu likmes tam ir līdzīgas kā darba līgumam.
Ņemot vērā, ka “nereģistrētais AA saņēmējs” ir tikai pārejas režīms līdz 1. janvārim, tad, sākot ar 2022. gadu, uzņēmuma līgums būs vienīgais veids, kā fiziska persona varēs saņemt atlīdzību par paveiktu gabaldarbu, ja nebūs vēlmes papildus reģistrēties kā saimnieciskas darbības veicējam un kārtot grāmatvedības uzskaiti.
Reģistrēties?
Kopš 1. jūlija arī personas, kas ir kaut kur nodarbinātas uz darba līguma pamata, ja paralēli vēlas saņemt autoratlīdzību kā fiziskas personas un piemērot tām izdevumu normas, būs spiestas reģistrēt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātas personas.
Tālāk seko liela izšķiršanās – kuru no nodokļu maksāšanas režīmiem izvēlēties.
Ir divi galvenie varianti. Viens – “vispārējā nodokļu režīmā”, kas ietver IIN 20%, pašnodarbinātā VSAOI likmi 31,07%, pienākumu veikt grāmatvedības uzskaites par izdevumiem un ieņēmumiem, tiesības norakstīt izdevumus, aprēķināt neapliekamo minimumu, saņemt atvieglojumus par apgādībā esošiem bērniem.
Otrs – 25% nodokļu likme mikrouzņēmumu (MUN) nodokļa režīmā. Šis otrais variants ir grāmatvediski vienkāršāks, personai tikai reizi ceturksnī jāpārskaita 25% no sava apgrozījuma (= ienākošie maksājumi) Valsts ieņēmumu dienestam.
Taču ir viens liels ierobežojums: persona, kas saņem ienākumus MUN režīmā, nav tiesīga aprēķināt neapliekamo minimumu un saņemt atvieglojumus par apgādībā esošiem bērniem – plus vēl visus tos labumus, kas pienākas darba ņēmējiem.
Līdz ar to šis 25% MUN nodokļu nomaksas režīms nebūs derīgs visiem tiem, kam ir jebkādas attiecības kā darba ņēmējiem.
10% minimālās iemaksas
Lai padarītu visas personas sociāli aizsargātas – jā, tāds ir “virsmērķis” –, šīs nodokļu reformas centrā ir ideja aplikt ar sociālām iemaksām arī personas, kurām ienākumi nesasniedz minimālo algu 500 eiro. Šeit tālāk sadalās atšķirīga pieeja pašnodarbinātajiem un darba ņēmējiem.
Vispirms par pašnodarbinātajiem. Ja pašnodarbināta persona prognozē, ka attiecīgajā ceturksnī nesaņems ienākumus kopā trīs minimālo algu (= 1500 eiro) apjomā, tad, lai nebūtu jāmaksā 10% VSAOI par nenopelnīto, ir nepieciešams uzrakstīt Valsts ieņēmumu dienestam EDS sistēmā iesniegumu brīvā formā – vārds, uzvārds, prognozēju, ka mani ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī nesasniegs 1500 eiro.
Par katru ceturksni vēlams rakstīt atsevišķu iesniegumu. Ja gadījumā attiecīgajā ceturksnī tomēr ienākumi pārsniegs 1500 eiro, tad vienkārši būs jānomaksā no tiem parastie nodokļi, un nekāds sods par nepareizi prognozēto ienākumu trūkumu netiks piemērots.
Kāpēc bija vajadzīgs izveidot šādu pazemojošu sistēmu, kur cilvēkam ir jāziņo par prognozējamo ienākumu neesamību, nevis pretējais – ka personas ar zemiem ienākumiem automātiski neapliek ar 10% minimālajām iemaksām?
Grūti viennozīmīgi pateikt. Vēl jāpiebilst, ka ir virkne izņēmuma kategoriju, uz kurām šī 10% minimālo iemaksu prasība netiek attiecināta. Par šīm kategorijām skatīt VID mājaslapā precīzāk.
Būtisks papildinājums – pašnodarbinātām personām ar radošas personas statusu, kurām ceturksnī ienākumi nesasniedz 1500 eiro, ir tiesības saņemt šo 10% minimālo VSAOI apmaksu no Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) un Latvijas Radošo savienību padomes kopīgi administrētās “Radošo personu atbalsta programmas”.
Lai saņemtu šīs summas apmaksu caur VKKF, nekas papildus personām jādara nebūs – tiks izveidota datu nodošanas sistēma, lai dati no profesionālajām radošām organizācijām par to aktuālo biedru sarakstu tiktu nodoti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.
Radošas personas ir Kultūras ministrijā reģistrēto profesionālo radošo organizāciju biedri vai arī šādās organizācijās nesastāvošas personas, kas ieguvušas radošas personas statusu, iegūstot pozitīvu izvērtējumu Latvijas Radošo savienību padomē.
Iespējams, ka šis ir labākais risinājums radošām personām, ko izvēlēties, – kad par personu tiek veiktas 10% VSAOI iemaksas no VKKF mērķprogrammas līdzekļiem, iepretim pirmajam variantam, kad uz iesnieguma pamata par personu netiek veiktas sociālās iemaksas.
Juridiskās personas
Minimālo VSAOI sakarā vēl atšķirīgi riski var rasties biedrībām un citām juridiskām personām. Ja persona, ar kuru biedrība slēdz līgumu, ir pašnodarbināta persona, tad biedrībai atkrīt rūpes par minimālo sociālo iemaksu veikšanu par šo personu – jo pašnodarbināta persona ir pati atbildīga par savu iemaksu veikšanu.
Taču, ja persona nav pašnodarbināta persona, tad biedrībai ir risks, ka, noslēdzot uzņēmuma līgumu ar šādu personu, nāksies piemaksāt VSAOI pilnu likmi par šo personu par visu periodu, kurā uzņēmuma līgums ir spēkā.
Ilustratīvi sliktākajā gadījumā: ja biedrībai ir noslēgts uzņēmuma līgums ar fizisku personu par 300 eiro un šis līgums ir spēkā jūlijā, augustā, septembrī, un šai personai nav citu ienākumu un citu darba devēju, tad šīs biedrības pienākums būs nomaksāt pilnas sociālās iemaksas par šo personu no minimālās algas šo triju mēnešu periodā. Tas ir 500 eiro x VSAOI likme 34,09% x 3 mēneši = 511,35 eiro.
Papildu apgrūtinājums ir tas, ka fiziskai personai nav pienākuma izpaust, vai tā ir reģistrējusies kā pašnodarbināta persona, vai arī sniegt patiesu informāciju par šādu jautājumu. Juridisku personu labākais risinājums ir piesardzība – regulāri pārbaudīt VID EDS sistēmā, kāds statuss ir personām, ar kurām tās slēdz dažādu veidu līgumus par atlīdzībām.
Viss šis var novest pie tā, ka juridiskas personas izvairīsies slēgt līgumus ar personām, kurām nevar nodrošināt vismaz minimālo algu, tādā veidā izstumjot no darba tirgus tieši šo cilvēku kategoriju, kam jau ir nelieli ienākumi un nedrošas sociālās garantijas.
Secinājumi
Šai nodokļu reformai nav izdevies radīt vienkāršu nodokļu nomaksu. Personām ar zemiem ienākumiem ir uzlikts administratīvais slogs ziņot par neesošiem ienākumiem, lai tos neapliktu ar nodokli.
Ir risks, ka darba devēji atlaidīs un vēl nelabprātāk nodarbinās personas ar zemiem ienākumiem.
Potenciālais ieguvums no VSAOI un IIN pārdales 80/20 proporcijās autoratlīdzībām, šķiet, nebūs izmantojams, jo vairs nav vienkārša veida, kā saņemt autoratlīdzības.
Savukārt fiziskas personas MUN maksātāji pēc reformas kļuvuši sociāli mazāk apdrošināti, jo vairs nav apdrošināti pret bezdarbu, lai gan kopējie sociālie nodokļi pieaug.
